Kā ziņots Latvijas Nacionālajā medikamentu izplatītāju asociācijā, šonedēļ Latvijā ar vizīti ieradās Eiropas medikamentu izplatītāju asociācijas (GIRP) ģenerāldirektors Kaspars Ernests, kurš stāstīja par to, kā veidojas medikamentu trūkums.
«Prakse un statistika rāda, ka medikamentu trūkums Eiropā un Latvijā visbiežāk veidojas ražošanas ierobežojumu dēļ. Turklāt jāņem vērā, ka ražotāji bieži nosaka stingras kvotas piegādēm uz konkrētu valsti, un tās bieži neatbilst pašreizējai pieprasījumam. Pašlaik galvenie riski zāļu pieejamībai ir saistīti ar pārmērīgu atkarību no aktīvo vielu un ģenērisko zāļu ražotājiem Āzijā, kā arī ar ražošanas jaudu trūkumu,» stāstīja ārvalstu viesis.
Saskaņā ar GIRP datiem aptuveni 50% gadījumu trūkuma iemesls ir ražošanas problēmas, tostarp ierobežota izejvielu pieejamība un jaudu trūkums, savukārt 17% gadījumu - neparedzēts pieprasījuma pieaugums, ar kuru ražotājs nespēj tikt galā pietiekamā apjomā. Šīs grūtības skar gan Latviju, gan citas mazas tirgus, kur zāļu nomaiņa un papildu piegāžu organizēšana bieži ir sarežģītāka nekā valstīs ar lielāku iedzīvotāju skaitu un labklājības līmeni.
„Latvijā, kad rodas problēmas ar zāļu pieejamību vai cenām, bieži vaino izplatītājus un aptiekas. Bet visbiežāk trūkums rodas ražotāju pusē - viņu kvotu vai nespējas nodrošināt apjomus, kas atbilst pieprasījumam,” uzskata Latvijas Nacionālā medikamentu izplatītāju asociācija.
Ir arī tāda problēma - grūti iegūt datus no ražotājiem par plānotajiem apjomiem konkrētajam tirgum. Šīs svarīgās informācijas trūkums neļauj savlaicīgi plānot un novērst trūkumus. Tikai dažās valstīs ir iespēja iegūt šos datus tieši no ražotājiem.
