Daži pilnas asinsainas rādītāji izrādījušies ārpus normas robežām, un iztēle jau zīmē smagas diagnozes. Tomēr paaugstināts leikocītu skaits, pazemināts hemoglobīna līmenis vai trombocītu skaita izmaiņas pašas par sevi vēl neliecina par onkoloģisku slimību. Vienlaikus noturīgas novirzes nevajadzētu atstāt bez ievērības.
Kā skaidro hematologs Rodions Taranovskis, pilna asinsaina pirmām kārtām ir izmeklējums, kas ļauj ārstam pamanīt izmaiņas organismā un noteikt turpmāko izmeklējumu virzienu. Balstoties tikai uz pilnas asinsainas rezultātiem, lielāko daļu onkohematoloģisko slimību diagnosticēt nav iespējams.
Viena rādītāja novirze vēl neko nepasaka
Tas, ka laboratorijas rezultātos kāds rādītājs atzīmēts kā paaugstināts vai pazemināts, pats par sevi vēl neliecina par smagu slimību.
Piemēram, leikocītu skaits var palielināties infekcijas vai iekaisuma gadījumā, bet pēc izveseļošanās atgriezties ierastajā līmenī.
Pazemināts hemoglobīna līmenis var būt saistīts ar dzelzs, B12 vitamīna vai folskābes trūkumu, hroniskām slimībām, asiņošanu un citiem iemesliem.
Savukārt trombocītu skaits var samazināties infekciju, noteiktu medikamentu lietošanas, imūnsistēmas darbības traucējumu un daudzu citu stāvokļu dēļ.
Tāpēc ārsts vērtē nevis vienu atsevišķu rādītāju, bet visu kopainu: cik būtiskas ir novirzes, kuras asins šūnas tās skar, vai pacientam ir sūdzības un kā rezultāti mainās laika gaitā.
«Norma» nav stingra robeža
Vēl viena izplatīta kļūda ir mēģināt pašam interpretēt analīžu rezultātus, ņemot vērā tikai laboratorijas norādītās robežvērtības.
References intervāls nav stingra robeža starp jēdzieniem «vesels» un «slims». Neliela novirze ne vienmēr liecina par slimību, tāpat kā rādītājs references intervāla robežās ne vienmēr pilnībā izslēdz veselības problēmu.
Interpretējot rezultātus, ārsts ņem vērā pacienta vecumu, dzimumu, vispārējo veselības stāvokli, sūdzības un citus medicīniskos datus.
Kādi simptomi jāņem vērā
Pastiprinātu uzmanību prasa situācijas, kad analīžu izmaiņas pavada ilgstoši paaugstināta temperatūra bez skaidra iemesla, svīšana naktīs, neizskaidrojams svara zudums, palielināti limfmezgli, izteikts vājums, biežas infekcijas vai neparasta asiņošana.
Tomēr pat šādu simptomu gadījumā pilna asinsaina nav gatava diagnoze — tās rezultāti kļūst par pamatu turpmākiem izmeklējumiem.
Ārsts var nozīmēt atkārtotu pilnas asinsainas pārbaudi, perifēro asiņu uztriepes izmeklēšanu un citus laboratoriskos testus, kā arī nepieciešamības gadījumā nosūtīt pacientu pie speciālista.
Kāpēc svarīgi vērtēt izmaiņas laika gaitā
Atklātās novirzes nevajadzētu ignorēt. Ja tās ir izteiktas, saglabājas atkārtotās analīzēs vai tās pavada simptomi, rezultāti jāparāda ārstam.
Īpaša nozīme ir dažādos laikos veiktu analīžu salīdzināšanai. Dažkārt novirze izrādās pārejoša un izzūd, piemēram, pēc pārslimotas infekcijas. Citos gadījumos tieši atkārtoti izmeklējumi ļauj pamanīt noturīgu tendenci.
Tāpēc mēģināt noteikt diagnozi pēc katra atsevišķa, ar īpašu atzīmi izcelta skaitļa analīžu veidlapā nav pareizi. Daudz lietderīgāk ir parādīt ārstam visus analīžu rezultātus, lai viņš tos varētu salīdzināt ar simptomiem un iepriekšējo izmeklējumu datiem.
«Slikta» asins analīze vēl nav diagnoze. Reizēm novirze vispār neprasa ārstēšanu, bet citreiz tā kļūst par pirmo signālu, kas palīdz laikus atklāt veselības problēmu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru