Ir dažādi faktori, kas varētu skubināt inflāciju mazliet samazināties un nostabilizēties zem 3% nākamajos gados.
"Ja par rudens atnākšanu liecina dzelteni iekrāsojušās lapas, tad par Saeimas vēlēšanu tuvumu var noprast no kārtējās ņemtnes ap sen aizmirstām tēmām. Inflācija, šķiet, ziņas gan nelasa un vēlas uzkavēties. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī pakāpies par 0,2%, salīdzinot ar augustu, kamēr pret septembri pērn, cenas vidēji pieaugušas par 4,1% jeb tikpat, cik redzējām augustā, - vērtē Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists.
Rudens pirmajā mēnesī dārgāki kļuva apģērbi un apavi (+3,2%), veikalos ienākot jaunās sezonas sortimentam. Sadārdzinājās arī ar veselību saistītas preces un pakalpojumi (+1,6%). Savukārt lētāks bija transports (-1,5%), sarūkot aviopārvadājumu un degvielas cenām. Cenu samazinājums arī bija mājokļa iekārtai (-1,6%).
Pēc negaidīti pieticīgās pārtikas deflācijas augustā, nedaudz bažīgi tika gaidīti septembra dati. Tomēr pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, teju nemainījās, līdzīgi kā parasti šai mēnesī. Tā kā esam maza, atvērta ekonomika, iespējams, ka kādu daļu no laikapstākļu posta mazināja ārvalstu produkcija. Līdzēja arī tas, ka neražas ietekme visur nav bijusi vienāda. Augkopības eksperti secinājuši, ka kartupeļu raža bijusi tuvu vidējam Kurzemē un Zemgalē. Ar vasaras kviešiem gājis labāk Zemgalē un Vidzemē.
Savelkot kopā maijā pieņemtajā pārtikas memorandā ietverto zemo cenu groza preces, redzams, ka līdz augustam grozā ietverto produktu grupu cenas sarukušas par 1,5% (līdz septembrim - par 1,8%). Gluži kā ir teikusi Ekonomikas ministrija (EM). Tomēr, kas netika minēts, ir tas, ka šie produkti, vēsturiski (2005.-2024.) vasaras mēnešos kļūst lētāki. Un parasti cenu samazinājums ir pat par vienu procentpunktu straujāks. Papildus tam, veicot salīdzinājumu ar Lietuvu, "memoranda groza" cena pie kaimiņiem sarukusi tikpat, cik pie mums. Lai arī iespējams, ka EM rīcībā ir citi dati vai aprēķina pieeja, pirmšķietami memoranda ietekme līdz šim nav novērojama.
Šogad prognozējam, ka inflācija vidēji varētu būt ap 3,7% atzīmi. Tomēr ir dažādi faktori, kas varētu skubināt inflāciju mazliet samazināties un nostabilizēties zem 3% nākamajos gados. Biržu nākotnes līgumi liecina, ka daži enerģijas avoti, kā, piemēram, gāze un nafta, varētu kļūt lētāka. Ja Māte Daba būs labvēlīga un konkurence tirdzniecībā - aktīvāka, iespējams, ka arī pārtika varētu palīdzēt mazināt inflācijas apmērus.
