Nesen atklātā būvniecības karteļa darbība Rīgā un citviet Latvijā ietekmējusi vismaz 33 iepirkumus, kuru kopējā summa sasniedz 4,5 miljonus eiro, ziņo TV3.lv, atsaucoties uz Konkurences padomes (KP) paziņojumu un raidījuma «Nekā personīga» materiāliem.
Kartelis darbojies vismaz trīs gadus, un to veidojušas piecas kompānijas, kuras savstarpēji koordinējušas piedāvājumu iesniegšanu, apmainījušās ar komerciāli sensitīvu informāciju un pat gatavojušas konkurentu dokumentāciju, lai nodrošinātu iepirkumu uzvaras.
Divas grupas – Rīga un Rēzekne
Kartelis sastāvēja no divām ģeogrāfiski sadalītām grupām:
Rīgas grupa: uzņēmumi "Alpex", "Adapteris" un "Infrakom". No tiem "Alpex" un "Adapteris" ir saistīti ar uzņēmumu apvienību "Siltumserviss Rīga". Šie uzņēmumi piedalījušies iepirkumos, ko rīkoja, piemēram, "Rīgas namu pārvaldnieks", Dzīvokļu un vides departaments, un "Ogres namsaimnieks – saistībā ar kanalizācijas ierīkošanu, sabiedrisko tualešu remontu un cauruļvadu izbūvi. Ietekmēto iepirkumu līgumcena – aptuveni 3,5 miljoni eiro.
Rēzeknes grupa: uzņēmumi "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Šie uzņēmumi startējuši iepirkumos Gulbenē, Daugavpilī, Balvos un Rīgā, veicot darbus, kas saistīti ar katlu uzstādīšanu, siltumtrases izbūvi, skaitītāju nomaiņu u.c. Līgumu kopsumma – aptuveni 1,2 miljoni eiro.
Pierādījumi – IP adreses, dokumenti un sarakste
Konkurences padome konstatējusi, ka visos iepirkumos, kas saistīti ar Rīgas grupu, figurējis uzņēmums "Adapteris" – tas gatavojis un iesniedzis arī citu pretendentu piedāvājumus.
Pierādījumu klāstā ir:
- elektroniskā un telefona sarakste, kurā uzņēmumu darbinieki apmainās ar dokumentiem un finanšu piedāvājumiem;
- divi pieteikumi, kas iesniegti no uzņēmuma "Adapteris" IP adreses;
- konkurentu dokumentācija, kas atrasta tieši pie "Adapteris" pārstāvjiem.
Rēzeknes uzņēmumi savukārt piedalījušies 25 iepirkumos, no kuriem 9 uzvarēti, un kuros KP konstatējusi aizliegtu vienošanos pazīmes.
Uzņēmēji: “Nezinājām, ka tas ir aizliegts”
Uzņēmumu pārstāvji apgalvo, ka nezinājuši par likuma pārkāpšanu, taču Konkurences padome šīs atrunas uzskata par nepamatotām. KP norāda: uzņēmumu rīcība skaidri atbilst Konkurences likuma pārkāpumiem – aizliegtām horizontālām vienošanām, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci publiskajos iepirkumos.
