Vīrieši it kā pastāvīgi domā par seksu, sievietes pēc dabas esot monogāmas, bet atšķirīgs temperaments liecinot par seksuālu nesaderību. Šie stereotipi ir tik ierasti, ka daudzi tos uzskata par fizioloģisku normu. Klīniskais psihologs, psihoterapeits un seksologs Andrejs Gribanovs skaidro, kāpēc patiesībā viss ir daudz sarežģītāk.
Maldīgi priekšstati par seksualitāti var radīt reālas problēmas pāra attiecībās. Partnera vēlmes samazināšanos var uztvert kā jūtu atdzišanu, savukārt cilvēks, kurš neatbilst izplatītajiem priekšstatiem par “normālu” libido, var sākt šaubīties par sevi.
Mīts Nr. 1. Vīriešiem sekss nepieciešams vairāk nekā sievietēm
Vīrieši patiešām biežāk ziņo par seksuālu vēlmi, tomēr, kā norāda speciālists, viņu atbildes var ietekmēt sabiedrībā valdošie priekšstati. No vīriešiem tradicionāli tiek sagaidīta lielāka seksuālā aktivitāte, savukārt atklāta sieviešu seksualitātes izpausme ilgu laiku tikusi nosodīta.
Turklāt libido nav atkarīgs tikai no dzimuma. Nozīme ir vecumam, veselības un emocionālajam stāvoklim, cilvēka individuālajām īpatnībām, pāra attiecībām un apkārtējai videi.
Tāpēc situācija, kad sieviete vēlas seksu biežāk nekā vīrietis, nav pretrunā fizioloģijai.
Mīts Nr. 2. Vīrietis vienmēr ir gatavs seksam
Vēl viens noturīgs stereotips vēsta: ja vīrietis nevēlas tuvību, tad ar viņu kaut kas nav kārtībā vai partnere viņu vairs nesaista.
Patiesībā arī vīriešu libido mainās. To ietekmē stress, nogurums, veselība, vecums, psiholoģiskais stāvoklis un attiecības ar partneri. Īslaicīgs seksuālās vēlmes trūkums pats par sevi neko neliecina par jūtu stiprumu.
Turklāt uzskats, ka vīrietim vienmēr jābūt gatavam seksam, var tikai pasliktināt situāciju. Cilvēkam kļūst grūtāk atzīt vēlmes samazināšanos vai uzbudināšanās grūtības un meklēt palīdzību.
Mīts Nr. 3. Sievietes ir monogāmas, bet vīrieši — poligāmi
Šis populārais stereotips parasti tiek pamatots ar bioloģiju: sieviete it kā esot ieprogrammēta izvēlēties vienu partneri, bet vīrietis — tiekties pēc daudzveidības.
Tomēr nav universāla noteikuma, kas cilvēka dzimumu saistītu ar tieksmi uz monogāmiju vai poligāmiju.
Kā norāda seksologs, daudz lielāka nozīme ir raksturam, personiskajām vērtībām, iepriekšējai pieredzei, attieksmei pret uzticību un konkrētā pāra savstarpējām norunām.
Sieviete var tiekties pēc daudzveidības, bet vīrietis — dot priekšroku ilgstošām monogāmām attiecībām, un arī otrādi.
Mīts Nr. 4. Pēc 40 gadu vecuma libido neizbēgami samazinās
Vecums patiešām ir saistīts ar fizioloģiskām pārmaiņām. Vīriešiem var mainīties testosterona līmenis, savukārt sievietēm notiek hormonālas pārmaiņas, kas var ietekmēt sajūtas tuvības laikā.
Taču tas nenozīmē, ka noteiktā vecumā seksuālā vēlme neizbēgami samazinās vai pilnībā izzūd.
Daudzi cilvēki arī brieduma gados saglabā aktīvu intīmo dzīvi. Turklāt uzkrātā pieredze dažkārt to padara pat patīkamāku: cilvēks labāk pazīst savu ķermeni, apzinās savas vēlmes un spēj vieglāk par tām runāt ar partneri.
Mīts Nr. 5. Ja sievietei vajag vairāk laika, lai uzbudinātos, viņai ir zems libido
Vēlme un fiziska uzbudināšanās ir saistītas, taču tās nav viens un tas pats.
Sieviete var vēlēties tuvību, bet uzreiz nepiedzīvot izteiktu fizisku uzbudinājumu. Tas var rasties pakāpeniski — ar piemērotu stimulāciju, drošības sajūtu un psiholoģisku komfortu.
Tāpēc uzbudināšanās ātrums pats par sevi neļauj spriest par libido intensitāti.
Mīts Nr. 6. Atšķirīgs libido nozīmē seksuālu nesaderību
Nav reāli gaidīt, ka divi cilvēki vienmēr vēlēsies tuvību vienlaikus un vienlīdz bieži. Atšķirīgs temperaments vēl nenozīmē, ka attiecības ir lemtas neveiksmei.
Problēmas parasti sākas tad, kad partneri nevēlēšanos nodarboties ar seksu uztver kā mīlestības trūkumu.
Cilvēks ar augstāku libido var justies atstumts, savukārt partneris ar zemāku vajadzību pēc seksa — izjust spiedienu un vainas apziņu. Rezultātā intīmā dzīve pakāpeniski var kļūt par konfliktu avotu.
Mīts Nr. 7. Ja mīli, vēlme rodas pati no sevis
Dziļas jūtas pret partneri negarantē pastāvīgu seksuālo vēlmi. Arī laimīgās attiecībās var būt periodi, kad interese par seksu samazinās.
Turklāt dažiem cilvēkiem vēlme rodas tikai tuvības laikā. Sākumā var nebūt spēcīga seksuāla impulsa, taču pieskārieni, maigi žesti un emocionāls kontakts pakāpeniski rada uzbudinājumu.
Tāpēc spontānas vēlmes trūkums ne vienmēr liecina par problēmām attiecībās.
Mīts Nr. 8. Jo augstāks libido, jo labāks sekss
Spēcīga seksuālā vēlme vēl negarantē apmierinājumu intīmajā dzīvē. Savukārt mērens libido neliedz cilvēkam gūt baudu.
Seksualitāti veido daudzi faktori: vēlme, uzbudinājums, attieksme pret savu ķermeni, spēja izjust baudu, emocionālais kontakts un partneru prasme savstarpēji sarunāties.
Ja cilvēks pastāvīgi izjūt trauksmi, spiedienu vai bailes no nosodījuma, ar augstu libido vien nepietiek.
Arī īslaicīga vēlmes samazināšanās ne vienmēr prasa iejaukšanos. Pie speciālista ieteicams vērsties tad, ja pārmaiņas saglabājas ilgstoši, rada izteiktu diskomfortu vai sāk nopietni ietekmēt attiecības.
Mīts Nr. 9. Partneriem orgasms jāsasniedz vienlaikus
Vienlaicīgs orgasms ir iespējams, tomēr to nevajadzētu uzskatīt par obligātu harmonisku attiecību pazīmi.
Dažādiem cilvēkiem uzbudinājums attīstās atšķirīgā tempā. Vīriešiem vidēji var būt nepieciešams mazāk laika orgasma sasniegšanai, savukārt sievietēm bieži vajadzīga ilgāka vai citāda stimulācija. Vienlaikus individuālās atšķirības ir ļoti lielas.
Centieni obligāti sasniegt orgasmu vienlaikus var pārvērst tuvību par dzīšanos pēc rezultāta.
Daudz svarīgāk par precīzu laika sakritību ir tas, vai abi partneri gūst baudu, jūtas droši un spēj atklāti runāt par savām vēlmēm. Tieši tas, nevis atbilstība plaši izplatītiem stereotipiem, lielā mērā nosaka intīmās dzīves kvalitāti.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru