Ar ražas novākšanu un durvju aizslēgšanu līdz pavasarim nepietiek. Ja vasarnīca ziemā paliek neapkurināta un saimnieki neplāno to regulāri apmeklēt, māja un teritorija pienācīgi jāsagatavo aukstajai sezonai. Pretējā gadījumā pavasarī var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi — no pārplīsušām caurulēm un pelējuma līdz bojātai elektroinstalācijai un nosalušiem augiem.
Vasarnīcas stāvoklis pēc ziemas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik rūpīgi tā sagatavota septembrī un oktobrī. Tāpēc pirms došanās prom visu ieteicams vēlreiz pārbaudīt pēc iepriekš sagatavota saraksta.
Ūdensapgāde: galvenais ir iztukšot sistēmu
Viens no nopietnākajiem apdraudējumiem ziemā ir caurulēs palikušais ūdens. Sasalstot tas izplešas un var sabojāt gan metāla, gan plastmasas ūdensvadus.
Vispirms jānoslēdz ūdens padeve, pēc tam jāatver krāni un jāļauj ūdenim notecēt. Tomēr daļa ūdens var palikt sifonos, filtros, vārstos un cauruļu zemākajās vietās. Lai sistēmu iztukšotu pilnībā, var būt nepieciešams kompresors vai speciālista palīdzība.
Atsevišķi jāatvieno un jāiztukšo boileris jeb ūdens sildītājs ar uzkrāšanas tvertni. Pat pēc ierastās iztukšošanas tvertnē var palikt vairāki litri ūdens. Arī veļas un trauku mazgājamās mašīnas pilnībā jāatbrīvo no ūdens.
Sūkņus un citas ūdensapgādes iekārtas, kas atrodas neapsildāmās telpās, parasti demontē un ziemā glabā siltākā vietā. Izņēmums var būt dziļurbuma sūkņi, kas atrodas zem grunts sasalšanas līmeņa.
Ko darīt ar septisko tvertni
Atšķirībā no ūdensvada septisko tvertni parasti nav ieteicams pilnībā iztukšot. Tukšu tvertni pavasarī gruntsūdeņi var izspiest uz augšu.
Daudzos gadījumos tvertni atstāj piepildītu aptuveni par divām trešdaļām, taču precīzi jārīkojas saskaņā ar tās ražotāja vai apkalpojošā uzņēmuma norādījumiem. Pirms ziemas no tvertnes nepieciešamības gadījumā izsūknē liekās dūņas, pārbauda vāka hermētiskumu un parūpējas par kakliņa siltināšanu.
Jāpārbauda arī kanalizācijas caurules, kas savieno māju ar septisko tvertni.
Elektrība un gāze
Pirms ilgstošas prombūtnes elektrotīkls jāatslēdz ar galveno slēdzi sadales skapī. Elektroierīces ieteicams arī atvienot no kontaktligzdām.
Īpaša uzmanība jāpievērš āra kontaktligzdām, gaismekļiem un neapsildāmās telpās esošajām iekārtām. Jāpārliecinās, ka visi savienojumi ir pasargāti no mitruma.
Ar gāzes iekārtām jārīkojas īpaši piesardzīgi. To apkope un atslēgšana jāveic, stingri ievērojot drošības prasības un vajadzības gadījumā pieaicinot sertificētu speciālistu. Gāzes padeves vārsti jāaizver, bet baloni jāglabā tikai tiem paredzētā vietā un atbilstošos apstākļos.
Sagatavojiet telpas ilgstošai dīkstāvei
Pārtiku vasarnīcā ziemai labāk neatstāt. Putraimi, makaroni un citi krājumi var piesaistīt peles, savukārt burkas un pudeles ar šķidrumu neapkurinātā mājā var sasalt un saplīst.
Arī tekstilizstrādājumus ieteicams aizvest. Mitrā, neapsildāmā telpā drēbes, segas un gultasveļa var piesūkties ar mitrumu, sapelēt un iegūt nepatīkamu smaku. Ja mantas nav iespējams izvest, tās labāk ievietot hermētiskos maisos vai konteineros.
Mēbeles ieteicams nedaudz atbīdīt no sienām, lai starp virsmām varētu brīvi cirkulēt gaiss.
Nepārvērtiet māju par “termosu”
Pilnībā noslēgt vasarnīcu uz vairākiem mēnešiem ne vienmēr ir laba doma. Ja telpās nav pietiekamas ventilācijas, tajās var uzkrāties mitrums, veidoties kondensāts un pelējums.
Tāpēc jānodrošina droša telpu ventilācija. Pirms aizbraukšanas jāpārbauda arī logi un to blīvējumi, lai novērstu ūdens iekļūšanu telpās.
Ja mājā ir krāsns vai kamīns, dūmvads jāiztīra no sodrējiem un pirms ilgstošās dīkstāves jāpārbauda tā tehniskais stāvoklis.
Aizsargājiet māju pret pelēm
Rudenī grauzēji aktīvi meklē siltu vietu ziemošanai, un tukša vasarnīca var kļūt par pievilcīgu patvērumu.
Jāpārbauda un jāaizdara spraugas grīdā, sienās un vietās, kur ēkā ievadītas inženierkomunikācijas. Ventilācijas atveres var aizsargāt ar smalku metāla sietu, neaizšķērsojot gaisa plūsmu.
Īpaši svarīgi ir neatstāt pārtiku grauzējiem pieejamās vietās. Pat neliels graudu vai citu pārtikas produktu daudzums var piesaistīt nevēlamus iemītniekus.
Pārbaudiet jumtu un notekas
Neliels jumta bojājums rudenī ziemas laikā var pārvērsties par nopietnu problēmu. Ūdens iekļūst spraugā, sasalst, izplešas un pakāpeniski palielina bojājumu.
Pirms sala jāpārbauda jumta segums, savienojumu vietas pie dūmeņiem un ventilācijas izvadiem, kā arī stiprinājumu stāvoklis.
Notekas jāiztīra no lapām un citiem gružiem. Aizsērējusi noteka ziemā var apledot, deformēties un radīt papildu slodzi jumtam.
Vietās, kur ziemā mēdz uzkrāties daudz sniega, jāpārbauda arī sniega aizturu stiprinājumi.
Ko darīt dārzā
Pēc lapu nobiršanas var veikt sanitāro atzarošanu, noņemot sausos, bojātos un slimos zarus. Augļu koku veidojošo atzarošanu parasti atliek līdz piemērotākai sezonai, savukārt upenes un ērkšķogas var apgriezt rudenī.
Siltummīlošie augi jāpasargā no sala. Papildu aizsardzība var būt nepieciešama rozēm, vīnogulājiem, dažām hortenzijām, vīģēm un jauniem skujkokiem.
Rozes aprauš ar augsni un pārklāj ar piemērotu materiālu, savukārt vīnogulājus noņem no balstiem un pasargā no sala. Jaunos skujkokus vēlams aizsargāt ne tikai pret aukstumu, bet arī pret spilgto pavasara sauli.
Ne visas nokritušās lapas ir vienlīdz noderīgas
Lapas ar slimību pazīmēm nevajadzētu likt parastajā kompostā. Tās jāizvāc no teritorijas un jāutilizē atbilstoši vietējiem noteikumiem.
Veselās lapas var izmantot kompostēšanai, mulčēšanai un augu siltināšanai.
Rudenī jāsakārto arī dobes un, ja nepieciešams, augsnei jāpievieno komposts vai labi sadalījušies kūtsmēsli.
Sagatavojiet siltumnīcu
Pēc sezonas beigām no siltumnīcas jāizvāc augu atliekas un nezāles, jānomazgā sienas un karkass, kā arī jāsakārto un vajadzības gadījumā jāuzlabo augsne.
Īpaša uzmanība jāpievērš augu atliekām ar slimību vai kaitēkļu pazīmēm — tās nedrīkst atstāt siltumnīcā līdz pavasarim.
Ziemā siltumnīcā var ienest sniegu. Pēc izkušanas tas nodrošinās augsnei papildu mitrumu.
Neaizmirstiet par dārza tehniku
Zāles pļāvējus, trimmerus un citu dārza tehniku nevajadzētu vienkārši atstāt šķūnī līdz pavasarim.
Ar benzīnu darbināmu tehniku iztīra un sagatavo ilgstošai glabāšanai saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Elektriskos instrumentus notīra un pārbauda to vadu stāvokli.
Akumulatorus ieteicams glabāt sausā telpā tiem piemērotā temperatūrā.
Lāpstas, grābekļi un kapļi jāattīra no zemes, jānomazgā un rūpīgi jāizžāvē. Metāla daļas jāpasargā no korozijas, bet koka kāti pēc vajadzības jāapstrādā ar piemērotu aizsarglīdzekli.
Laistīšanas šļūtenes pilnībā jāiztukšo, rūpīgi jāsatin, neveidojot asus locījumus, un jānovieto sausā vietā. Ja tajās palikušais ūdens sasalst, šļūtenes var saplaisāt.
Pēdējā pārbaude pirms aizbraukšanas
Pirms vasarnīcas aizslēgšanas līdz pavasarim vēlreiz izstaigājiet māju un teritoriju. Pārbaudiet ūdensapgādi, elektrību, gāzes iekārtas, logus, jumtu, notekas un saimniecības ēkas. Izvediet pārtiku, dārza mēbeles un citas mantas, kuras var sabojāt mitrums vai sals.
Dažas papildu stundas, kas rudenī veltītas vasarnīcas sagatavošanai, pavasarī var aiztaupīt remonta izdevumus, bojātas tehnikas atjaunošanu un ilgstošu teritorijas sakopšanu. Galvenais vasarnīcas sagatavošanas princips ir vienkāršs — neatstāt vājās vietas sala, mitruma un grauzēju iedarbībai.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru