Vairogdziedzeris ir normā, bet spēka tomēr nav: kādus rādītājus vērts pārbaudīt pastāvīga noguruma gadījumā 0 497

Pastāvīgu nogurumu ir viegli izskaidrot ar stresu, darbu, nepietiekamu atpūtu vai vecumu. Tomēr, ja izsīkuma sajūta kļūst par ikdienu un sāk traucēt ierastajai dzīvei, to nevajadzētu ignorēt.

Ļoti bieži cilvēki vispirms pārbauda vairogdziedzeri. Taču normāli TSH, T3 un T4 rādītāji vēl nenozīmē, ka sliktās pašsajūtas iemesls ir atrasts — vai ka problēmas vispār nav.

Vājums un nogurums var būt saistīti arī ar noteiktu vielu trūkumu organismā. Ir vairāki rādītāji, kurus ārsts atkarībā no simptomiem var ieteikt pārbaudīt.

Vienlaikus nav ieteicams pašdiagnostikas nolūkā sev nozīmēt garu laboratorisko izmeklējumu sarakstu. Vēl jo vairāk nevajadzētu sākt lietot vitamīnus vai dzelzs preparātus tikai tāpēc, ka internetā aprakstītie simptomi šķiet pazīstami.

1. Dzelzs un feritīns

Viens no iespējamiem pastāvīga vājuma iemesliem ir dzelzs deficīts.

Ar hemoglobīna līmeņa noteikšanu vien dažkārt nepietiek. Normāls hemoglobīna līmenis vēl nenozīmē, ka dzelzs krājumi organismā ir pietiekami.

Lai tos novērtētu, ārsts var nozīmēt feritīna analīzi. Feritīns ir olbaltumviela, kuras līmeni izmanto kā vienu no organisma dzelzs krājumu rādītājiem. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešama arī pilna asinsaina un citi dzelzs vielmaiņas izmeklējumi.

Taču šeit ir kāda svarīga nianse.

Ja feritīna līmenis ir zems, nepietiek vienkārši nopirkt aptiekā dzelzs preparātus. Svarīgi noskaidrot, kāpēc dzelzs krājumi ir samazinājušies.

Iemesls var būt nepietiekama dzelzs uzņemšana ar uzturu, asins zudums vai dzelzs uzsūkšanās traucējumi. Tāpēc analīžu rezultāti jāvērtē kopā ar simptomiem un citiem veselības rādītājiem.

2. D vitamīns

Pēdējos gados D vitamīns gandrīz kļuvis par universālu skaidrojumu sliktai pašsajūtai. Patiesībā tā deficītam tiešām var būt nozīme, taču nav pareizi jebkuru nogurumu automātiski saistīt ar D vitamīna trūkumu.

D vitamīns piedalās kalcija un fosfora vielmaiņā, ir nepieciešams kaulu veselībai un normālai muskuļu darbībai. Izteikta deficīta gadījumā var rasties arī muskuļu vājums.

Lai novērtētu D vitamīna līmeni organismā, parasti nosaka 25-hidroksivitamīna D jeb 25(OH)D līmeni asinīs.

Savukārt cita šī vitamīna forma — 1,25-dihidroksivitamīns D — parasti netiek izmantota D vitamīna krājumu novērtēšanai, jo tās līmeni organismā regulē citi mehānismi.

D vitamīna deficīta risks var būt lielāks cilvēkiem, kuri maz uzturas saulē, kā arī noteiktu tauku uzsūkšanās traucējumu, aptaukošanās un citu veselības stāvokļu gadījumā.

Tomēr tas vien, ka cilvēks maz uzturas saulē, vēl nenozīmē, ka viņam noteikti ir D vitamīna deficīts.

3. B12 vitamīns un folāts

Vēl viens iespējamais vājuma un noguruma iemesls ir B12 vitamīna trūkums.

Šis vitamīns ir nepieciešams asins šūnu veidošanai un normālai nervu sistēmas darbībai. Tā deficīta gadījumā var rasties ne tikai izteikts nogurums un vājums, bet arī neiroloģiski simptomi.

Piemēram, cilvēks var just nejutīgumu vai tirpšanu rokās un kājās, kā arī saskarties ar jušanas vai līdzsvara traucējumiem.

Svarīgs ir arī folāts jeb B9 vitamīns, kas piedalās asins šūnu veidošanā un citos organisma procesos.

Ja ārstam rodas aizdomas par šo vielu trūkumu, viņš var nozīmēt B12 vitamīna un folāta līmeņa noteikšanu kopā ar pilnu asinsainu. Atsevišķos gadījumos iemesla precizēšanai var būt nepieciešami arī papildu izmeklējumi.

Īpaši svarīgi neatlikt vizīti pie ārsta, ja pastāvīgam nogurumam pievienojas izteikts bālums, ekstremitāšu nejutīgums, tirpšana, līdzsvara traucējumi vai citi neparasti simptomi.

Ko darīt, ja analīzēs atklātas novirzes

Viena no izplatītākajām kļūdām ir, ieraugot vienu rādītāju ārpus laboratorijas norādītā normas diapazona, pašam sev noteikt diagnozi.

References intervāli palīdz interpretēt izmeklējumu rezultātus, taču neliela novirze no norādītā diapazona pati par sevi vēl nenozīmē slimību.

Ārsts vērtē nevis vienu atsevišķu rādītāju, bet kopējo ainu — simptomus, citus analīžu rezultātus, uztura īpatnības, lietotos medikamentus un cilvēka vispārējo veselības stāvokli.

Tāpēc nevajadzētu arī patvaļīgi sākt lietot lielas vitamīnu devas.

Princips «jo vairāk, jo labāk» šeit nedarbojas. Piemēram, pārmērīga D vitamīna preparātu lietošana var izraisīt kalcija līmeņa paaugstināšanos asinīs un citas komplikācijas.

Bet ja dzelzs un vitamīnu rādītāji ir normāli?

Tas vēl nenozīmē, ka noguruma iemesla meklēšana ir beigusies.

Dzelzs, D vitamīna, B12 vitamīna un folāta trūkums ir tikai daži no iespējamiem ar nogurumu saistītiem faktoriem.

Pastāvīga izsīkuma sajūta var būt saistīta ar hronisku miega trūkumu un dažādiem miega traucējumiem. Nozīme var būt arī stresam, trauksmei un depresijai, infekcijām, nepietiekamam uzturam, noteiktu medikamentu lietošanai un dažādām slimībām.

Tāpēc daži normāli analīžu rezultāti vēl nenozīmē, ka cilvēkam atliek vien samierināties ar savu pašsajūtu.

Ja nogurums turpinās vairākas nedēļas vai mēnešus un būtiski ietekmē darbu un ikdienas dzīvi, saprātīgāk ir tā iemeslu turpināt meklēt kopā ar ārstu.

Pastāvīgs nogurums, ja vairogdziedzera darbības rādītāji ir normas robežās, nav iemesls visu automātiski norakstīt uz slinkumu, vecumu vai saspringtu dzīvesveidu. Reizēm iemesls patiešām var būt dzelzs, B12 vitamīna, folāta vai D vitamīna deficīts, taču iespējami arī daudzi citi skaidrojumi.

Tādēļ svarīgāk ir nevis iegūt pēc iespējas garāku analīžu sarakstu, bet gan pakāpeniski kopā ar ārstu noskaidrot, kas izraisa nogurumu.

Ja ierastā slodze pēkšņi sākusi šķist ievērojami grūtāka, miegs vairs nepalīdz atgūt spēkus un izsīkuma sajūta saglabājas nedēļām vai mēnešiem, šādus organisma signālus nevajadzētu ignorēt.