Viens no lielākajām Eiropas Savienības valstīm atteicās samazināt izdevumus.
Viens no politiskās nestabilitātes, kurā iegrimusi valsts, sekām: Francija zaudējusi divkāršo A reitingu no aģentūras Fitch, kas var palielināt valsts aizņemšanās izmaksas.
Nav nekādu dāvanas jaunajam Francijas premjerministram. Kā tika gaidīts, aģentūra Fitch pazemināja Francijas suverēno reitingu no "AA-" uz "A+", apsūdzot "fragmentāciju un pieaugošo polarizāciju iekšējā politikā" otrajā lielākajā ekonomikas valstī ES.
Savā ziņojumā amerikāņu aģentūra norādīja, ka satricinājumi, ko izraisīja valdības secīgie kritumi pēc 2024. gada priekšlaicīgajām parlamenta vēlēšanām, vājina politiskās sistēmas spēju īstenot "tālredzīgu fiskālo konsolidāciju". Tāpat tika atzīmēts, ka ir maz ticams, ka izdosies samazināt valsts budžeta deficītu līdz līmenim zem 3% no IKP 2029. gadā, kā cerēja aizgājošā izpildvara.
Turklāt Fitch prognozē, ka parāds pieaugs no 113,2% no IKP 2024. gadā līdz 121% 2027. gadā "bez acīmredzamām stabilizācijas perspektīvām nākamajos gados".
"Pieaugošais Francijas valsts parāds ierobežo tās spēju tikt galā ar jauniem satricinājumiem bez tālākas valsts finansu stāvokļa pasliktināšanās," norāda aģentūra, kas skeptiski vērtē ātru politiskā krīzes atrisināšanu.
"Mēs sagaidām, ka sagatavošanās 2027. gada prezidenta vēlēšanām vēl vairāk ierobežos iespējas fiskālai konsolidācijai īstermiņā, un uzskatām, ka ir ļoti iespējams, ka politiskais strupceļš saglabāsies arī pēc vēlēšanām," brīdina Fitch.
Signāls investoriem, bet ne bez sekām frančiem, ar potenciālu pieaugumu procentu likmēm nekustamā īpašuma kredītiem. Lai gan eksperti, kurus aptaujāja Euronews, saka, ka tirgus gaidīja šādu reitinga pazemināšanu, piebilstot, ka ietekme uz procentu likmēm jāpaliek ierobežotai.
Iziešana no politiskā paralīzes
Bersi vaino esošo situāciju, uzsverot "Francijas ekonomikas izturību". Amatu atstājušais ekonomikas ministrs Eriks Lomber norādīja, ka "ir ņēmis vērā" Fitch lēmumu, kas, pēc viņa teiktā, bija noteikts "mūsu valsts finansu stāvokļa un politiskās nenoteiktības".
"Jaunais premjerministrs jau ir uzsācis konsultācijas ar parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām, lai pieņemtu valsts budžetu un turpinātu centienus atjaunot mūsu valsts finanses," viņš apliecināja X.
Iepriekšējais Sebastjēna Lekornu priekštecis Fransuā Bairu iepriekš nesaņēma uzticības balsojumu Nacionālajā asamblejā par savu vēlmi ietaupīt apmēram 44 miljardus eiro 2026. gada budžetā.
Situācija paliek satraucoša, skaidro Adrīens Kamats, Natixis CIB vecākais ekonomists Francijā, Beļģijā un eirozonā, "jo deficīts ir viens no augstākajiem ES un sastāda 5,8% 2024. gadā, kamēr stabilizācijas deficīts ir apmēram 2,8%".
"Fiskālā konsolidācija ir sarežģīts uzdevums politiskās fragmentācijas un sociālo risku apstākļos. Tomēr Francijai ir virkne priekšrocību, kas palīdzēs tikt galā ar šo uzdevumu: diversificēta ekonomika, labvēlīgāka demogrāfija nekā kaimiņiem, lieli mājsaimniecību uzkrājumi un stabila uzņēmējdarbības situācija," viņš sacīja intervijā Euronews.
