Intereses trūkums par seksu pats par sevi vēl nenozīmē aseksualitāti. Dažkārt iemesls var būt depresija, medikamentu lietošana, hormonāli traucējumi vai citi faktori, kas samazina libido. Psihiatrs un psihoterapeits nosauc četrus jautājumus, kas var palīdzēt saprast atšķirību.
Seksuālā vēlme dzīves laikā var mainīties. Tā var kļūt spēcīgāka vai vājāka atkarībā no vecuma, hormonālā fona, emocionālā stāvokļa, attiecībām ar partneri un daudziem citiem apstākļiem.
Tomēr, ja interese par seksu gandrīz vai pilnībā izzūd, rodas loģisks jautājums: vai runa ir par libido samazināšanos, vai arī cilvēks ir aseksuāls?
Psihiatrs un psihoterapeits Kirils Sičevs skaidro, ka šie jēdzieni nav sinonīmi. Aseksualitāte galvenokārt ir saistīta ar seksuālās pievilcības neesamību vai ļoti vāju seksuālo pievilcību pret citiem cilvēkiem, savukārt libido raksturo seksuālās vēlmes jeb dziņas līmeni.
Turklāt aseksuālam cilvēkam libido var saglabāties, taču tas ne vienmēr ir vērsts uz konkrētu personu. Savukārt seksuālās vēlmes samazināšanās var būt iegūts stāvoklis, kas radies, piemēram, depresijas, stresa, medikamentu lietošanas vai fizioloģisku pārmaiņu dēļ.
Lai labāk izprastu iespējamos iemeslus, speciālists iesaka sev uzdot četrus jautājumus.
Vai agrāk bija seksuālā vēlme?
Pirmais, kam vērts pievērst uzmanību, ir tas, kā situācija mainījusies laika gaitā.
Ja cilvēks agrāk regulāri izjuta seksuālo vēlmi, bet pēc tam tā ievērojami vājinājās vai pilnībā izzuda, ir vērts meklēt šo pārmaiņu iemeslus. Tie var būt saistīti ar psiholoģisko stāvokli, slimībām, hormonāliem traucējumiem, medikamentu lietošanu vai citiem apstākļiem.
Aseksualitātes gadījumā seksuālās pievilcības neesamība vai ļoti vāja izpausme parasti nav pēkšņs iepriekš pastāvējušas vēlmes zudums.
Tāpēc svarīgi pievērst uzmanību ne tikai pēdējiem mēnešiem, bet arī tam, kā cilvēks juties agrākos dzīves posmos.
Vai interese zudusi tikai par seksu vai arī par visu pārējo?
Vēl viens svarīgs orientieris ir spēja gūt prieku no citiem dzīves aspektiem.
Depresijas gadījumā var attīstīties anhedonija — stāvoklis, kad tas, kas agrāk sagādāja prieku, vairs neiepriecina. Cilvēkam var zust interese par iecienītu ēdienu, mūziku, tikšanos ar citiem cilvēkiem, izklaidi, vaļaspriekiem un saziņu. Uz šī fona nereti samazinās arī seksuālā vēlme.
Ja dzīvesprieks kopumā saglabājas — cilvēks spēj priecāties, smieties, baudīt ēdienu, sarunas un ierastās nodarbes —, bet pārmaiņas skar galvenokārt seksuālo sfēru, tas var norādīt uz citiem iemesliem.
Vienlaikus aseksualitāte nebūt nenozīmē vajadzības pēc tuvām attiecībām neesamību. Aseksuāli cilvēki var iemīlēties, vēlēties romantiskas attiecības, apskāvienus, maigumu un emocionālu tuvību. Var nebūt tieši seksuālās pievilcības.
Depresijas gadījumā aina var būt citāda — cilvēks var zaudēt interesi ne tikai par seksu, bet arī par attiecībām, saziņu un citām iepriekš patīkamām nodarbēm.
Kuru vairāk satrauc seksa trūkums?
Vēl viens noderīgs jautājums: vai seksuālās vēlmes neesamība patiešām sagādā diskomfortu pašam cilvēkam, vai arī problēma galvenokārt rodas partnera vai apkārtējo gaidu dēļ?
Daudziem aseksuāliem cilvēkiem seksuālās pievilcības neesamība pati par sevi nav ciešanu avots. Diskomfortu var radīt sabiedrības spiediens, partnera neizpratne vai sajūta, ka būtu jāatbilst noteiktam priekšstatam par «normu».
Aseksualitāte pati par sevi netiek uzskatīta par slimību, kas būtu jāārstē.
Citādi var tikt uztverta pēkšņa libido samazināšanās. Ja agrāk seksuālā vēlme bija ierasta dzīves daļa, bet pēc tam izzuda, cilvēks var to uztvert kā zaudējumu un pārdzīvot notikušās pārmaiņas.
Vai tas nav saistīts ar medikamentiem vai veselības stāvokli?
Libido samazināšanās var būt dažu medikamentu, tostarp vairāku antidepresantu, blakusparādība.
Daži no tiem ietekmē serotonīna sistēmu smadzenēs, un daļai pacientu tas var samazināt seksuālo vēlmi, apgrūtināt uzbudinājuma vai orgasma sasniegšanu.
Ja ievērojamas pārmaiņas parādījušās neilgi pēc medikamenta lietošanas sākšanas vai devas maiņas, šo jautājumu ir vērts pārrunāt ar ārstu. Patvaļīgi pārtraukt lietot vai aizstāt izrakstītos medikamentus nevajadzētu.
Seksuālo vēlmi var ietekmēt arī vairogdziedzera darbības traucējumi, testosterona vai prolaktīna līmeņa izmaiņas, anēmija un citi fizioloģiski faktori.
Tāpēc pēkšņas vai ilgstošas libido samazināšanās gadījumā, īpaši, ja to pavada nogurums, nomākts garastāvoklis vai citi simptomi, ir vērts konsultēties ar ārstu.
Viens neizslēdz otru
Svarīgi saprast, ka aseksualitāte un libido samazināšanās nav savstarpēji izslēdzošas parādības. Aseksuālam cilvēkam, tāpat kā jebkuram citam, var rasties depresija vai slimība, kas ietekmē seksuālo funkciju.
Iespējama arī cita situācija: cilvēks vēršas pie speciālista depresijas un seksuālās vēlmes trūkuma dēļ, bet pēc emocionālā stāvokļa uzlabošanās atklājas, ka interese par citiem dzīves aspektiem ir atgriezusies, savukārt seksuālās pievilcības joprojām nav.
Tāpēc nav viena universāla testa, kas uzreiz sniegtu nepārprotamu atbildi. Daudz svarīgāk ir izvērtēt, kā cilvēka pašsajūta mainījusies laika gaitā un kas noticis ar viņa garastāvokli, veselību un interesi par dzīvi.
Galvenais orientieris nav atbilstība citu cilvēku priekšstatiem par «normālu» seksa biežumu, bet gan tas, vai notikušas būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar paša cilvēka ierasto pašsajūtu.
Ja seksuālā vēlme pēkšņi izzudusi un tas rada satraukumu, īpaši kopā ar citiem simptomiem, ir vērts meklēt iespējamos psiholoģiskos vai fizioloģiskos iemeslus. Savukārt seksuālās pievilcības neesamība pati par sevi nav problēma, ja tā cilvēkam nerada ciešanas un nav saistīta ar veselības stāvokļa pārmaiņām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru