No 700 Krievijas pilsoņiem, kuri šogad kārtoja valsts valodas eksāmenu, to veiksmīgi nokārtoja apmēram 30%, ziņoja Latvijas televīzijas kanālā «de facto» Valsts izglītības attīstības aģentūras valsts valodas zināšanu pārbaudes nodaļas vadītāja Anna Lazareva.
Programma atgādina, ka ir pagājuši trīs gadi kopš Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā un lika Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, apstiprināt savas zināšanas valsts valodā. 2023. gadā 46% cilvēku spēja apstiprināt savas latviešu valodas zināšanas A2 līmenī. Pārējiem tika dots divu gadu termiņš šim mērķim.
Raidījumā tika ziņots, ka pašlaik pieaug cilvēku skaits, kuri iesniedz pieteikumus atkārtotai latviešu valodas eksāmena kārtošanai. Viens Krievijas pilsonis mēģināja apstiprināt savas prasmes pat astoņas reizes. Lazareva atzīmēja, ka daudzi apmeklē latviešu valodas kursus, kurus piedāvā Valsts nodarbinātības aģentūra un Kultūras ministrija.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem lielākajai daļai Krievijas pilsoņu, kuriem nepieciešams atkārtoti nokārtot valodas eksāmenu un iziet uzticamības pārbaudi, pagarinātais termiņš beigsies nākamā gada pirmajā pusē. Proti: janvārī – 410 cilvēkiem, februārī – 462, martā – 821, aprīlī – 1158 un maijā – 548.
Vienlaikus ar valodas testu visi Krievijas pilsoņi iziet uzticamības pārbaudi. Pēdējo divu gadu laikā iestādes ir noskaidrojušas, ka potenciālu apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai rada 327 Krievijas pilsoņi, kuriem tika atteikta uzturēšanās atļauja. Vēl septiņi Krievijas pilsoņi, uz kuriem ietekmēja izmaiņas imigrācijas kārtībā, pēc Valsts drošības dienesta ieteikuma tika iekļauti tā sauktajā melnajā sarakstā, ziņo televīzijas kanāls.
Jūlijā LETA ziņoja, ka ir beidzies pastāvīgo uzturēšanās atļauju termiņš 841 Krievijas pilsonim, kuri nebija iesnieguši pieteikumu par pastāvīgā Eiropas Savienības iedzīvotāja statusa iegūšanu noteiktajā termiņā. Tādējādi šīm personām jāatstāj Latvijas teritorija līdz 30. novembrim.
Vienlaikus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicināja šīs personas, ja tās tomēr vēlas turpināt dzīvi Latvijā un uz tām attiecas likuma „Par pastāvīgā Eiropas Savienības iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” vai kāda no imigrācijas likumā paredzētajām pamata, lai iegūtu pagaidu vai pastāvīgu uzturēšanās atļauju, joprojām var iesniegt attiecīgu pieteikumu.
