Pērn veselības aprūpes jomā sasniegti vairāki nozīmīgi rezultāti, tostarp būtiski uzlabojumi onkoloģijas un bērnu veselības aprūpē, tomēr joprojām saglabājas augsta medicīniski novēršamā mirstība un pacientu tiešmaksājumi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē teica Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.
Viņš uzsvēra, ka onkoloģijas jomā priekšlaicīga mirstība no ļaundabīgiem audzējiem ir samazinājusies par 11% salīdzinājumā ar 2018.gadu, šajā jomā izlietojot 234,4 miljonus eiro. Bērnu veselības rādītāji arī uzlabojušies - zīdaiņu mirstība kopš 2019.gada samazinājusies par 23,5%, ar izlietotiem 183,6 miljoniem eiro.
Psihiatrijas jomā mirstība no pašnāvībām samazinājusies par 5,3%, izlietojot 72,9 miljonus eiro. Sirds un asinsvadu slimību seku mazināšanā mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas samazinājusies par 9,6% infarkta gadījumos un par 13,6% insulta gadījumos, ar kopējo izlietojumu 157,4 miljoni eiro.
Kompensējamo medikamentu jomā pacientu tiešmaksājumi samazinājušies par 40,4%, izlietojot 285,6 miljonus eiro. Veselības ministrijas kopējais budžets 2024.gadā bija aptuveni 1,94 miljardi eiro, papildus piešķirti 275 miljoni eiro.
Veselības ministrijas sagatavotajā prezentācijā identificētas vairākas problēmas un izaicinājumi, tostarp darbaspēka trūkums ģimenes ārstu praksēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu kavēšanās, piemēram, e-veselības un defibrilatoru iepirkumu jomā, kā arī augsta medicīniski novēršamā mirstība, kas Latviju ierindo otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc sliktākā rādītāja.
Uz vienu iedzīvotāju Latvijā veselības aprūpes izdevumi 2024.gadā bija 944,67 eiro, salīdzinājumā ar Lietuvu, kur tie bija 1 211,33 eiro, un Igauniju, kur tie sasniedza 1 684,50 eiro. Sabiedrības veselības rādītāji liecina par augstu alkohola patēriņu - 11,7 litri uz iedzīvotāju, smēķētāju īpatsvars ir 29,3% un pieaug, liekā svara problēma skolēniem sasniedz 19,5%, un tikai 18,1% pusaudžu ir fiziski aktīvi katru dienu.
Digitalizācijas un IKT jomā izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs, ieviesta e-vakcinācijas sistēma un sākta pārrobežu e-veselības pakalpojumu sniegšana. Cilvēkresursu jomā veselības aprūpē praktizējošo ārstu skaits ir 337 uz 100 000 iedzīvotājiem, bet māsu skaits - 418 uz 100 000, kas ir zem ES vidējā. Tikai puse no medicīnas absolventiem sāk darbu Latvijā.
Veselības ministrija atgādināja, ka šogad par prioritātēm izvirzītas onkoloģijas plāna īstenošana, mātes un bērna veselības plāna izstrāde, sirds un asinsvadu slimību plāns, liekā svara un aptaukošanās mazināšanas plāns, psihiatrisko slimnīcu konsolidācija, e-nosūtījuma ieviešana un slimnīcu tīkla attīstības stratēģijas izstrāde.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šodien tiks spriests par neatkarīgajām institūcijām paredzēto valsts finansējumu.
Tāpat vēstīts, ka nākamā gada valsts budžetā valdība kā prioritātes noteikusi drošību, atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītību. Šiem virzieniem plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.
Koalīcijas deputāti apņēmušies nākamā gada budžetu parlamentā pieņemt decembra sākumā.
