Sāp locītavas? Reimatologi nosauc četras kļūdas, kas situāciju var tikai pasliktināt 0 587

Kā raksta EatingWell, speciālisti nosaukuši četras izplatītas kļūdas, no kurām locītavu sāpju gadījumā būtu vēlams izvairīties.

Kļūda Nr. 1. Sāpju dēļ pārtraukt kustēties

Kad sāp ceļgali vai potītes, ir saprotama vēlme locītavas saudzēt un pēc iespējas mazāk kustināt. Taču ilgstošs kustību trūkums var panākt pretēju efektu.

Mērenas fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt locītavu kustīgumu, savukārt vingrojumi stiprina muskuļus, kas balsta locītavas un mazina tām radīto slodzi.

Ja cilvēks sāpju dēļ sāk kustēties arvien mazāk, muskuļi pakāpeniski kļūst vājāki, bet locītavas — stīvākas. Rezultātā var izveidoties apburtais loks: kustēties kļūst grūtāk, diskomforts pieaug, un vēlme būt fiziski aktīvam samazinās vēl vairāk.

Protams, slodze jāpielāgo veselības stāvoklim. Tās ilgumu un intensitāti ieteicams palielināt pakāpeniski, bet izteiktu vai ilgstošu sāpju gadījumā piemērotākās aktivitātes vēlams pārrunāt ar ārstu vai fizioterapeitu.

Kļūda Nr. 2. Regulāri lietot pretsāpju līdzekļus bez ārsta konsultācijas

Ibuprofēns, naproksēns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var mazināt sāpes un stīvumu. Tomēr to ilgstoša un nekontrolēta lietošana nav bez riska.

Reimatologs Siddhārts Tambars norāda, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana var palielināt dažādu blakusparādību risku, tostarp radīt problēmas gremošanas traktā un ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī palielināt asiņošanas risku.

Turklāt, mazinot sāpes, netiek novērsts to cēlonis. Aiz locītavu sāpēm var slēpties, piemēram, hronisks iekaisums, locītavas nestabilitāte vai citas veselības problēmas, kurām nepieciešama atbilstoša ārstēšana.

Kļūda Nr. 3. Ilgstoši ignorēt sāpes, stīvumu vai pietūkumu

Cerība, ka „gan jau pāries”, ne vienmēr ir labākā izvēle. Ja locītavu sāpes, stīvums vai pietūkums nepāriet vai atkārtojas, nevajadzētu ilgstoši atlikt ārsta apmeklējumu.

Savlaicīga diagnostika palīdz noskaidrot simptomu cēloni un nepieciešamības gadījumā agrāk sākt ārstēšanu. Īpaši svarīgi tas var būt reimatoīdā artrīta gadījumā, jo slimība laika gaitā var izraisīt neatgriezeniskus locītavu bojājumus.

Reimatologs Gregs Silvermans norāda, ka savlaicīgi sākta ārstēšana var dot labākus rezultātus nekā tā pati terapija, kas uzsākta ievērojami vēlāk.

Kļūda Nr. 4. Cerēt, ka uztura bagātinātāji aizstās ārstēšanu

Glukozamīns, hondroitīns, kolagēns un kurkuma bieži tiek reklamēti kā produkti locītavu veselībai. Tomēr zinātniskie pierādījumi par dažādu uztura bagātinātāju efektivitāti nav vienādi pārliecinoši.

Piemēram, Amerikas Reimatoloģijas koledžas vadlīnijās glikozamīns nav ieteikts ceļa, gūžas un plaukstas osteoartrīta ārstēšanai. Savukārt uztura bagātinātājus nevajadzētu izmantot kā ārsta nozīmētas terapijas aizstājēju.

Atkarībā no locītavu sāpju cēloņa ārstēšana var ietvert piemērotus fiziskos vingrinājumus, muskuļu stiprināšanu, medikamentus vai citas terapijas metodes.

Ko darīt locītavu veselības labā

Speciālisti iesaka saglabāt regulāras fiziskās aktivitātes un stiprināt muskuļus, nesmēķēt un rūpēties par sabalansētu uzturu.

Kā vienu no piemēriem min Vidusjūras tipa uzturu, kurā ir daudz dārzeņu, pākšaugu, zivju, riekstu un olīveļļas, bet mazāk izteikti pārstrādātu produktu.

Locītavu sāpju gadījumā nevajadzētu krist divās galējībās — pilnībā atteikties no kustībām vai ilgstoši mēģināt nomākt simptomus, nenoskaidrojot to cēloni. Mērena un veselības stāvoklim piemērota fiziskā aktivitāte, spēcīgi muskuļi un savlaicīga diagnostika locītavām var dot daudz vairāk nekā ilgstošs miers vai cerība uz kādu „brīnumlīdzekli”.