Britu policija šogad ir pārspējusi visus rekordus protestētāju izklīdināšanā kopš „dzelzs dāmas” Margaritas Tečeres laikiem. Vienā no nesenajām mierīgajām akcijām tika aizturēti 900 no 1500 dalībniekiem. Uzbrukums pulcēšanās brīvībai tiek aktīvi apspriests parlamentā un presē.
Aktīvisti sēro par demokrātiju, mākslinieks Bēnksī nosoda varu un likumu ar jauniem grafiti, bet deputāti brīdina, ka Lielbritānija strauji zaudē tiesības mācīt autoritārās režīmus. Kas notiek?
Sastrēgums izcēlās divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, varas iestādes ir pastiprinājušas likumus un ierobežojumus masveida akcijām, un, otrkārt, paziņojušas par teroristiem vienu no pro-palestīniešu organizācijām — Palestine Action.
Atbalstam Palestine Action cilvēki sāka piedalīties mierīgās protestu akcijās. Pēdējā no tām policija aizturēja gandrīz divas trešdaļas no visiem, kas bija apmetušies uz zāliena pie Lielbritānijas parlamenta ēkas Londonas centrā ar steidzīgi uzgleznotiem uzrakstiem uz kartona, atbalstot palestīniešus.
Cilvēktiesību aizstāvji izteica sašutumu.
„Tiesības uz mierīgu pulcēšanos ir pamatcilvēktiesības,” paziņoja pēc protestu izklīdināšanas organizācija Amnesty International. Burtiski ar tiem pašiem vārdiem pirms dažiem gadiem Amnesty nosodīja Krievijas varas iestādes.
„Ja cilvēkus aiztur saskaņā ar pretterorisma likumu par mierīgu sēdošu protestu, tad kaut kas ļoti nav kārtībā Apvienotajā Karalistē,” izteicās cilvēktiesību aizstāvji.
Lielbritānijas varas iestādes atbildēja, ka protestēt var tik daudz, cik vēlas — galvenais ir neatbalstīt teroristus.
Tajā pašā dienā, kad pie parlamenta masveidā aizturēja Palestine Action atbalstītājus, blakus ielās notika 20 tūkstošu dalībnieku cita akcija pret kara pretiniekiem Izraēlā Gazā — Palestine Solidarity. Tātad viss ir kārtībā, demokrātija ir drošībā, apstiprināja deputātiem Iekšlietu ministrija.
„Atbalsts palestīniešiem un atbalsts aizliegtai teroristu organizācijai ir dažādas lietas,” teica parlamentā šonedēļ iekšlietu ministra vietnieks Dens Džarviss.
Kas ir taisnība? Zemāk ir apkopoti fakti un komentāri, kas palīdzēs atbildēt uz jautājumu par vārda brīvības un pulcēšanās likteni Lielbritānijā 2025. gadā.
Kāpēc izklīdinās mierīgus protestus par Palestine Action?
Jo 2025. gada jūlijā organizācija tika iekļauta teroristu sarakstā — vienlaikus ar Krievu impērijas kustību un neonaacistiem no pasaules maniaku-sātanistu organizācijas Maniacs Murder Cult.
Kopš 2000. gada, kad tika pieņemts britu pretterorisma likums, sarakstā iekļautas 81 grupa, tostarp „Al-Qaeda” un HAMAS.
„Bet pirmo reizi organizācija, kas propagandē nevis vardarbību, bet pilsonisko nepaklausību, tiek mēģināta aizliegt kā teroristiska,” tiesā teica Palestine Action advokāts Razs Husains, apstrīdot tās iekļaušanu sarakstā.
Kāpēc Palestine Action pasludināja par teroristiem?
Grupa rīko akcijas rūpnīcās un aizsardzības objektos, kas saistīti ar ieroču piegādēm Izraēlai.
Pēdējā piliena bija aktīvistu iekļūšana aviobāzē Brize Norton netālu no Oksfordas. Tur viņi uzsmidzināja sarkano krāsu uz diviem karaliskajiem gaisa spēkiem militārajiem lidmašīnām.
„Kopš 2024. gada sākuma grupa ir pārgājusi uz aktīvākām un stingrākām darbībām, tās metodes ir kļuvušas agresīvākas, un tās dalībnieki demonstrē gatavību pielietot vardarbību,” teikts lēmumā par Palestine Action iekļaušanu teroristu sarakstā.
Turpat ir rakstīts, ka organizācijas mērķi ir aizsardzības uzņēmumi, kas spēlē galveno lomu NATO, britu armijā un palīdzot Ukrainai pretoties Krievijas agresijai.
Kuras puses ir tiesas?
Tiesneši noraidīja pirmās divas apelācijas jūlija sākumā, un valdības lēmums ar parlamenta apstiprinājumu stājās spēkā.
Jūlija beigās Palestine Action ieguva tiesības apstrīdēt iekļaušanu melnajā sarakstā, bet šonedēļ tiesa atļāva valdībai apstrīdēt šo atļauju.
Strīds turpinās, bet Palestine Action ir maz iespēju, jo tiesas tradicionāli neiejaucas izpildvaras konstitucionālajā monopolijā ārpolitikas un drošības jautājumos. Tiesneši atgādināja, ka viņi nav informēti par visiem datiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ievēlētās varas pieņem lēmumus, noraidot apelāciju.
„Šis jautājums ir ministra kompetencē, un atbildība par pieņemtajiem lēmumiem viņai ir jānāk priekšā parlamentam,” teikts spriedumā.
Kuras puses ir policija?
Liberāļi saka, ka policija pārspīlē, bet labējie uzskata, ka pro-palestīniešu akcijas notiek brīvi, bet uz ultru izpausmēm pret migrantiem pagājušajā un šajā vasarā policija ir bijusi pārāk stingra.
Tāpēc ir izplatīts apsūdzības par „dubultstandartiem tiesību aizsardzībā” ('two-tier policing').
Policija kategoriski noraida apsūdzības par aizspriedumiem. „Mēs darām to, kas ir noteikts likumā,” pēc pēdējā izklīdināšanas teica Skotlendjarda vietniece Klēra Smārta.
„Mums ir jānodrošina likuma ievērošana bez bailēm un pārmetumiem. Ja kāds plāno izdarīt noziegumu, mums ir jāreaģē attiecīgi. Mums nav izvēles,” teica Smārta, kura vadīja laukuma iztīrīšanu pie parlamenta pagājušajā nedēļas nogalē.
Kas notiek ar aizturētajiem?
Protestu laikā pusotrs tūkstotis protestētāju ieradās pie parlamenta, izņēma kartonus un papīru, uzrakstīja uz tiem vienādus saukļus atbalstam palestīniešiem un klusi apmetās uz zāliena.
Policija dažu stundu laikā aizturēja apmēram 900 cilvēku. Gandrīz visus — par publisku atbalstu teroristiskai organizācijai. Tikai 33 cilvēki devās uz iecirkni par citiem pārkāpumiem, no kuriem 17 — par vardarbību pret policijas darbiniekiem.
Visus nogādāja vienā iecirknī Londonas centrā. Tos, kas sevi identificēja un dalījās ar adresi, atlaida mājās ar pienākumu ierasties pirmajā izsaukumā. Šādu bija apmēram 340 cilvēku. Ja identitāti nevarēja noteikt vai persona jau bija zem paraksta, viņi tika nosūtīti uz Londonas speciālajiem aizturēšanas centriem. Šādu bija vairāk — 519 cilvēku, ziņoja Skotlendjards.
Saskaņā ar likumu policija var aizturēt cilvēkus uz 24 stundām bez apsūdzības, bet aizdomās turētajiem par smagiem noziegumiem — līdz 4 dienām, bet tikai ar tiesas sankciju. Tomēr saskaņā ar pretterorisma likumu var turēt aizdomās turētos bez apsūdzības līdz 14 dienām.
Kas un kāpēc pastiprina likumus?
Iepriekšējā konservatīvo valdība divas reizes pastiprināja likumdošanu — 2022. un 2023. gadā — mēģinot atņemt protestētājiem visām šķirām ieradumu bloķēt ceļus, pielipināt sevi pie vilcieniem un citiem veidiem sabojāt dzīvi lielam skaitam pilsoņu ar nelielām grupām.
Reformas paplašināja policijas pilnvaras un pastiprināja sodus pārkāpējiem. Jau to izskatīšanas laikā Apvienotais cilvēktiesību komiteja britu parlamentā, kas sastāv no abu palātu deputātiem, brīdināja, ka jaunais Publiskās kārtības likums 2023. gadā ir lieliska ziņa visiem autokrātiem pasaulē.
„Lielbritānija vienmēr ir cienījusi tiesības uz politisku protestu un kritiski attiecās pret valstīm, kas bez cieņas izturas pret protestu nozīmīgo lomu demokrātiskā sabiedrībā.
Kad mēs paši ieviešam represīvas pasākumus, tiek apšaubīta gan Lielbritānijas starptautiskā autoritāte, gan mūsu tiesības kritizēt citas valstis par mierīgu protestu apspiešanu,” iebilda deputāti.
Jaunie likumi novedīs pie protestu aktivitātes samazināšanās, viņi brīdināja, jo apdraud cilvēkus pat par to, ko viņi vēl nav izdarījuši.
Tā arī notika. Kad tika ieviests jaunais likums, valdība neslēpa, pret ko tas ir vērsts vispirms. Galvenā mērķauditorija bija ekologi no Extinction Rebellion un viņu vēlākā inkarnācija Just Stop Oil.
Dabas aizsardzības aktīvisti saņēma pilnīgu sodu.
Divi gadi cietumā par to, ka apšļakstīja Van Goga „Saulespuķes” Londonas Nacionālajā galerijā. Pieci gadi — par M25 Londonas apvedceļa bloķēšanu. Par vienu plānošanu, kas tā arī netika īstenota, pielipināt sevi pie lidostas Mančestrā, četri ekologi saņēma no pusotra līdz divarpus gadiem cietumā.
Kopumā 2025. gada aprīlī Just Stop Oil faktiski pašiznīcinājās. Extinction Rebellion arī pārtrauca apšļakstīt naftas uzņēmumu durvis un bloķēt tiltus.
Vai tāda pati liktenis gaida Palestine Action?
Cik ilgi tas turpināsies?
Pro-palestīniešu grupas aktīvisti saka, ka viņi stāvēs līdz galam, kamēr viņus neizslēgs no teroristu organizāciju saraksta.
Varas iestādes kategoriski atsakās to darīt, neskatoties uz kritiku pat no savas valdības partijas rindām.
„Palestine Action aizliegums nav nekas cits kā autoritārs uzbrukums pilsoņu tiesībām uz mierīgu protestu. Tas ir absurds, neizpildāms un nepieņemams,” šonedēļ parlamentā teica Kima Džonsona, deputāte no leiboristiem no Liverpūles.
„Simtiem aizturēto par terorismu tagad draud līdz 14 gadiem cietumā tikai par to, ka viņi mierīgi turēja rokās plakātus. Lielākā daļa no viņiem ir gados veci cilvēki, daudzi — medicīnas darbinieki, garīdznieki, parastie strādnieki.”
Viņi nesagaidīs nekādu līdzjūtību, solīja iekšlietu ministra vietnieks.
„Kad fakti prasa rīkoties, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību, varas iestādēm ir jāreaģē, ko mēs arī darām,” teica Dens Džarviss. „Ja cilvēki pārkāpj likumu, tad neatkarīgi no vecuma un profesijas, baidos, ka viņiem būs jāsaskaras ar sekām.”
