Dilles parasti uztveram tikai kā aromātisku piedevu kartupeļiem, salātiem un mērcēm. Taču šis ierastais garšaugs satur ēteriskās eļļas un bioloģiski aktīvus savienojumus, kas var ietekmēt gremošanu, zarnu darbību un pat emocionālo pašsajūtu.
Pētnieki pārbauda, vai dilles spēj mazināt vēdera pūšanos, palīdzēt kontrolēt glikozes līmeni asinīs un samazināt trauksmes izpausmes. Tomēr daudzi secinājumi pagaidām balstās tikai uz nelieliem eksperimentiem un pētījumiem ar dzīvniekiem.
Dilles ir viens no pazīstamākajiem garšaugiem mūsu virtuvē. Tās pievieno zupām, salātiem, zivju ēdieniem, mērcēm un marinējumiem.
Tomēr bioķīmiķe un uztura speciāliste Anna Divinska izdevumam Doktor Piter norādījusi, ka diļļu ietekme uz organismu varētu būt daudz interesantāka, nekā ierasts uzskatīt.
To sēklas un ēteriskā eļļa jau izsenis izmantotas tautas medicīnā gremošanas traucējumu mazināšanai.
Mūsdienās zinātnieki pēta diļļu iespējamo spazmolītisko, pretiekaisuma un nomierinošo iedarbību.
Vienlaikus speciālisti uzsver, ka dilles nevajadzētu uzskatīt par universālu ārstniecības līdzekli. Daudzos gadījumos pierādījumu vēl nav pietiekami, bet daļa rezultātu iegūta laboratorijas eksperimentos vai pētījumos ar dzīvniekiem, nevis klīniskajos pētījumos, kuros piedalījušies cilvēki.
Kas slēpjas parastā diļļu zariņā?
Diļļu aromātu galvenokārt veido gaistoši savienojumi, kas atrodas ēteriskajās eļļās.
Starp visvairāk pētītajām vielām ir:
-
karvons, kas piešķir raksturīgo aromātu un tiek pētīts saistībā ar iespējamo ietekmi uz gludo muskulatūru;
-
limonēns — terpēnu grupas savienojums, kas sastopams arī citrusaugļos;
-
alfa-fellandrēns — aromātiska viela, kuras bioloģiskā aktivitāte tiek pētīta laboratorijas apstākļos;
-
apiols — savienojums, kas koncentrētā veidā var būt toksisks.
Dažādu diļļu daļu ķīmiskais sastāvs atšķiras. Svaigu zaļumu, sēklu, kaltētu diļļu un ēteriskās eļļas iedarbība nav pilnīgi vienāda.
Īpaši svarīgi ir nošķirt pārtikā lietojamu diļļu daudzumu no koncentrētiem ekstraktiem un ēteriskajām eļļām. Tas, kas nelielā daudzumā ir drošs kā garšviela, lielā koncentrācijā var iedarboties pavisam citādi.
Kā dilles var ietekmēt gremošanu?
Viens no biežāk minētajiem diļļu lietošanas veidiem ir diskomforta mazināšana vēderā.
Laboratorijas pētījumos novērots, ka dažas diļļu ēteriskās eļļas sastāvdaļas var ietekmēt gremošanas trakta gludo muskulatūru.
Karvons dažos eksperimentos mazināja gludās muskulatūras saraušanos un spazmas. Teorētiski tas varētu palīdzēt mazināt vēdera pūšanās, gāzu uzkrāšanās un krampju radīto diskomfortu.
Tautas medicīnā diļļu sēklu uzlējumus tradicionāli lietoja meteorisma un smaguma sajūtas mazināšanai pēc ēšanas.
Tomēr laboratorijā novērota muskuļu atslābināšanās vēl nenozīmē, ka tāda pati iedarbība noteikti būs cilvēkam pēc parastas diļļu porcijas apēšanas.
Svarīga ir aktīvās vielas deva, tās uzsūkšanās organismā un individuālā jutība.
Ko parādīja pētījums ar 118 sievietēm?
Viens no biežāk pieminētajiem klīniskajiem pētījumiem tika veikts Irānā, un tajā piedalījās 118 sievietes.
Pētnieki vērtēja diļļu sēklu pulvera ietekmi uz vēdera pūšanos pēc ķeizargrieziena operācijas.
Dalībniecēm deva diļļu sēklu pulveri, un pētnieki analizēja, cik ātri pēc operācijas atjaunojās normāla zarnu darbība.
Rezultāti liecināja, ka sievietēm, kuras saņēma diļļu preparātu, zarnu darbība atjaunojās ātrāk un vēdera pūšanās bija mazāk izteikta.
Tomēr šim pētījumam bija vairāki ierobežojumi.
Dalībnieču skaits bija neliels, bet rezultāti attiecās uz ļoti konkrētu situāciju — sievietēm pēc ķeizargrieziena. Tāpēc tos nevar automātiski attiecināt uz visiem cilvēkiem, kuriem ir gremošanas traucējumi.
Lai izdarītu drošākus secinājumus, nepieciešami plašāki un neatkarīgi pētījumi.
Vai dilles var palīdzēt kontrolēt cukura līmeni asinīs?
Interesi izraisījuši arī pētījumi par diļļu iespējamo ietekmi uz glikozes līmeni asinīs.
Vienā nelielā klīniskā pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu. Viņi vairākas nedēļas lietoja standartizētu diļļu preparātu.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem dažiem dalībniekiem tika novērota glikozes līmeņa pazemināšanās tukšā dūšā.
Pētnieki pieļāva, ka dilles varētu ietekmēt ogļhidrātu vielmaiņu, insulīna jutību vai oksidatīvā stresa līmeni.
Tomēr pētījums bija neliels, un tā rezultāti nav pietiekami, lai dilles ieteiktu kā cukura diabēta ārstēšanas līdzekli.
Īpaši svarīgi ir tas, ka pētījumā tika izmantots standartizēts preparāts, nevis neliels daudzums svaigu diļļu ēdienā.
Cilvēkiem ar cukura diabētu nevajadzētu aizstāt ārsta nozīmētos medikamentus ar augu preparātiem.
Kāpēc vēders var reaģēt uz stresu?
Gremošanas sistēma ir cieši saistīta ar nervu sistēmu.
Daudzi cilvēki pamana, ka stresa laikā viņiem rodas vēdera pūšanās, spazmas, slikta dūša, caureja vai aizcietējums.
Šo saikni skaidro ar tā dēvēto zarnu–smadzeņu asi — sarežģītu signālu apmaiņas sistēmu starp gremošanas traktu un centrālo nervu sistēmu.
Stresa laikā mainās zarnu kustīgums, gremošanas sekrēcija, asinsrite un sāpju uztvere. Dažiem cilvēkiem pastiprinās arī jutība pret normāliem gremošanas procesiem.
Tāpēc vēdera pūšanās ne vienmēr ir saistīta tikai ar gāzu daudzumu. Reizēm nozīme ir arī zarnu gludās muskulatūras spazmām un paaugstinātai nervu sistēmas jutībai.
Tas palīdz izskaidrot, kāpēc vieni un tie paši produkti mierīgā dienā nerada nekādas problēmas, bet saspringtā periodā var izraisīt izteiktu diskomfortu.
Vai dilles patiešām mazina trauksmi?
Dillēm izsenis piedēvēta nomierinoša iedarbība, taču zinātnisku pierādījumu šajā jomā pagaidām ir maz.
Dažos eksperimentos ar dzīvniekiem diļļu ekstraktiem novērota iespējama anksiolītiska iedarbība — tie mazināja uzvedības izpausmes, ko pētnieki saista ar trauksmi.
Šādi rezultāti nenozīmē, ka dilles tāpat iedarbojas arī uz cilvēkiem.
Dzīvnieku pētījumos bieži izmanto koncentrētus ekstraktus un devas, kuras nav iespējams uzņemt ar parastu uzturu.
Viena pētījuma autori pieļāva, ka diļļu aktīvās vielas varētu ietekmēt GASS jeb gamma-aminosviestskābes sistēmu smadzenēs. Šī neirotransmitera sistēma piedalās nervu sistēmas uzbudināmības regulēšanā.
Tomēr šis mehānisms cilvēkiem vēl nav pietiekami izpētīts.
Tāpēc apgalvot, ka dilles ārstē trauksmi vai depresiju, nebūtu pareizi.
Kādēļ gremošanas uzlabošanās var ietekmēt pašsajūtu?
Pat ja diļļu tieša nomierinošā iedarbība uz smadzenēm nav pierādīta, gremošanas uzlabošanās pati par sevi var labvēlīgi ietekmēt pašsajūtu.
Pastāvīga vēdera pūšanās, spazmas un smaguma sajūta rada diskomfortu un var palielināt trauksmi.
Ja cilvēks pēc maltītes jūtas labāk, arī emocionālā spriedze var mazināties.
Šāda iedarbība būtu netieša: nevis dilles ietekmē smadzenes kā nomierinošs medikaments, bet gan diskomforta mazināšanās vēderā rada subjektīvu miera sajūtu.
Tomēr arī šajā gadījumā ir grūti nodalīt fizioloģisko iedarbību no gaidām un placebo efekta.
Kā dilles droši iekļaut uzturā?
Visdrošāk dilles lietot kā parastu pārtikas produktu.
Svaigas dilles var pievienot:
-
salātiem;
-
zupām;
-
kartupeļu un dārzeņu ēdieniem;
-
zivīm;
-
mērcēm;
-
skābpiena produktiem;
-
omletēm un biezpienam.
Šādā daudzumā dilles parasti ir drošas lielākajai daļai cilvēku.
Diļļu sēklas var izmantot kā garšvielu vai pagatavot vieglu uzlējumu. Parasti vienu tējkaroti sēklu aplej ar glāzi karsta ūdens un ļauj ievilkties.
Tomēr šādu uzlējumu nevajadzētu uztvert kā ārstniecības līdzekli nopietnu gremošanas vai nervu sistēmas traucējumu ārstēšanai.
Kādēļ jāuzmanās no ēteriskās eļļas?
Diļļu ēteriskā eļļa ir daudz koncentrētāka par svaigiem zaļumiem vai sēklu uzlējumu.
Tajā esošo aktīvo savienojumu daudzums var būt desmitiem vai pat simtiem reižu lielāks.
Tāpēc ēterisko eļļu nevajadzētu lietot iekšķīgi bez speciālista ieteikuma.
Īpaši svarīgi nejaukt parasto diļļu ēterisko eļļu ar koncentrētiem apiolu saturošiem preparātiem.
Lielās devās apiols var būt toksisks un izraisīt saindēšanos, aknu un nieru bojājumus, kā arī citas smagas komplikācijas.
Grūtniecības laikā koncentrēti diļļu ekstrakti un ēteriskās eļļas bez ārsta konsultācijas nav ieteicami.
Kam dilles var nebūt piemērotas?
Alerģija pret dillēm ir reta, tomēr tā ir iespējama.
Paaugstināta jutība biežāk sastopama cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret citiem čemurziežu dzimtas augiem, piemēram:
-
burkāniem;
-
selerijām;
-
pētersīļiem;
-
koriandru;
-
fenheli.
Alerģiska reakcija var izpausties ar niezi mutē, izsitumiem, lūpu pietūkumu vai elpošanas grūtībām.
Ja pēc diļļu lietošanas rodas šādi simptomi, nepieciešams pārtraukt to lietošanu un konsultēties ar ārstu.
Piesardzība jāievēro arī cilvēkiem, kuri lieto zāles cukura līmeņa pazemināšanai asinīs. Koncentrēti diļļu preparāti teorētiski var pastiprināt šo medikamentu iedarbību.
Kad ar dillēm vien nepietiek?
Vēdera pūšanos var izraisīt ļoti dažādi iemesli.
Starp tiem ir:
-
laktozes nepanesība;
-
kairinātu zarnu sindroms;
-
celiakija;
-
hroniski aizcietējumi;
-
zarnu mikrobioma izmaiņas;
-
iekaisīgas zarnu slimības;
-
atsevišķu produktu nepanesība;
-
pārāk ātra ēšana un gaisa norīšana.
Ja vēdera pūšanās ir pastāvīga, ļoti izteikta vai saistīta ar svara zudumu, sāpēm, vemšanu, asinīm izkārnījumos vai ilgstošām vēdera izejas izmaiņām, nepieciešams vērsties pie ārsta.
Mēģinājumi ilgstoši ārstēties tikai ar augu uzlējumiem var aizkavēt diagnozes noteikšanu.
Tas pats attiecas uz trauksmi.
Ja tā traucē darbam, miegam, attiecībām vai ikdienas dzīvei, dilles neaizstās psihoterapiju vai ārsta nozīmētu ārstēšanu.
Kāpēc ierastie zaļumi pelnījuši lielāku uzmanību?
Dilles ir labs piemērs tam, cik daudz bioloģiski aktīvu vielu var slēpties ierastos pārtikas produktos.
Tās satur ēteriskās eļļas, antioksidantus un aromātiskus savienojumus, kas var ietekmēt gremošanas procesus.
Tomēr robeža starp interesantu zinātnisku hipotēzi un pierādītu ārstniecisku iedarbību ir ļoti būtiska.
Pašlaik var diezgan droši apgalvot, ka dilles ir vērtīgs un aromātisks sabalansēta uztura papildinājums. Tās var palīdzēt uzlabot ēdiena garšu bez pārmērīga sāls vai tauku daudzuma un dažiem cilvēkiem var mazināt vieglu diskomfortu vēderā.
Savukārt apgalvojumi par trauksmes ārstēšanu, būtisku cukura līmeņa pazemināšanu vai nopietnu gremošanas slimību novēršanu vēl nav pietiekami zinātniski pamatoti.
Dilles joprojām ir viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem, kā padarīt uzturu daudzveidīgāku.
Iespējams, šo ierasto zaļumu galvenais noslēpums ir nevis mēģināt pārvērst tos par ārstniecības līdzekli, bet regulāri izmantot kā daļu no daudzveidīga un sabalansēta uztura.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru