Statīnus lieto jau gandrīz četras desmitgades, taču sabiedrībā joprojām valda daudz bažu par šiem medikamentiem. Jauns plašs pētījums parādīja, ka vairums blakusparādību, kuras parasti saista ar statīniem, nav guvušas pārliecinošu zinātnisku apstiprinājumu.
Pētnieki aicina pārskatīt informāciju par statīnu iespējamām blakusparādībām, lai ārsti un pacienti varētu pieņemt lēmumus, pamatojoties uz reāliem datiem, nevis pieņēmumiem par riskiem. Kā pastāstīja terapeite, ģimenes ārste un dietoloģe Jekaterina Soroka, bažas par nevēlamām reakcijām dažiem cilvēkiem liek atteikties no terapijas, kas var būtiski samazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Gandrīz 40 gadu klīniskā pieredze
Statīnu vēsture aizsākās pagājušā gadsimta 70. gados, kad japāņu bioķīmiķis Akira Endo atklāja vielas, kas spēj bloķēt HMG‑CoA reduktāzi — enzīmu, kas piedalās holesterīna sintēzē.
Pirmais šīs grupas medikaments nonāca tirgū 1987. gadā. Pēdējo desmitgažu laikā uzkrāti daudzu plašu pētījumu rezultāti, kuros piedalījušies simtiem tūkstošu pacientu. Iegūtie dati liecina, ka statīni spēj samazināt gan mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, gan kopējo mirstību.
Pēc Jekaterinas Sorokas teiktā, tas nenozīmē, ka jaunāki preparāti ir sliktāki. Statīnu galvenā priekšrocība ir vairāku desmitgažu laikā uzkrātais milzīgais datu apjoms par to efektivitāti un drošumu.
Izvērtēja 66 iespējamās blakusparādības
Viens no nozīmīgākajiem argumentiem diskusijā par statīnu drošumu ir plašs Oksfordas Universitātes pārskats, kas publicēts žurnālā The Lancet.
Analīzē tika iekļauti 19 klīniskie pētījumi, kuros kopumā piedalījās aptuveni 124 000 cilvēku. Vidējais novērošanas ilgums bija 4,5 gadi. Pētnieki izvērtēja statīnu lietošanas saistību ar 66 iespējamām blakusparādību grupām.
Pārliecinoši pierādījumi par saistību tika atrasti tikai četrām nevēlamo reakciju grupām, tostarp dažām aknu un urīna rādītāju izmaiņām, kā arī audu tūskai. Vienlaikus šo komplikāciju risks izrādījās neliels.
Attiecībā uz pārējām 62 simptomu grupām pārliecinoša saistība ar statīnu lietošanu netika konstatēta. To vidū bija atmiņas traucējumi, depresija un miega problēmas. Tāpēc pētnieki uzskata, ka pašreizējā informācija par šo zāļu iespējamām blakusparādībām būtu jāpārskata.
Ārsti ārstē nevis analīžu skaitļus
Ir mainījusies arī ārstu pieeja paaugstinātam holesterīna līmenim. Ja agrāk liela uzmanība tika pievērsta galvenokārt holesterīna rādītājam analīzēs, tad mūsdienās speciālisti vērtē konkrētā cilvēka kopējo sirds un asinsvadu slimību risku.
Tam izmanto īpašas riska novērtēšanas skalas: SCORE2 — cilvēkiem vecumā no 40 līdz 69 gadiem, bet SCORE2-OP — pacientiem vecumā no 70 līdz 89 gadiem.
Pieņemot lēmumu, ārsts ņem vērā pacienta vecumu un dzimumu, asinsspiedienu, lipīdu profilu, smēķēšanu, agrīnu miokarda infarktu un insultu gadījumus ģimenē, cukura diabētu, hronisku nieru slimību, ģimenes hiperholesterinēmiju un aptaukošanos.
Tāpēc viens un tas pats holesterīna rādītājs dažādiem cilvēkiem var nozīmēt pavisam atšķirīgus ieteikumus. Jaunam cilvēkam bez papildu riska faktoriem un pacientam ar hipertensiju, cukura diabētu vai smēķēšanas ieradumu nepieciešama atšķirīga pieeja ārstēšanai.
Statīni ietekmē aterosklerotiskās plātnītes
Aterosklerozes bīstamība nav saistīta tikai ar plātnītes klātbūtni asinsvadā. Īpaši bīstama tā kļūst tad, kad plātnīte destabilizējas — iekaist un tiek bojāta.
Ja nestabila plātnīte plīst, tās vietā var izveidoties trombs, kas spēj nosprostot asinsvadu. Šāds mehānisms ir daudzu infarktu un daļas insultu pamatā.
Statīni samazina holesterīna līmeni, un tiem piemīt arī pretiekaisuma iedarbība. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc statīniem ir svarīga nozīme tādu pacientu ārstēšanā, kuriem ir augsts sirds un asinsvadu slimību risks.
Jaunāks ne vienmēr nozīmē labāks
Pēdējos gados ir parādījušies arī citi efektīvi līdzekļi holesterīna līmeņa pazemināšanai, piemēram, ezetimibs, PCSK9 inhibitori un inklisirāns. Daži no tiem spēj pazemināt holesterīna līmeni pat vairāk nekā statīni.
Tomēr jaunāki medikamenti ne vienmēr aizstāj agrāk lietotos. Piemēram, PCSK9 inhibitorus un inklisirānu parasti lieto kopā ar statīniem vai gadījumos, kad pacients statīnus nepanes.
Tāpēc medikamenta vecums pats par sevi neliecina par tā efektivitāti. Statīniem ir būtiska priekšrocība — vairākus gadu desmitus ilga klīniskā lietošana un plašs datu apjoms par ārstēšanas rezultātiem.
Kam statīni patiešām ir nepieciešami
Nav pareizi pēc savas iniciatīvas sākt lietot statīnus tikai tāpēc, ka analīzēs konstatēts paaugstināts holesterīna līmenis. Pat tad, ja ir indikācijas, konkrētais preparāts un tā deva jāizvēlas ārstam.
Ja kopējais sirds un asinsvadu slimību risks ir zems, speciālists dažos gadījumos vispirms var ieteikt mainīt uzturu un palielināt fizisko aktivitāti.
Pavisam cita situācija ir ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā — tā ir iedzimta slimība, kas var izpausties jau jaunībā. Šiem pacientiem nopietnas sirds un asinsvadu komplikācijas var rasties daudz agrāk, tāpēc statīnus reizēm nozīmē pat bērniem.
Šie medikamenti ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri jau pārcietuši infarktu vai insultu. Šādi pacienti automātiski tiek iekļauti ļoti augsta sirds un asinsvadu slimību riska grupā, un terapiju lieto, lai novērstu atkārtotus kardiovaskulārus notikumus.
Vienlaikus statīnus nedrīkst sākt lietot pēc savas iniciatīvas, patvaļīgi mainīt to devu vai pārtraukt lietošanu. Lēmums par terapijas sākšanu, pielāgošanu vai pārtraukšanu jāpieņem ārstam, ņemot vērā individuālās indikācijas un pacienta kopējo sirds un asinsvadu slimību risku.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru