Noraustāties iemiegot? Zinātnieki skaidro, kāpēc smadzenēm var šķist, ka krītat 0 690

Kā raksta Science Blog, šo parādību sauc arī par hipnagogisku raustīšanos. Tā pieder pie mioklonijām — īsām, neapzinātām muskuļu saraušanās epizodēm. Lai gan sajūtas reizēm var būt biedējošas, speciālisti hipniskos rāvienus parasti uzskata par normālu un nekaitīgu parādību.

Tas notiek lielai daļai cilvēku

Saskaņā ar Amerikas Miega medicīnas akadēmijas datiem aptuveni 60–70% cilvēku piedzīvo hipniskos rāvienus. Patiesais izplatības līmenis varētu būt vēl augstāks, jo cilvēks ne vienmēr atceras notikušo.

Parasti tā ir viena strauja muskuļu saraušanās, visbiežāk rokās vai kājās. Reizēm cilvēkam vienlaikus šķiet, ka viņš krīt, viņš redz īsu sapņa fragmentu vai izjūt ko neparastu. Retos gadījumos rāvienu pavada arī kliedziens.

Medicīnai šī parādība ir zināma jau sen. Vēl 1959. gadā pētnieks Īans Osvalds tai veltīja zinātnisku darbu ar nosaukumu «Pēkšņa ķermeņa noraustīšanās iemiegot».

Kāpēc smadzenēm šķiet, ka mēs krītam

Precīzs hipnisko rāvienu cēlonis joprojām nav pilnībā noskaidrots. Tomēr pastāv kāda interesanta teorija.

Kad cilvēks iemieg, muskuļi pakāpeniski zaudē tonusu un ķermenis atslābst. Tiek pieļauts, ka nervu sistēma dažkārt var kļūdaini uztvert šo atslābināšanos kā krišanu.

Rezultātā smadzenes it kā ieslēdz trauksmes signālu un nosūta muskuļiem impulsu, kas liek ķermenim strauji sarauties.

Science Blog šo mehānismu salīdzina ar pārāk jutīgu ugunsgrēka signalizāciju, kas aktivizējas nevis ugunsgrēka dēļ, bet tikai tāpēc, ka atvērtas cepeškrāsns durvis.

Taču tas ir tikai viens no iespējamiem skaidrojumiem. Pastāv arī cita hipotēze: kustība var būt organisma reakcija uz iemigšanas laikā radušos tēlu vai sajūtu. Pētnieki atzīst, ka hipnisko rāvienu fizioloģija vēl nav pilnībā izpētīta.

No kokos gulējušajiem senčiem mantots reflekss?

Pastāv arī neparastāka evolūcijas hipotēze.

Psihologs Frederiks Kūlidžs un antropologs Tomass Vinns pieļāvuši, ka hipniskais rāviens varētu būt sens reflekss, kas mantots no senčiem, kuri gulējuši kokos.

Saskaņā ar šo versiju smadzenes muskuļu atslābināšanos varēja uztvert kā sākumu kritienam no zara. Strauja pamošanās lika guļošajam mainīt ķermeņa stāvokli un tādējādi, iespējams, pasargāja no nokrišanas.

Autori minējuši datus, ka cilvēkpērtiķi mēdz veidot ligzdas kokos aptuveni 10–20 metru augstumā.

Tomēr šī versija nav pierādīta un joprojām ir tikai hipotēze.

Kafija, stress un miega trūkums var pastiprināt rāvienus

Noteiktos apstākļos hipniskie rāvieni var kļūt biežāki un spēcīgāki.

Amerikas Miega medicīnas akadēmija kā iespējamos veicinošos faktorus min lielu kofeīna un citu stimulējošu vielu patēriņu, intensīvu fizisko slodzi un emocionālu stresu. Savukārt Sleep Foundation piemin arī nikotīna lietošanu un miega trūkumu.

Var izveidoties sava veida apburtais loks: spēcīgi rāvieni cilvēku izbiedē, viņš sāk satraukties pirms gulētiešanas, un tādēļ iemigt kļūst vēl grūtāk.

Kad jāvēršas pie ārsta

Lielākajā daļā gadījumu hipniskajiem rāvieniem ārstēšana nav nepieciešama. Pilnībā no tiem izvairīties ne vienmēr izdodas pat tad, ja tiek ievērots veselīgs miega režīms.

To biežumu var mēģināt samazināt, ierobežojot kofeīna un nikotīna lietošanu, intensīvus treniņus pārceļot uz agrāku dienas laiku, ievērojot regulāru miega režīmu un mazinot stresu pirms gulētiešanas.

Tomēr, ja rāvieni kļūst tik bieži vai spēcīgi, ka traucē gulēt vai rada bailes iemigt, speciālisti iesaka konsultēties ar ārstu. Īpaša uzmanība jāpievērš regulārām neapzinātām muskuļu kontrakcijām, kas rodas arī nomodā.

Pazīstamā sajūta «it kā kritu un pēkšņi pamodos» lielākoties neliecina par slimību. Iespējams, smadzenes vienkārši uz mirkli uztver ķermeņa atslābināšanos pirms miega kā krišanu, lai gan zinātne vēl nav pilnībā noskaidrojusi, kāpēc tieši rodas šis efekts.