Pasaules presē joprojām aktīvi tiek apspriesti jautājumi, ko radījis Izraēlas uzbrukums HАMAS vadībai Dohā. Katara, tuvākais ASV sabiedrotais reģionā, nespēja atvairīt Izraēlas uzbrukumu savā teritorijā.
Saskaņā ar aģentūras AP informāciju Katarai ir dažādas amerikāņu ražojuma pretgaisa aizsardzības sistēmas - tostarp Patriot un THAAD baterijas, tāda pati sistēma ir arī Izraēlā un tiek izmantota ballistisko raķešu notveršanai.
Savas runas laikā Kataras premjerministrs Muhamads a-Tani paziņoja: «Izraēļu ienaidnieks izmantoja ieročus, kurus radars nesaskatīja». A-Tani nenorādīja, par kādiem ieročiem ir runa, taču tiek pieņemts, ka Izraēlas iznīcinātāji izšāvuši tālās darbības raķetes, kas ļauj trāpīt mērķim, neieejot Kataras gaisa telpā. Saskaņā ar AP datiem šāds uzbrukums varēja tikt veikts no Persijas līča gaisa telpas.
Savas runas laikā Dohā Kataras premjerministrs apsūdzēja: «Katarai tika veikts izraēļu teroristiskais uzbrukums, kura mērķis ir sagraut stabilitāti un drošību reģionā. Mēs esam sasnieguši kritisku brīdi - šīm darbībām ir jābūt atbildei». Kāda būs šī atbilde - pagaidām nav skaidrs, un Katara nesniedz informāciju par tās raksturu. Tā var būt diplomātiska - piemēram, ANO Drošības padomes sēdē - vai militāra, lai gan iespējas tam ir diezgan mazas.
Tikmēr Dohā ieradās Apvienoto Arābu Emirātu prezidents Muhamads bin Zaids, un vēlāk tiek gaidīts Jordānijas nākamā prinča Huseina bin Abdallas ierašanās. 11. septembrī Kataras galvaspilsētā ieradīsies arī Saūda Arābijas nākamais princis Muhamads bin Salmans, ziņoja informēts avots aģentūrai Reuters.
Starptautiskajā arābu valstī Persijas līcī Katarai ir vismazākā armija. Aptuveni 15 tūkstoši karavīru kalpo Kataras bruņotajos spēkos, tostarp emirolu gvardē. Kopš 2013. gada Katarā pastāv obligātā iesaukšana vīriešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem, dienesta ilgums ir no četriem mēnešiem līdz gadam - atkarībā no izglītības līmeņa un profesionālās sagatavotības.
Sievietes var brīvprātīgi pievienoties militārajai dienestam, tostarp virsnieku un lidotāju amatiem. Neskatoties uz obligāto dienestu, saskaņā ar CŽA datiem Katara pieņem ārzemju algotņus, lai kompensētu personāla trūkumu. Lielākā daļa sauszemes spēku arābu valstīs Persijas līcī ir algotņi. Precīzi skaitļi tiek uzskatīti par valsts noslēpumu, jo neviena no valstīm nevēlas to atzīt. Lielākā daļa algotņu ierodas no Pakistānas, daļa - no Jordānijas.
Katara modernizēja savu armiju pēc krīzes ar Bahreinu, Ēģipti, Saūda Arābiju un AAE pagājušā gadsimta vidū - tas noveda pie plašas bruņoto spēku atjaunošanas programmas. Galvenais labuma guvējs bija gaisa spēki. 2017. gadā Katarai bija 12 veci iznīcinātāji, to skaits palielinājās par vairākiem desmitiem jaunu lidmašīnu no Francijas, Lielbritānijas un ASV, un tas var pieaugt līdz aptuveni 100 vienībām. Tāpat Kataras sauszemes spēki tika papildināti ar tankiem, bruņumašīnām un artilēriju - galvenokārt no Vācijas un Turcijas. Paralēli Kataras Jūras spēki saņēma korvetes un kuģus no Itālijas un Turcijas.
