Nenorakstiet visu uz vecumu: astoņas pārmaiņas, kuru dēļ geriatre iesaka vērsties pie ārsta 0 518

1. Cilvēks kļuvis ievērojami lēnāks

Ar gadiem cilvēks patiešām var pārvietoties lēnāk nekā agrāk. Viens no iemesliem ir pakāpeniska muskuļu masas samazināšanās.

Taču, ja ierastās darbības pēkšņi sāk prasīt daudz vairāk laika, tam jāpievērš uzmanība. Satraukumu vajadzētu radīt acīmredzama gaitas palēnināšanās, grūtības uzkāpt pa kāpnēm vai piecelties no krēsla.

Īpaši svarīgi šādas pārmaiņas neignorēt, ja tās radušās salīdzinoši īsā laikā.

2. Parādījusies izteikta aizmāršība

Neliela izklaidība var rasties jebkurā vecumā, un ar gadiem atmiņa patiešām var mainīties. Tomēr ne katru atmiņas pasliktināšanos vajadzētu automātiski skaidrot ar nodzīvoto gadu skaitu.

Aizmāršība var būt saistīta, piemēram, ar depresiju vai kognitīviem traucējumiem. Ja atmiņa ir manāmi pasliktinājusies, labāk noskaidrot pārmaiņu iemeslu, īpaši tad, ja tās sāk traucēt ikdienas dzīvi.

3. Zudusi apetīte un samazinās svars

Ar gadiem cilvēks var kļūt mazāk aktīvs, bet vielmaiņa — palēnināties. Tāpēc reizēm var samazināties organismam nepieciešamais enerģijas daudzums.

Savukārt ievērojams svara zudums, neievērojot diētu un bez cita acīmredzama iemesla, var liecināt par dažādām slimībām un prasa medicīnisku novērtējumu.

Ir vērts noskaidrot arī to, kāpēc gados vecāks cilvēks ēd mazāk. Dažkārt iemesls nav apetītes trūkums, bet gan fiziskas grūtības iegādāties pārtiku vai pašam pagatavot ēdienu.

4. Negaidīti mainījies raksturs

Ja cilvēks visu mūžu bijis spītīgs, ar gadiem šī īpašība var kļūt izteiktāka. Tomēr pēkšņas rakstura un uzvedības pārmaiņas nevajadzētu ignorēt.

Speciāliste norāda, ka neparasta uzvedības neelastība dažkārt var būt saistīta ar Alcheimera slimību. Īpaši satraucoši ir gadījumi, kad vienlaikus rodas krasas garastāvokļa svārstības, grūtības saprast runu vai citas iepriekš neraksturīgas uzvedības iezīmes.

Svarīgs ir tieši kontrasts starp cilvēka pašreizējo un agrāko uzvedību.

5. Cilvēks pakāpeniski zaudē patstāvību

Ar gadiem vajadzība pēc tuvinieku palīdzības var pieaugt. Tomēr patstāvības zudums ne vienmēr ir tik uzkrītošs, lai tuvinieki to uzreiz pamanītu.

Sākumā cilvēks pārstāj darīt atsevišķus mājas darbus, pēc tam arvien biežāk lūdz citus pieņemt lēmumus viņa vietā un pakāpeniski atsakās no ierastajiem pienākumiem.

Iemesls var nebūt tikai vēlme ļaut tuviniekiem par viņu rūpēties. Iespējams, cilvēkam vairs nepietiek fizisko vai kognitīvo spēju, lai ar visu tiktu galā patstāvīgi.

6. Kritieni kļuvuši biežāki

Vienreiz paklupt var ikviens. Taču regulāri kritieni jau ir iemesls pievērst uzmanību veselībai.

Šādā gadījumā geriatre iesaka pārbaudīt redzi un līdzsvara sajūtu. Bieži kritieni var būt saistīti ar dažādiem veselības traucējumiem, tostarp cukura diabētu vai kognitīvajām problēmām.

Ja cilvēks sāk krist, veicot pavisam ierastas kustības, viens no iespējamiem iemesliem var būt arī muskuļu spēka samazināšanās.

7. Cilvēks sācis daudz vairāk gulēt

Brieduma gados daudzi cilvēki, gluži pretēji, saskaras ar miega traucējumiem, tāpēc ilgāks miegs var šķist laba pazīme.

Taču, ja cilvēks pēkšņi pavada miegā ievērojami vairāk laika vai pastāvīgi vēlas atgulties dienas laikā, ir vērts noskaidrot iemeslu.

Pastiprināta miegainība var rasties, piemēram, depresijas gadījumā. Dažkārt tā ir arī lietoto medikamentu blakusparādība.

8. Zudusi interese par iemīļotām nodarbēm

Ar gadiem intereses var mainīties, un tas pats par sevi ir normāli. Tomēr pilnīga atteikšanās no nodarbēm, kas agrāk sagādāja prieku, dažkārt var būt netieša veselības problēmu pazīme.

Turklāt pats cilvēks ne vienmēr uzreiz saprot iemeslu. Piemēram, locītavu sāpes var pamazām likt atteikties no pastaigām, dārza darbiem vai citām iecienītām nodarbēm, jo to veikšana sāk radīt fizisku diskomfortu.

Svarīgi pievērst uzmanību nevis pasē norādītajam vecumam, bet gan pārmaiņām salīdzinājumā ar cilvēka ierasto stāvokli. Ja uzvedība, fiziskās spējas, miegs, apetīte vai atmiņa ir ievērojami mainījusies, labāk to pārrunāt ar ārstu, nevis visu skaidrot tikai ar novecošanu.