Atrastā ēka, visticamāk, ir koka rezidence, kas ir apmēram 60-75 metrus gara un 60 metrus plata.
Zemestrīce ar magnitūdu 7,7, kas notika Mjanmā martā, noveda pie ēkas parādīšanās virsmas, kas, kā uzskata, varēja piederēt pēdējai valdošajai dinastijai valstī Konbaun (1752-1885).
Šis atklājums, kas saistīts ar dinastiju, ko iznīcināja angļi un pazīstama kā "Trešā Birmas impērija", ir īsta atraduma pētniekiem.
Pirmo reizi atklāta 2009. gadā, kāpņu struktūra parādījās, kad vietējie iedzīvotāji dedzināja ķieģeļus. Pēdējās zemestrīces rezultātā radās dziļas plaisas, kas paplašināja šo struktūru, atklājot jaunas daļas.
Aprīlī, izrakumu laikā, ko vadīja Mandalas Arheoloģijas departaments, tika atklāti jauni artefakti, piemēram, kāpņu margas, ķieģeļu platformas un pakāpieni, kuru augstums ir apmēram 45 centimetri.
Pētnieki salīdzina dažus no šiem elementiem ar attēliem senos manuskriptos uz palmu lapām, ko sauc par "Pura-pike". Mjanmas (Birmas) kultūrā ūdens visā vēsturē tika uzskatīts par reliģisku simbolu. Tāpēc "ūdens pils" tika izmantotas kā svarīgas vietas rituāliem.
Manuskriptā, kas piedēvēts karaļa ierēdnim vārdā Letve Navrahta, ir aprakstīta majestātiska ūdens pils ar piecām lielām kāpnēm un 18-20 guļamistabām, ko ēno mango koki.
Tomēr eksperti uzskata, ka atrastā ēka, visticamāk, ir koka rezidence, kas ir apmēram 60-75 metrus gara un 60 metrus plata, nevis tā pils. Ēkas arhitektūra atgādina koka klosterus Inva Varkarā un slaveno klosteri Švenandavā (Zelta pils) Mandalā.
Mjanmas Arheoloģijas un Nacionālā muzeja departaments uzsvēra ēkas iespējamo reliģisko nozīmi un paziņoja, ka pētījumi turpināsies, un nākotnē šie artefakti tiks saglabāti un atklāti sabiedrībai izglītības nolūkos.
