Kā ar gadiem mainās imunitāte: hematologs skaidro, kam jāpievērš uzmanība 0 301

Asinsrade un imūnsistēmas darbība ir cieši saistītas. Asins šūnas veidojas kaulu smadzenēs, un no to darbības lielā mērā ir atkarīga organisma spēja cīnīties ar infekcijām un pēc tām atjaunoties.

Imunitāte neizslēdzas — tā mainās

Pēc hematologa teiktā, priekšstats, ka novecojot imunitāte vienkārši kļūst arvien vājāka, ir pārāk vienkāršots.

Atsevišķas imūnsistēmas daļas ar laiku var lēnāk atpazīt jaunus draudus un reaģēt uz tiem. Tāpēc infekcijas gadījumā organismam var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai ar to tiktu galā un pilnībā atjaunotos.

Vienlaikus imūnsistēma saglabā atmiņu par daudziem infekciju izraisītājiem, ar kuriem organisms jau iepriekš ir saskāries.

Veidojas šķietams paradokss: reakcija uz jaunu apdraudējumu var kļūt lēnāka, bet tajā pašā laikā organismā var saglabāties neliels, ilgstošs iekaisums.

Kāpēc organismā saglabājas hronisks iekaisums

Iekaisums pats par sevi nav nekas slikts — tā ir dabiska organisma aizsargreakcija. Piemēram, infekcijas gadījumā tas palīdz organismam cīnīties ar slimības izraisītāju un pēc apdraudējuma novēršanas pakāpeniski mazinās.

Taču reizēm iekaisuma reakcija pilnībā neizzūd. Tā var saglabāties nelielā līmenī, neradot izteiktus simptomus, tomēr ilgtermiņā ietekmēt asinsvadus, vielmaiņu, iekšējos orgānus un asinsradi.

Ar novecošanu saistītu ilgstošu, zemas intensitātes iekaisumu mēdz dēvēt par iekaisuma novecošanu.

To var veicināt dažādi faktori, tostarp smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, miega trūkums, liekais svars, hroniskas slimības un atkārtotas infekcijas.

Taču noteikt imūnsistēmas „vecumu” tikai pēc C reaktīvā proteīna jeb CRO rādītāja nav iespējams. Tā līmeni var ietekmēt daudzi faktori, tāpēc analīžu rezultāti jāvērtē kopā ar citiem veselības rādītājiem.

Kā ar gadiem mainās kaulu smadzeņu darbība

Kaulu smadzenes var salīdzināt ar nepārtraukti strādājošu asins šūnu ražotni. Tajās veidojas eritrocīti, kas nogādā skābekli organisma audiem, leikocīti, kas piedalās imūnajā aizsardzībā, un trombocīti, kuri nepieciešami normālai asins recēšanai.

Ar gadiem šī sistēma darbu nepārtrauc, tomēr tās spēja ātri pielāgoties dažādām organisma vajadzībām var mazināties. Tāpēc pēc infekcijas, operācijas vai cita nopietna organisma stresa atjaunošanās reizēm prasa vairāk laika.

Tomēr ir būtiski atcerēties: anēmija vai pastāvīgi pazemināts leikocītu vai trombocītu skaits nav uzskatāms par neizbēgamu novecošanas sastāvdaļu.

Ja asinsanalīžu rādītāji ir mainījušies, nepieciešams noskaidrot iemeslu, nevis automātiski to skaidrot ar cilvēka vecumu.

Vai pēc asinsanalīzēm iespējams noteikt imunitātes „vecumu”

Viena universāla testa, kas parādītu imūnsistēmas bioloģisko vecumu, nav.

Pilna asinsaina sniedz informāciju par dažādu asins šūnu skaitu un to savstarpējo attiecību, taču tikai pēc šīs analīzes nevar spriest, cik efektīvi darbojas visa imūnsistēma.

Ārsts vērtē kopējo situāciju — cik bieži cilvēks slimo, cik smagi norit infekcijas, cik ātri organisms pēc tām atjaunojas, kādas ir hroniskās slimības un kā asinsanalīžu rādītāji mainījušies laika gaitā.

Turklāt novirzēm analīzēs var būt ar vecumu nesaistīti iemesli. To vidū var būt dzelzs vai B12 vitamīna trūkums, infekcijas, noteiktu medikamentu lietošana, kā arī vairogdziedzera, nieru vai kaulu smadzeņu slimības.

Vai imunitāti vajag „stiprināt”

Ideja, ka iespējams lietot kādu preparātu un tādējādi vienkārši „stiprināt imunitāti”, ir pārāk vienkāršota. Vispirms būtu jāsaprot, vai imūnsistēmas darbībā vispār ir kādi traucējumi un kas tos izraisa.

Arī pārmērīgi aktīva imūnsistēmas reakcija nav veselības pazīme. Pārspīlēta vai nepareizi vērsta imūnā atbilde ir saistīta, piemēram, ar alerģiskām un autoimūnām slimībām.

Imūnsistēmas normālai darbībai daudz nozīmīgāki ir pavisam ikdienišķi ieradumi — pietiekams un kvalitatīvs miegs, regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un atteikšanās no smēķēšanas.

Savukārt dzelzs, B12 vitamīna un citus preparātus nevajadzētu lietot tikai ar domu „imunitātei”. Tie nepieciešami tad, ja konstatēts konkrētās vielas trūkums un to lietošanu iesaka ārsts.

Ar gadiem imūnsistēmas un asinsrades darbība patiešām mainās, taču ne katru pašsajūtas pasliktināšanos vai novirzi asinsanalīzēs var izskaidrot ar novecošanu. Tāpēc svarīgāk ir nevis meklēt līdzekļus imunitātes „atjaunošanai”, bet gan laikus noskaidrot pārmaiņu cēloņus un rūpēties par veselību tā, lai organisms pēc iespējas ilgāk spētu pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.