Reiz bijis neuzticīgs — vai krāps atkal? Psihologs skaidro, kad cilvēkam var uzticēties 0 557

Neuzticība ir rīcība, nevis nemainīga rakstura iezīme, uzsver speciālists. Tāpēc fakts, ka cilvēks pagātnē ir bijis neuzticīgs, vien vēl neļauj droši prognozēt, kā viņš uzvedīsies jaunās attiecībās.

Daudz svarīgāk ir noskaidrot, kas noveda pie neuzticības un vai ir mainījies mehānisms, kas savulaik pamudināja cilvēku tā rīkoties.

Kāpēc cilvēki ir neuzticīgi

Iemesli var būt ļoti atšķirīgi. Viens cilvēks jaunībā pastāvīgi meklē jaunus iespaidus un vēl nav gatavs stabilām attiecībām, taču ar gadiem viņa prioritātes mainās. Cits pēc katra nopietna strīda tā vietā, lai runātu ar partneri, meklē mierinājumu ārpus attiecībām.

Dažiem jaunas attiecības nepieciešamas, lai pastāvīgi gūtu apliecinājumu savai pievilcībai, savukārt citi sāk paralēlas attiecības, jo neuzdrošinās pārtraukt savienību, kas sevi jau izsmēlusi.

No malas rezultāts ir viens — neuzticība. Tomēr šādas rīcības psiholoģiskie iemesli var būt ļoti atšķirīgi.

Reizēm atkārtotas neuzticības pamatā ir bailes no dziļas emocionālas tuvības. Kamēr attiecības ir romantiskas un starp partneriem saglabājas zināma distance, cilvēks jūtas ērti. Kad rodas saistības, savstarpēja atkarība un nepieciešamība atklāt savu ievainojamību, attiecības ar citu cilvēku kļūst par veidu, kā atkal palielināt distanci.

Tomēr psihologs uzsver, ka tas ir tikai viens no iespējamiem mehānismiem, nevis universāls skaidrojums visiem cilvēkiem, kuri krāpj savu partneri.

Ar solījumu vien nepietiek

Lai saprastu, vai cilvēks patiešām spēj mainīt savu uzvedību, ir lietderīgi izvērtēt notikumu virkni, kas agrāk noveda pie neuzticības.

Piemēram: konflikts ar partneri — doma “mani vairs nenovērtē” — cita cilvēka uzmanība — flirts — neuzticība — īslaicīga savas nozīmības sajūta.

Ja cilvēks ir iemācījies atpazīt šo notikumu secību un tagad spēj citādi risināt konfliktus, atklāti runāt par savām vajadzībām un noteikt robežas, iepriekšējā scenārija atkārtošanās risks var samazināties.

Pavisam cita situācija ir tad, ja vienīgā pārmaiņa ir jauns solījums “tas vairs nekad neatkārtosies”, bet ierastais uzvedības modelis palicis nemainīgs.

Kāpēc scenārijs var atkārtoties

Liela nozīme ir arī tam, ar kādām sekām cilvēks saskāries pēc savas rīcības. Ja gadiem darbojas shēma “krāpu — noklusēju — ieguvu vēlamo — nekas nenotika”, šāda uzvedība var nostiprināties.

Aiz daudzajām paralēlajām attiecībām var slēpties arī pastāvīga vajadzība pēc savas vērtības apliecinājuma, bailes tikt pamestam vai grūtības veidot ilgstošu emocionālu tuvību.

Vai ar gadiem viss pāries?

Vecums pats par sevi neko negarantē.

Jaunībā cilvēks patiešām var aktīvāk meklēt jaunus iespaidus un censties saprast, kādas attiecības viņam ir vajadzīgas. Vēlāk dzīves prioritātes var mainīties: daudziem stabilitāte, ģimene un tuvība sāk sniegt vairāk gandarījuma nekā pastāvīga partneru maiņa.

Taču iespējams arī pretējais — cilvēks turpinās ievērot iepriekšējo uzvedības modeli arī brieduma gados.

Tāpēc nozīme ir nevis pasē ierakstītajam vecumam, bet gan dzīves pieredzei, iepriekšējo lēmumu sekām, vērtību pārvērtēšanai un gatavībai strādāt ar sevi.

Kā saprast, ka cilvēks patiešām ir mainījies

Psihologs iesaka pievērst uzmanību ne tik daudz solījumiem, cik konkrētai rīcībai.

Svarīgs rādītājs ir spēja uzņemties atbildību. Nevis: “Tu man veltīji pārāk maz uzmanības, tāpēc es tevi krāpu,” bet gan: “Man pietrūka uzmanības, taču lēmumu būt neuzticīgam pieņēmu es.”

Cilvēks, kurš patiešām ir apzinājies notikušo, spēj runāt par šo nepatīkamo tēmu, nepieprasa tūlītēju piedošanu un saprot, ka uzticību nav iespējams atjaunot vienas sarunas laikā.

Psihologs piedāvā trīs jautājumus, kuru atbildes var daudz ko atklāt:

1. Kas toreiz manī un manā dzīvē ļāva man būt neuzticīgam?

2. Ko es tagad daru citādi?

3. Kā es rīkošos, ja atkal nonākšu līdzīgā situācijā?

Ja vienīgā atbilde ir “tas vairs nekad neatkārtosies”, ar to nepietiek. Daudz svarīgāk ir tas, vai cilvēks spēj izskaidrot savas iepriekšējās uzvedības mehānismu un pastāstīt, kas tieši ir mainījies.

Viena reize — vai tikai viena pieķeršanas reize?

Ir vēl kāda svarīga nianse. Jānošķir vienreizējs neuzticības gadījums no situācijas, kad cilvēks tikai vienu reizi pieķerts krāpšanā.

Viena neuzticības epizode nopietnas attiecību krīzes laikā un gadiem ilga paralēlu attiecību uzturēšana ir divas atšķirīgas situācijas.

Tomēr pat atkārtotu neuzticību psihologs neuzskata par spriedumu uz mūžu. Cilvēki spēj mainīt stabilus uzvedības modeļus, taču patiesām pārmaiņām jābūt dziļākām par bailēm zaudēt partneri pēc krāpšanas atklāšanas.

Galvenais pārmaiņu rādītājs nav solījums “es vairs nekad tā nedarīšu”, bet gan cilvēka rīcība ilgākā laika posmā. Ja apstākļos, kas agrāk noveda pie neuzticības, cilvēks patiešām sāk rīkoties citādi, tas ir daudz pārliecinošāk par jebkuriem vārdiem.