Kam D vitamīns ir īpaši nepieciešams un kādu risku rada pārāk liela deva: skaidro endokrinoloģe 0 444

Karīna Amraina ir internās medicīnas speciāliste, Austrijas Kaulu un minerālvielu metabolisma biedrības un Austrijas Endokrinoloģijas un metabolisma biedrības valdes locekle. Papildus klīniskajai praksei viņa nodarbojas arī ar pētniecību, ziņo Active Beauty.

Kāpēc organismam nepieciešams D vitamīns

Stingri raugoties, D vitamīns nav vitamīns šā vārda tradicionālajā izpratnē. Tas ir prohormons — hormona priekštecis, kas organismā pārvēršas par aktīvu steroīdo hormonu kalcitriolu.

Viena no tā svarīgākajām funkcijām ir saistīta ar kalcija vielmaiņu. D vitamīns ietekmē kalcija uzsūkšanos zarnās un tā izvadīšanu caur nierēm, tāpēc tam ir īpaša nozīme kaulu veselības uzturēšanā.

Šim jautājumam īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm menopauzes laikā, kad palielinās osteoporozes risks. Savukārt bērniem smags D vitamīna deficīts var izraisīt rahītu un augošo kaulu deformāciju.

D vitamīns ir saistīts arī ar imūnsistēmas darbību. Endokrinoloģe norāda, ka tā nozīme tiek pētīta infekcijas, autoimūno un onkoloģisko slimību kontekstā.

Vai D vitamīns var pasargāt no vēža

Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka D vitamīna lietošana novērš onkoloģisko slimību attīstību.

Kā skaidro Amraina, pašlaik trūkst datu par D vitamīna ietekmi uz vēža attīstības risku. Vienlaikus, pēc speciālistes teiktā, ir pieejami dati par pacientiem, kuriem onkoloģiska slimība jau ir diagnosticēta.

Saskaņā ar viņas sniegto informāciju D vitamīna lietošana šiem pacientiem ir saistīta ar nāves riska samazināšanos par 10–15 %. Taču tas nenozīmē, ka vitamīnu drīkst izmantot kā onkoloģiskas slimības ārstēšanas aizstājēju.

Kāda ir saistība ar diabētu

D vitamīns piedalās glikozes un tauku vielmaiņā un ir saistīts ar insulīna veidošanos, izdalīšanos un izmantošanu organismā.

Materiālā norādīts, ka D vitamīna deficīts var būt saistīts ar paaugstinātu insulīna rezistences, 1. un 2. tipa cukura diabēta, kā arī asinsvadu bojājumu risku.

Amraina stāsta, ka pašlaik pieejamie dati liecina par aptuveni 18 % riska samazinājumu D vitamīna lietošanas gadījumā. Turklāt cilvēkiem ar prediabētu var palielināties iespēja atjaunot normālu glikozes vielmaiņu. Vienlaikus endokrinoloģe uzsver, ka plašu pētījumu šajā jomā joprojām nav pietiekami daudz.

Kā organisms iegūst D vitamīnu

Lielāko daļu D vitamīna organisms spēj sintezēt pats saules gaismas, galvenokārt UVB staru, ietekmē. Tieši tāpēc to bieži dēvē par “saules vitamīnu”.

D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtiku. Tā avoti ir treknas jūras zivis, piemēram, skumbrijas un sardīnes, kā arī saulē kaltētas sēnes un olas. Tomēr, pēc speciālistes teiktā, ierastais uzturs nodrošina tikai nelielu daļu organismam nepieciešamā daudzuma.

Endokrinoloģe norāda, ka D vitamīna ieteicamā diennakts deva ir aptuveni 600 starptautisko vienību (SV) bērniem un 800 SV gados vecākiem cilvēkiem. Ar ierasto uzturu cilvēks parasti uzņem tikai aptuveni 100 SV dienā, bet pārējais daudzums organismam jāsintezē saules gaismas ietekmē.

Tomēr ziemā mūsu platuma grādos saules gaismas var nepietikt. Ja analīzēs konstatēts D vitamīna deficīts, pēc ārsta ieteikuma var lietot D vitamīna preparātus.

Kā saprast, ka trūkst D vitamīna

Problēma ir tāda, ka D vitamīna deficīts bieži neizraisa skaidri pamanāmus simptomus.

Ļoti izteikta trūkuma gadījumā var parādīties nespecifisks nogurums un muskuļu sāpes, taču, pēc endokrinoloģes teiktā, tas drīzāk ir izņēmums.

Tāpēc D vitamīna līmeni nevar noteikt, vadoties tikai pēc pašsajūtas. Ja ir aizdomas par deficītu, to var pārbaudīt asins analīzē, nosakot kalcidiola jeb 25(OH)D līmeni. Pēc speciālistes teiktā, vēlamais rādītājs ir 40–90 ng/ml.

Kas ietilpst riska grupā

D vitamīns var uzkrāties aknās un taukaudos. Tomēr valstīs, kur ziemā trūkst saules gaismas, tā deficīts joprojām ir izplatīta problēma.

Pie paaugstināta riska grupas endokrinoloģe pieskaita maiņu darbiniekus, cilvēkus, kuri reti uzturas saulē vai valkā lielāko daļu ādas nosedzošu apģērbu, kā arī cilvēkus ar tumšāku ādas krāsu.

Pastiprināta uzmanība D vitamīna līmenim var būt nepieciešama arī grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar prediabētu vai cukura diabētu.

D vitamīna deficītam ir vairāk pakļauti arī cilvēki ar Krona slimību vai čūlaino kolītu. Turklāt šā vitamīna uzsūkšanos var ietekmēt daži medikamenti.

Pēc Amrainas domām, ievērojamai daļai cilvēku, kuri ietilpst riska grupās, D vitamīna uzņemšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība vismaz ziemā.

Kā pareizi lietot D vitamīnu

Endokrinoloģe iesaka izvēlēties kvalitatīvus preparātus. Tā kā D vitamīns šķīst taukos, daži līdzekļi jau satur taukvielas, kas veicina tā uzsūkšanos.

Parasti nelielas ikdienas devas ir vēlamākas par reti lietotām ļoti lielām devām. Tomēr lietošanas režīms var būt atkarīgs no konkrētā cilvēka. Piemēram, pacientiem, kuri regulāri aizmirst lietot preparātu katru dienu, ārsts var ieteikt citu lietošanas shēmu.

Galvenais — devu nedrīkst noteikt patstāvīgi.

Vai ir iespējama pārdozēšana

Jā. D vitamīns var uzkrāties taukaudos, tāpēc ir iespējama intoksikācija. Pēc endokrinoloģes teiktā, smagas saindēšanās iespējamība ir ļoti maza, tomēr to pilnībā izslēgt nevar.

Mērenas pārdozēšanas gadījumā var rasties slikta dūša, apetītes zudums, vēdera krampji un vemšana. Lietojot ārkārtīgi lielas devas, sekas var būt ievērojami nopietnākas — iespējams pat apjukums un koma.

Tieši tāpēc speciāliste neiesaka lietot D vitamīnu nekontrolēti un nezinot tā līmeni organismā.

Vitamīni neaizstāj veselīgu dzīvesveidu

D vitamīnam patiešām ir svarīga nozīme kaulu veselības uzturēšanā un normālā imūnsistēmas darbībā. Taču nevar paļauties uz to, ka uztura bagātinātāju lietošana kompensēs neveselīgu dzīvesveidu.

Endokrinoloģe atgādina, ka veselības pamatā ir pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs ar pēc iespējas mazāku stipri pārstrādātu produktu daudzumu, regulāras fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs un prasme tikt galā ar stresu.

Tāpēc D vitamīns jāuzlūko nevis kā universāls līdzeklis “pret visām slimībām”, bet gan kā organismam svarīga viela. Ja konstatēts tās deficīts, tas jānovērš apzināti, lietojot atbilstošu devu un ievērojot ārsta ieteikumus.