Žilbinoši balts smaids negarantē, ka zobi ir pilnīgi veseli. Kariess un citas problēmas var rasties arī vizuāli nevainojamos zobos, savukārt dabiski dzeltenīga nokrāsa bieži ir normas variants. Zobārste Dīpa Čopra skaidroja, kādas zobu krāsas izmaiņas patiešām prasa uzmanību.
Daudzi pieaugušie atliek zobārsta apmeklējumu līdz brīdim, kad sākas sāpes. Taču zobu problēmas ir daudz vieglāk atklāt un novērst agrīnā stadijā. Viena no pazīmēm var būt emaljas krāsas maiņa — īpaši tad, ja tā parādījusies pēkšņi vai skar tikai vienu zobu.
Dzeltenīgi zobi
Zobu dabiskā krāsa nebūt ne vienmēr ir sniegbalta. Vienmērīgi dzeltenīga nokrāsa pati par sevi neliecina par sliktu mutes dobuma veselību.
Laika gaitā zobi var kļūt dzeltenāki ar novecošanu saistītu pārmaiņu dēļ. To nokrāsu ietekmē arī kafija, tēja un smēķēšana. Ja krāsa mainās vienmērīgi un nav plankumu vai citu aizdomīgu pazīmju, tā var būt individuāla emaljas īpatnība.
Balti plankumi
Savukārt atsevišķi balti plankumi prasa lielāku uzmanību. Tie bieži rodas emaljas demineralizācijas rezultātā.
Šajās vietās emalja zaudē minerālvielas, tostarp kalciju un fosforu, kļūst poraināka un matēta un iegūst raksturīgu krīta nokrāsu. Viens no iespējamiem iemesliem ir bakteriālā aplikuma uzkrāšanās.
Agrīnā stadijā šis process var būt atgriezenisks, un zobārsts var nozīmēt remineralizējošu terapiju. Ja problēma netiek laikus novērsta, plankums var palielināties, zoba virsma kļūt raupja un vēlāk var attīstīties kariess.
Pelēks vai tumšs zobs
Īpaša uzmanība jāpievērš situācijai, kad pelēks vai tumšs kļūst tikai viens zobs, bet blakus esošie zobi saglabā ierasto krāsu.
Pēc zobārstes Dīpas Čopras teiktā, šāda krāsas maiņa dažkārt rodas pēc traumas, kad tiek traucēta zoba asinsapgāde vai bojāta pulpa.
Vēl viens iespējamais iemesls ir pulpas nekroze jeb zoba iekšējo audu atmiršana. Šādā gadījumā zobs pakāpeniski zaudē dabisko spīdumu, kļūst matēts un no iekšpuses satumst.
Tumši plankumi
Brūns vai melns plankums var liecināt par kariesu. Agrīnā stadijā bojājums var izpausties kā balts plankums, kas vēlāk kļūst tumšāks. Procesam progresējot, zobā var izveidoties dobums.
Tomēr ne katrs tumšs plankums nozīmē kariesu. Krāsas maiņa var būt saistīta ar novecošanu, agrāk gūtu traumu vai iepriekš veiktu zobu ārstēšanu. Precīzu cēloni var noteikt zobārsts.
Zaļgans aplikums
Zaļgana nokrāsa biežāk ir saistīta nevis ar pašu emalju, bet gan ar aplikumu. To var izraisīt hromogēnās baktērijas un sēnītes, kas rada krāsojošus pigmentus.
Kā iespējami veicinošie faktori tiek minēta arī saldumu ēšana pirms gulētiešanas, dažas slimības un noteiktu medikamentu lietošana.
Kādai jābūt veselu zobu krāsai?
Ideāli balta krāsa nav obligāts zobu veselības rādītājs. Veselai emaljai var būt dabiski dzeltenīga nokrāsa.
Daudz svarīgāk ir pievērst uzmanību pārmaiņām — jauniem baltiem vai tumšiem plankumiem, kā arī atsevišķa zoba satumšanai vai pelēcīgai nokrāsai. Šādas pazīmes nevajadzētu ignorēt arī tad, ja zobs nesāp.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru