Olas ir viens no retajiem produktiem, kuros D vitamīns sastopams dabiski. Tomēr tiem, kuri pieraduši gatavot omleti tikai no olu baltumiem, jāņem vērā, ka gandrīz viss olā esošais D vitamīns atrodas dzeltenumā. Turklāt dzeltenumā esošie tauki palīdz organismam šo vitamīnu uzņemt.
Kā raksta Health, atsaucoties uz uztura speciālisti Keitlinu Bilu, viena ola satur aptuveni 1,2 mikrogramus jeb 49 starptautiskās vienības D vitamīna — aptuveni 6% no ieteicamās diennakts devas. D vitamīns piedalās imūnsistēmas darbībā un palīdz organismam uzsūkt kaulu veselībai nepieciešamo kalciju.
Ja vēlaties uzņemt D vitamīnu, atstājiet dzeltenumu
Olu baltumu bieži uzskata par diētiskāko olas daļu, tomēr no D vitamīna viedokļa tas ir gandrīz bezvērtīgs: praktiski viss olā esošais D vitamīns koncentrējas dzeltenumā.
Dzeltenumam ir vēl kāda priekšrocība. D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc tauku klātbūtne veicina tā uzsūkšanos. Arī gandrīz visi olā esošie tauki atrodas dzeltenumā.
Rakstā minēti 2015. gada pētījuma rezultāti: dalībnieki no uztura bagātinātāja uzņēma par 32% vairāk D vitamīna, ja to lietoja kopā ar taukus saturošu ēdienu, nevis maltīti ar zemu tauku saturu.
Tomēr pētījumā tika izmantoti uztura bagātinātāji, nevis olās dabiski esošais D vitamīns, tāpēc autori neiesaka šos rezultātus tieši attiecināt uz olām.
Vai olas jācep eļļā?
Pamatojoties uz pašlaik pieejamajiem datiem, nav nepieciešams pievienot vairāk eļļas tikai D vitamīna dēļ. Ar dzeltenumā esošajiem taukiem var pietikt, lai veicinātu vitamīna uzsūkšanos.
Olīveļļai vai rapšu eļļai var būt citas uzturvērtības priekšrocības, tomēr pārliecinošu pierādījumu, ka papildu tauki būtiski uzlabotu tieši olā esošā D vitamīna uzsūkšanos, pagaidām nav.
Vārītas, ceptas vai omletē?
Pagatavošanas veids var ietekmēt to, cik daudz D vitamīna paliek produktā.
Kādā pētījumā olu kultenis un pošētas olas saglabāja vairāk nekā 90% no sākotnējā D vitamīna daudzuma. Pēc vārīšanas cieti saglabājās aptuveni 80–85%, bet pēc cepšanas — apmēram 70–78%.
Tomēr pētījumam bija būtisks ierobežojums: tika izmantotas ar D vitamīnu bagātinātas olas un mērīts vitamīna daudzums pēc pagatavošanas. Pētnieki nenoskaidroja, cik daudz no šā vitamīna pēc tam faktiski uzsūcas cilvēka organismā.
Tāpēc vēl ir pāragri olu kulteni vai pošētas olas pasludināt par nepārprotami labāko pagatavošanas veidu D vitamīna uzņemšanai.
Ar olām vien nepietiek
Pat tad, ja katru dienu ēdat olas ar dzeltenumu, tikai ar tām būs grūti pilnībā nodrošināt organismam nepieciešamo D vitamīna daudzumu.
Kā citi D vitamīna avoti uzturā materiālā minētas treknas zivis, īpaši lasis un forele, kā arī bagātināts piens, augu dzērieni un daži bagātinātu sauso brokastu veidi.
Ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz D vitamīna, jautājumu par analīžu veikšanu un uztura bagātinātāju lietošanu vislabāk pārrunāt ar ārstu.
Galvenā atziņa ir vienkārša: ja ēdat olas D vitamīna dēļ, dzeltenumu nevajadzētu izmest. Tieši tajā atrodas gandrīz viss olā esošais D vitamīns, kā arī tauki, kas veicina tā uzsūkšanos. Taču speciāli pievienot olām vairāk eļļas tikai tāpēc, lai organisms labāk uzņemtu D vitamīnu, nav nepieciešams.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru