Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Aleksejs Arestovičs kritizēja Latvijas valodas politiku, izsakot apšaubāmus apgalvojumus par krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru valstī, raksta Otkrito.lv.
Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Aleksejs Arestovičs kritizēja Latvijas valodas politiku, izsakot apšaubāmus apgalvojumus par krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvaru valstī.
«Latvija spēlē interesantu spēli. Ar 60% krievu iedzīvotāju aizliegt runāt krieviski ielās - tas, protams, ir „gaišs plāns“. Bet vai būs karš ar Baltijas valstīm — liels jautājums,» teica Arestovičs.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstis atrodas riskanta situācijā, jo Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO «iznīcināja Krievijas politikas rezultātus Baltijā pēdējo 300 gadu laikā, un viņi to nevar pieņemt». Arestoviča uzskats ir tāds, ka, ja Krievijas vadība uzskatīs, ka karš atbilst viņu interesēm, tad tā to uzsāks bez šaubām.
Arestovičs apgalvoja, ka Latvijā 60% iedzīvotāju ir krievvalodīgi, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gadā veiktā pētījuma dati rāda, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju (64,3%) vecumā no 18 līdz 69 gadiem kā dzimto valodu norāda latviešu valodu, kamēr krievu valoda ir dzimtā tikai 37,7% iedzīvotāju.
Uzreiz pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Aleksejs Arestovičs ātri kļuva par vienu no skaļākajiem konflikta analītiķiem un Ukrainas aizstāvjiem. Kopš tā laika daži viņa izteikumi un viedokļi ir izraisījuši neapmierinātību daļā Ukrainas atbalstītāju, un šodien Arestoviču kā sabiedriskās domas līderi vērtē pretrunīgi.
