Rudenī organismam pastāvīgi jāpielāgojas temperatūras svārstībām: no rīta jau ir auksts, dienā var kļūt ievērojami siltāks, bet telpās līdz apkures sezonas sākumam mēdz būt nepatīkami vēsi.
Īpaši izteikti šīs pārmaiņas var izjust cilvēki, kuriem ir nosliece uz paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu. Var parādīties vājums, aukstuma sajūta, reiboņi un galvassāpes, bet dažkārt jūtamākas kļūst arī sirdsklauves.
Kā izdevumam «Doktor Piter» pastāstīja ārsts neirologs Aleksejs Mamatovs, jutība pret laikapstākļu pārmaiņām pati par sevi nav atsevišķa diagnoze. Runa ir par organisma reakciju uz ārējo apstākļu maiņu.
Kas notiek ar asinsvadiem aukstumā
Pazeminoties temperatūrai, organisms cenšas saglabāt siltumu, tāpēc maina perifēro asinsvadu tonusu un pārdala asinsriti. Ja regulācijas sistēma darbojas normāli, cilvēks šīs pārmaiņas var gandrīz nepamanīt.
Tomēr nestabila asinsspiediena, pastiprinātas asinsvadu reakcijas vai ilgstošas nervu spriedzes gadījumā pielāgošanos var pavadīt nepatīkamas sajūtas — salšana, spiediena sajūta galvā, vājums un reiboņi. Dažkārt paātrinās arī pulss.
Cilvēkiem ar noslieci uz hipertensiju aukstums var izraisīt galvassāpes, saspringuma sajūtu un asinsspiediena paaugstināšanos. Savukārt cilvēkiem ar noslieci uz hipotensiju biežāk rodas vājums, reiboņi un tumšs gar acīm, pieceļoties kājās.
Kāpēc sirds sāk sisties straujāk
Temperatūras maiņa pati par sevi vēl nenozīmē, ka cilvēkam attīstīsies aritmija, uzsver ārsts. Tomēr sirdsklauves vai sirds ritma pārsitieni var kļūt jūtamāki, ja vienlaikus ir miega trūkums, stress, organisma atūdeņošanās, pārmērīga kofeīna vai alkohola lietošana.
Tādējādi sajūtu «es ar sirdi jūtu laikapstākļu maiņu» bieži izraisa vairāku faktoru kopums.
Rudenī pievienojas vēl kāda problēma — samazinās fiziskā aktivitāte. Jo vairāk laika cilvēks pavada sēžot, jo mazāk darbojas kāju muskuļi, kas palīdz venozajām asinīm atgriezties sirdī. Mazkustīgs dzīvesveids var veicināt asiņu sastrēgumu vēnās un pasliktināt sirds un asinsvadu sistēmas vispārējo stāvokli.
Sava nozīme ir arī miega trūkumam. Tas uztur nervu sistēmas spriedzi, kas savukārt var ietekmēt asinsvadu tonusu un sirds ritmu.
Kā palīdzēt organismam pielāgoties aukstumam
Pēc vairākām stundām siltā telpā nav ieteicams uzreiz strauji doties aukstumā. Pirms iešanas ārā var pāris minūtes pastaigāt, izkustināt potītes un veikt dažas kustības ar rokām un pleciem.
Iestājoties rudenim, nevajadzētu pilnībā atteikties no pastaigām. Asinsvadiem labvēlīgāka ir regulāra, mērena aktivitāte ērtā tempā nekā retas un ļoti intensīvas slodzes.
Tiem, kuri ilgstoši sēž pie datora vai televizora, ieteicams piecelties aptuveni ik pēc 40–60 minūtēm, nedaudz pastaigāt, pacelties pirkstgalos vai pārnest ķermeņa svaru no papēžiem uz pirkstgaliem.
Svarīgi neaizmirst arī par ūdeni. Aukstā laikā slāpju sajūta kļūst mazāk izteikta, tāpēc cilvēks nemanot var sākt dzert mazāk.
Esiet piesardzīgi ar kafiju un sāļiem ēdieniem
Pastāvīgi mēģināt sasildīties ar kafiju vai stipru tēju nav laba doma. Cilvēkiem ar noslieci uz paātrinātu sirdsdarbību pārmērīgs kofeīna daudzums var pastiprināt nepatīkamās sajūtas.
Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu ārsts iesaka pievērst uzmanību arī sāls daudzumam uzturā. Rudenī ēdienkartē biežāk parādās zupas, marinējumi, desas un kūpinājumi, savukārt pārmērīga sāls uzņemšana var veicināt šķidruma aizturi organismā un asinsspiediena paaugstināšanos.
Pēc Mamatova teiktā, izplatīta rudens kļūda ir vienlaikus mazāk kustēties, sliktāk gulēt, dzert vairāk kafijas, ēst vairāk sāļu produktu un uzņemt mazāk ūdens. Šādā situācijā laikapstākļu maiņa kļūst par papildu provocējošo faktoru.
Ja asinsspiediens paaugstinās
Cilvēkiem ar noslieci uz hipertensiju pirms došanās ārā aukstumā ir lietderīgi nedaudz izkustēties un ļaut organismam pielāgoties, nevis uzreiz sākt iet ātrā tempā.
Iekšēja saspringuma gadījumā ārsts iesaka mierīgi elpot, pagarinot izelpu.
Vienlaikus nevajadzētu patvaļīgi mainīt izrakstīto medikamentu devas dažu asinsspiediena svārstību dēļ. Ja aukstumā asinsspiediena rādītāji regulāri mainās, tas jāpārrunā ar ārstu.
Ja asinsspiediens pazeminās
Cilvēkiem ar noslieci uz hipotensiju svarīgi izvairīties no straujas piecelšanās no gultas vai krēsla, īpaši no rīta.
Pirms iziešanas no mājām var veikt dažas aktivizējošas kustības: pārnest ķermeņa svaru no papēžiem uz pirkstgaliem, viegli izkustināt pēdas un potītes, kā arī mierīgi izvingrināt rokas.
Ārsts iesaka arī nedoties aukstumā tukšā dūšā, ja ilgstošos pārtraukumos starp ēdienreizēm asinsspiedienam ir tendence pazemināties. Šādā gadījumā regulārākas un mērenākas ēdienreizes var būt piemērotākas nekā retas un ļoti bagātīgas maltītes.
Kad vainīgi vairs nav tikai laikapstākļi
Sirdsklauvju gadījumā ir vērts pievērst uzmanību vairāku faktoru kombinācijai. Piemēram, ja sirds ritma pārsitieni parādās pēc negulētas nakts, vairākām kafijas tasītēm un došanās aukstumā, nepatīkamo sajūtu iemesls var būt tieši šo apstākļu kopums.
Tomēr ārsts neiesaka pašam mēģināt apturēt izteiktus sirds ritma traucējumus ar elpošanas vingrinājumiem vai masāžu. Tikai pēc sajūtām nav iespējams droši noteikt, vai šāda epizode ir nekaitīga.
Sāpes vai spiediena sajūta aiz krūšu kaula, izteikts elpas trūkums, ģībonis, pēkšņs vājums, runas traucējumi vai pirmreizēja spēcīgu sirdsklauvju lēkme nav simptomi, kurus drīkstētu izskaidrot tikai ar laikapstākļu maiņu. Šādos gadījumos nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru