Vecāku pastāvīgā neapmierinātība ne vienmēr paliek pagātnē kopā ar bērnību. Pieaugot cilvēks var turpināt pierādīt apkārtējiem savu vērtību, sāpīgi uztvert kļūdas, šaubīties par saviem lēmumiem un censties izpelnīties atzinību pat no tiem, kuru viedoklim nevajadzētu būt izšķirošam.
Aplūkosim, ar kādām psiholoģiskām iezīmēm speciālisti saista bērnībā bieži piedzīvotu kritiku un ko pieaugušā vecumā iespējams mēģināt mainīt.
1. Vēlme visu izdarīt nevainojami
Bērns, kuru bieži kritizē, var pierast pie domas, ka atzinība un mīlestība jānopelna ar nevainojamu uzvedību un sasniegumiem. Tad ikviena kļūda sāk šķist gandrīz kā katastrofa.
Pieaugušā vecumā ārējais kritiķis pārvēršas par iekšējo. Pat pēc labi paveikta darba cilvēks domā: «Varēja izdarīt labāk» vai «Ar to nepietiek».
Ko darīt. Mēģiniet biežāk ievērot principu «pietiekami labi». Pirms kārtējā mēģinājuma padarīt rezultātu nevainojamu pajautājiet sev: vai darbs patiešām vēl jāuzlabo, vai arī to pieprasa iekšējais perfekcionists? Noderīgi ir arī apzināti pieļaut nelielas nepilnības un pārliecināties, ka to dēļ nekas briesmīgs nenotiek.
2. Pastāvīgas šaubas par saviem lēmumiem
Ja bērnībā cilvēka lēmumi regulāri tika kritizēti vai izsmieti, laika gaitā var nostiprināties pārliecība, ka savām izvēlēm uzticēties nedrīkst.
Rezultātā pat vienkārša lēmuma pieņemšana pārvēršas mokošā procesā: cilvēks ilgi salīdzina iespējas, baidās kļūdīties un dažkārt izvēlas vispār neko nedarīt.
Ko darīt. Nelielu lēmumu pieņemšanai var noteikt laika ierobežojumu. Savukārt pirms nopietnas izvēles vērts sev pajautāt: kas radīs vairāk problēmu — iespējama kļūda vai izvairīšanās no lēmuma un zaudēta iespēja?
3. Pārmērīga uzmanība apkārtējo noskaņojumam
Bērns, kuram bija jācenšas laikus noteikt vecāku noskaņojumu, lai izvairītos no kārtējās kritikas vai konflikta, šo ieradumu var pārnest arī uz pieaugušo dzīvi.
Cilvēks pamana vissīkākās pārmaiņas sarunbiedra balss tonī, sejas izteiksmē un uzvedībā un bieži tās automātiski saista ar sevi: «Droši vien es izdarīju kaut ko nepareizi.»
Ko darīt. Šādā situācijā noderīgi sev pajautāt: «Vai man ir reāli pierādījumi, ka šis cilvēks ir sarūgtināts tieši manis dēļ?» Otrs svarīgs jautājums ir: «Ko es pašlaik jūtu, un kas man ir nepieciešams?»
4. Pašsabotāža ceļā uz panākumiem
Vēl viena iespējamā pastāvīgas kritikas sekas ir pašsabotāža. Tuvojoties svarīgam mērķim, cilvēks pēkšņi sāk atlikt darbus, kavēt termiņus, atteikties no iespējām vai pārliecināt sevi, ka turpināt nav jēgas.
Šādas uzvedības pamatā var būt bailes no neveiksmes vai iesakņojies priekšstats par sevi kā cilvēku, kurš «nav pietiekami labs».
Ko darīt. Viens no ieteiktajiem paņēmieniem ir veidot sasniegumu dienasgrāmatu, tajā pierakstot pat nelielus panākumus. Tas palīdz pamanīt ne tikai kļūdas, bet arī visu, ar ko cilvēks veiksmīgi tiek galā.
5. Kauns par savām jūtām un vajadzībām
Ja bērnībā cilvēka pārdzīvojumus izsmēja vai ignorēja, viņš var pierast slēpt emocijas un uzskatīt savas vajadzības par apgrūtinājumu apkārtējiem.
Šādam cilvēkam var būt grūti lūgt palīdzību, atzīt nogurumu vai pateikt, ka viņš ir sarūgtināts un viņam nepieciešams atbalsts. Rezultātā vientulības sajūta var saglabāties pat tad, ja līdzās ir tuvi cilvēki.
Ko darīt. Sāciet ar savu emociju atzīšanu un mācieties tās nosaukt vārdā. Nākamais solis var būt nelieli lūgumi pēc palīdzības vai atbalsta, sākumā vēršoties pie cilvēkiem, kuriem uzticaties.
6. Nespēja pieņemt komplimentus
«Tas jau nekas īpašs», «Man vienkārši paveicās» vai «Ikviens būtu ticis galā» — šādi bieži reaģē cilvēks, kuram ir grūti noticēt komplimenta patiesumam.
Atzinība var izraisīt nevis prieku, bet neērtības sajūtu un aizdomas: ja apkārtējie mani iepazīs labāk, viņi noteikti būs vīlušies.
Ko darīt. Tā vietā, lai tūlīt noniecinātu savu veikumu, var vienkārši atbildēt: «Paldies, man ir patīkami to dzirdēt.» Pakāpeniski pieņemt apkārtējo labvēlīgo attieksmi kļūs vieglāk.
Bērnībā bieži piedzīvota kritika patiešām var ietekmēt to, kā cilvēks vēlāk izturas pret sevi un citiem. Tomēr minētās iezīmes nevar uzskatīt par nepārprotamu šādas pieredzes pierādījumu — tām var būt daudz dažādu iemeslu.
Ja izteikta paškritika, trauksme, bailes kļūdīties vai grūtības attiecībās būtiski traucē ikdienas dzīvei, to cēloņus un iespējamos risinājumus var palīdzēt izprast psihologs vai psihoterapeits.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru