Tukša pārtikas kārbiņa, maisiņš ar maisiņiem, vecs dvielis vai dāvanu lente — vieniem tie ir nevajadzīgi krāmi, no kuriem nekavējoties jāatbrīvojas. Citiem tās ir gluži noderīgas lietas, kurām noteikti atradīsies pielietojums. Kāpēc vecākā paaudze tik negribīgi šķiras no ierastiem sadzīves priekšmetiem, un ko jaunieši varētu no tās mācīties?
Atšķirīgā paaudžu attieksme pret lietām dažkārt pārsteidz. Kamēr jaunieši cenšas atbrīvot telpu no visa liekā, viņu vecāki un vecvecāki turpina rūpīgi glabāt iepakojumus, labot apģērbu un dot otru dzīvi priekšmetiem, kuri jau sen varēja nonākt atkritumu konteinerā.
Turklāt tā ne vienmēr ir vēlme uzkrāt nevajadzīgas lietas. Aiz šādas rīcības nereti slēpjas vesela dzīves filozofija, kas izveidojusies laikā, kad preces maksāja dārgi, izvēle bija ierobežota, bet prasme iztikt ar jau pieejamo tika uzskatīta par īstu tikumu.
Kā norāda izdevums YourTango, vecāko paaudžu pārstāvji biežāk ievēro principu «salabo, saglabā un izmanto vēlreiz». Savukārt jaunieši, īpaši Z paaudze, nereti priekšroku dod ērtībām un atbrīvojas no priekšmetiem, kas vairs nepilda savu sākotnējo funkciju.
Tomēr daži seni ieradumi ir uzmanības vērti arī pārpilnības laikmetā. Lūk, septiņi raksturīgi piemēri.
1. Plastmasas trauciņi: kāpēc pirkt to, kas jau ir?
Daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem izmest izturīgu plastmasas kārbiņu, kurā bijuši salāti vai gatavs ēdiens, šķiet gandrīz vai noziegums pret veselo saprātu.
Šādus trauciņus rūpīgi izmazgā, izžāvē un saliek virtuves skapī. Vēlāk tajos var ievietot vakariņu pārpalikumus, iedot tuviniekiem mājās ceptus gardumus vai glabāt dažādus sīkumus.
Jaunieši šādu iepakojumu biežāk uzskata par vienreizlietojamu un bez nožēlas izmet.
Tomēr piemērotu trauciņu atkārtota izmantošana patiešām palīdz ietaupīt. Vienlaikus jāatceras, ka ne katrs vienreizlietojamais iepakojums ir paredzēts atkārtotai saskarei ar pārtiku, īpaši karstu ēdienu.
2. Alumīnija folija: noderēs pat neliels gabaliņš
Jaunietim izmantota folija visbiežāk nozīmē tikai vienu — pienācis laiks to izmest.
Taču daļa vecākās paaudzes pārstāvju domā citādi. Ja folijas gabals nav saburzīts vai netīrs, kāpēc izmest materiālu, ko vēl var izmantot?
Šāda taupība reizēm var šķist pārmērīga. Tomēr cilvēkiem, kuri pieraduši rūpīgi sekot ģimenes budžetam, nozīme ir pat nelielam ietaupījumam.
Protams, atkārtoti drīkst izmantot tikai tīru un šādam nolūkam piemērotu foliju, nevis iepakojumu ar ēdiena atliekām.
3. Maisiņš ar maisiņiem: mūžīgā klasika
Iespējams, visatpazīstamākais vecākās paaudzes saimnieciskuma simbols ir liels maisiņš, kurā glabājas desmitiem mazāku maisiņu.
Jaunieši par šo tradīciju mēdz pasmieties, taču tai ir gluži praktisks izskaidrojums.
Plastmasas maisiņus atkārtoti izmanto pirkumiem, dažādu priekšmetu iesaiņošanai, atkritumiem un citām sadzīves vajadzībām.
Tā vietā, lai katru reizi iegādātos jaunu iepakojumu, cilvēks cenšas pēc iespējas pilnīgāk izmantot to, kas jau reiz nopirkts.
Protams, nebeidzamu maisiņu krājumu veidošanu diez vai var saukt par saprātīgu. Tomēr pati ideja lietas izmantot atkārtoti pilnībā atbilst mūsdienu principiem par atkritumu daudzuma samazināšanu.
4. Apģērbs ar caurumiņu: izmest vai ņemt rokās adatu?
Savulaik prasme piešūt pogu, salāpīt zeķi vai rūpīgi sašūt saplīsušu apģērbu tika uzskatīta par pašsaprotamu sadzīves iemaņu.
To mācīja jau bērnībā, un kvalitatīvs apģērbs varēja kalpot gadiem, pat ja laiku pa laikam bija nepieciešams neliels remonts.
Mūsdienās situācija ir mainījusies. Lēts apģērbs ir kļuvis pieejamāks, savukārt šūšanas prasmes piemīt nebūt ne visiem.
Tāpēc jaunieši nereti izvēlas nopirkt jaunu kreklu vai bikses, nevis tērēt laiku vecā apģērba labošanai.
Tomēr pat pavisam vienkāršs remonts var ievērojami pagarināt apģērba lietošanas laiku un pasargāt no liekiem izdevumiem.
5. Veci dvieļi: sākas to otrā dzīve
Nolietotam virtuves dvielim nebūt nav obligāti jānonāk atkritumu konteinerā.
Vecākās paaudzes saimniecībā tas viegli pārtop par lupatiņu uzkopšanai, mēbeļu slaucīšanai vai grīdas mazgāšanai.
Šāda pieeja ļauj retāk iegādāties vienreizlietojamos papīra dvieļus un salvetes.
Savukārt jaunieši biežāk izvēlas vienreizlietojamus līdzekļus, jo tie ir ērti un nav jāmazgā.
Tomēr no taupības un sadzīves atkritumu samazināšanas viedokļa vairākkārt lietojams tekstils daudzos gadījumos ir saprātīgāks risinājums. Galvenais ir to regulāri mazgāt un ievērot higiēnu.
6. Dāvanu maisiņi un lentes: svētki beigušies, bet lietderība palikusi
Skaists dāvanu maisiņš, dekoratīva lente vai grezna kārba pēc svētkiem nonāk nevis atkritumos, bet gan skapja plauktā.
Vecākajai paaudzei tas šķiet pilnīgi pašsaprotami: kāpēc pirkt jaunu iesaiņojumu, ja iepriekšējais joprojām izskatās gandrīz nevainojami?
Šāds ietaupījums īpaši jūtams pirms Ziemassvētkiem, Jaunā gada un ģimenes svinībām, kad jāsagatavo daudz dāvanu.
Jaunieši biežāk izvēlas jaunu iesaiņojumu, kas atbilst konkrētajam gadījumam vai jaunākajām modes tendencēm.
Tomēr rūpīgi saglabāts dāvanu maisiņš var kalpot vairākus gadus, gandrīz nezaudējot savu pievilcību.
7. Saskrāpētas mēbeles: trūkums vai iemesls ķerties pie darbarīkiem?
Neliels skrāpējums uz galda virsmas, ļodzīga krēsla kāja vai nodilis dīvāna apšuvums dažiem jauniem pircējiem ir pietiekams iemesls apsvērt mēbeles nomaiņu.
Vecākā paaudze pret šādām problēmām parasti izturas mierīgāk.
Skrāpējumu var noslīpēt, krēsla kāju nostiprināt, bet apšuvumu nomainīt. Ja mēbele joprojām ir izturīga un ērta, kāpēc tērēt naudu jaunai?
Turklāt daudzas vecās mēbeles ir izgatavotas no kvalitatīviem materiāliem un var kalpot ievērojami ilgāk nekā mūsdienu lētākie analogi.
Remonts un restaurācija ļauj ne tikai ietaupīt, bet arī saglabāt lietas, ar kurām saistītas ģimenes atmiņas.
Kam tad ir taisnība — taupīgajiem senioriem vai praktiskajiem jauniešiem?
Protams, ne katru vecu priekšmetu ir vērts glabāt gadiem. Pārblīvēti skapji, nevajadzīgu iepakojumu kaudzes un salauztas lietas, kuras neviens negrasās remontēt, diez vai padara dzīvi ērtāku.
Tomēr arī ieradums nekavējoties izmest visu, kas zaudējis sākotnējo izskatu vai funkciju, ne vienmēr ir pamatots.
Galvenā paaudžu atšķirība ir ne tik daudz vecumā, cik attieksmē pret patēriņu. Vecākie biežāk sev jautā: «Kā to vēl varētu izmantot?», savukārt jaunieši — «Kāpēc man tas būtu jāglabā?»
Iespējams, saprātīgākā pieeja meklējama kaut kur pa vidu.
Pirms kārtējo lietu izmest, ir vērts sev uzdot vienkāršu jautājumu: vai tā patiešām vairs nekam nav derīga? Reizēm dažas remontam vai atkārtotai izmantošanai veltītas minūtes ļauj ietaupīt ne tikai naudu, bet arī resursus, kas nepieciešami jaunas lietas izgatavošanai.
Patiesa taupība nav prasme uzkrāt vecus krāmus, bet gan spēja atšķirt nevajadzīgo no tā, kas vēl var noderēt.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru