Neiroloģe: aerobās slodzes palīdzēs atbalstīt sirdi stresa laikā.
Hronisks stress palielina hipertensijas, išēmiska sirds slimības un ritma traucējumu attīstības risku, brīdināja neiroloģe Ksenija Arifdžanova.
Visvienkāršākais veids, kā samazināt nervu sistēmas reakciju uz stresu, ārste nosauca lēnu, dziļu elpošanu. Tāpat, pēc Arifdžanovas teiktā, atbalstīt sirds veselību stresa laikā palīdzēs pastaigas, joga, ārstnieciskā fizkultūra vai peldēšana. «Tādas aerobās slodzes samazina išēmiska sirds slimības attīstības risku un samazina trauksmes līmeni,» uzsvēra viņa.
Neiroloģe piebilda, ka ļoti svarīgi ir pilnvērtīgi atpūsties. Arifdžanova izskaidroja, ka hronisks miega trūkums pastiprina nervu sistēmas reaktivitāti, padara organismu ievainojamāku pret stresu, kā arī izraisa sirds ritma traucējumus. Ārste ieteica veltīt miegam un atpūtai ne mazāk kā septiņas stundas dienā, turklāt miega un nomoda grafiks jābūt nemainīgam.
Visbeidzot, ārste aicināja stresa laikā ierobežot kafijas, alkohola un cigarešu patēriņu.
„Stimulantu, piemēram, kofeīna, alkohola, nikotīna, lietošana, īpaši regulāri, noved pie normāla asinsvadu tonusa traucējumiem un nervu sistēmas uzbudināmības palielināšanās, kas stresa apstākļos tikai palielina slodzi uz sirdi,” uzsvēra ārste.
