Jāpievērš uzmanība sarunvalodai bērnu starpā pirmsskolas iestādēs, aģentūrai LETA teica Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS), vērtējot aktuālo situāciju un izaicinājumus, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā.
Komisijas deputāti trešdien devās izbraukuma sēdē uz Rīgas 75.pamatskolu, lai spriestu par aktuālo situāciju un izaicinājumiem, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā. Kā norādīja Kūtris, deputāti vēlējušies noskaidrot, kā vienotās skolas reforma īstenojas dzīvē.
Esot secināts, ka skolas vēl "mokās" ar pedagogu trūkumu, kas varētu kvalitatīvi mācīt latviešu valodā, reizē apzinoties, ka ne visi bērni visu latviešu valodā saprot. Tas nozīmē, ka šiem bērniem latviešu valoda nav zināma pietiekamā līmenī, jau nākot uz skolu no pirmsskolas iestādēm, skaidroja Kūtris.
"Jāpievērš uzmanība, kā pirmsskolas izglītības iestādēs bērni sarunājas latviešu valodā - tam, kā notiek sarunvaloda," sacīja Kūtris.
Viņš arī atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija esot solījusi, ka notiks monitorings, lai visās skolās prasības pārejai uz latviešu valodu notiktu vienādi, lai nebūtu tā, ka skolotājs vai bērns no vienas skolas "pārskrien" uz citu skolu ar iespēju, ka tajā skolā ir vieglāk, jo prasības nav tikpat augstas.
Jau ziņots, ka šis ir trešais un noslēdzošais mācību gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.
Lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņojums par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025.mācību gadā.
Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.
2024./2025.mācību gadā pāreju īstenoja 8299 izglītojamie, no tiem 289 privātajās izglītības iestādēs, bet 8010 pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.
Pagājušajā nedēļā visai plašu ievērību izpelnījās vēstures skolotāja Edvarta Krusta ieraksts sociālajos tīklos, kurā viņš paziņoja, ka pametis darbu Rīgas 13.vidusskolā, kuras mācību valoda iepriekš bija krievu, jo secinājis, ka pāreja uz "vienoto skolu" praksē nenotiek.
"Pakāpeniskā pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā nav izdevusies sekmīgi, jo absolūti visās klasēs, ar kurām strādāju, vairumā gadījumu skolēnu latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas mācību procesa nodrošināšanai," sprieda Krusts, atzīmējot, ka noraidoša attieksme pret latviešu valodu šajā skolā esot gan pašiem bērniem un viņu vecākiem, gan daļai pedagogu.
