Atrodot nelielu pelējuma plankumu uz ābola, daudzi vienkārši izgriež bojāto daļu un mierīgi apēd pārējo. Taču ar persiku, apelsīnu vai zemenēm šāda pieeja var nebūt droša. Viss ir atkarīgs no augļa struktūras un tajā esošā mitruma daudzuma.
Pelējums uz augļiem ir ierasta problēma. Reizēm šķiet, ka pietiek izgriezt nelielu bojāto laukumu, un produkts atkal ir piemērots ēšanai. Dažos gadījumos tas patiešām ir pieņemami. Tomēr redzamais pelējums ne vienmēr atspoguļo patieso bojājuma apmēru, ziņo Verywell Health.
Galvenais noteikums ir samērā vienkāršs: jo mīkstāks un sulīgāks auglis, jo mazāk iespēju to izglābt.
Cietie augļi: pelējumu dažkārt var izgriezt
Ja pelējums parādījies uz cieta augļa ar salīdzinoši zemu mitruma saturu — piemēram, ābola vai dažu cietu šķirņu bumbieriem — nav obligāti jāizmet viss auglis.
Nelielu bojāto laukumu var izgriezt kopā ar apkārt esošo veselo mīkstumu. Sākotnējos ieteikumos runa ir par pelējuma plankumu, kura diametrs nepārsniedz vienu collu jeb aptuveni 2,5 centimetrus.
Svarīgi negriezt ar nazi tieši caur sapelējušo vietu. Pretējā gadījumā sporas un cits piesārņojums var nokļūt uz naža asmens un pēc tam izplatīties uz to augļa daļu, kuru bija paredzēts atstāt.
Mīkstos augļus labāk izmest
Cits noteikums attiecas uz mīkstiem un sulīgiem augļiem.
Ja pelējums parādījies uz persika, ogām vai apelsīna, drošāk ir izmest visu augli. Lielā mitruma daudzuma dēļ pelējums var izplatīties ievērojami dziļāk, nekā šķiet, aplūkojot augli no ārpuses.
Citiem vārdiem sakot, neliels plankumiņš uz virsmas vēl nenozīmē, ka bojāts ir tikai šis laukums.
Augli ir vērts izmest pilnībā arī tad, ja pelējuma pēdas parādījušās vairākās vietās vienlaikus.
Ko darīt, ja sapelējusi tikai viena oga
Pelējums uz vienas zemenes vai avenes vēl nenozīmē, ka jāizmet viss iepakojums.
Ja bojāta viena vai divas ogas, tās jāizmet. Ieteicams izmest arī tās ogas, kas bijušas tiešā saskarē ar sapelējušajām.
Pārējās var rūpīgi apskatīt un, ja bojājuma pazīmju nav, izmantot uzturā.
Kāpēc nepietiek vienkārši izgriezt redzamo pelējumu
Pelējumu veido mikroskopiskas sēnes. Redzamais pūkainais pārklājums ir tikai daļa no problēmas. Pelējums veido sporas, kas spēj izplatīties uz citiem produktiem, bet tā struktūras var iespiesties dziļāk pārtikā.
Īpaši viegli tas notiek produktos ar augstu mitruma saturu. Tāpēc mīksts auglis var būt bojāts daudz dziļāk, lai gan no ārpuses redzams tikai neliels pelējuma laukums.
Vienlaikus ne visi pelējuma veidi ir vienādi bīstami. Ir produkti, kuru ražošanā noteiktas pelējuma sēnes tiek izmantotas apzināti — piemēram, daži sieri.
Tomēr nejaušs pelējums uz bojātiem produktiem ir pavisam cita situācija. Dažas pelējuma sēnes var izraisīt alerģiskas reakcijas vai elpošanas problēmas. Turklāt atsevišķas sugas var radīt mikotoksīnus — toksiskas vielas, kas var kaitēt veselībai.
Mikotoksīnu problēma ir īpaši labi zināma saistībā ar graudaugiem, riekstiem un garšvielām.
Kā panākt, lai augļi nepūtu pārāk ātri
Pilnībā novērst pelējuma rašanos nevar, taču tā risku iespējams samazināt.
Jau veikalā ir vērts rūpīgi pārbaudīt augļus un neaizmirst apskatīt vietu pie kātiņa — tieši tur dažkārt slēpjas pirmās bojājuma pazīmes.
Nevajadzētu pirkt daudz vairāk augļu, nekā ģimene spēs apēst tuvākajā laikā. Jo ilgāk produkti glabājas mājās, jo lielāka iespēja, ka daļu no tiem nāksies izmest.
Lielākā daļa augļu ilgāk saglabājas ledusskapī. Tas attiecas arī uz persikiem un bumbieriem, kurus daudzi ir ieraduši turēt istabas temperatūrā.
Arī pats ledusskapis jāuztur tīrs — speciālisti iesaka to tīrīt vismaz reizi mēnesī. Zema temperatūra palēnina daudzu mikroorganismu attīstību, tomēr negarantē, ka pelējums ledusskapī vispār neveidosies.
Sagrieztiem augļiem jāpievērš īpaša uzmanība
Pēc augļa sagriešanas uzglabāšanas apstākļi kļūst vēl svarīgāki.
Sagrieztus augļus vajadzētu pārklāt ar pārtikas plēvi vai ievietot noslēdzamā traukā un glabāt ledusskapī.
Konservētus augļus pēc bundžas atvēršanas ieteicams pārlikt tīrā traukā un arī ievietot ledusskapī.
Ja kļūst skaidrs, ka nopirktos augļus nepaspēs apēst laikus, tos var sagriezt un sasaldēt.
Kāpēc augļus nevajadzētu mazgāt iepriekš
Vēl viena izplatīta kļūda ir uzreiz nomazgāt visas ogas vai citus augļus un pēc tam nolikt tos uzglabāšanai.
No ērtības viedokļa tas šķiet saprātīgi, taču lieks mitrums rada labvēlīgu vidi pelējuma attīstībai. Tāpēc augļus labāk mazgāt tieši pirms lietošanas.
Parastai mazgāšanai pietiek ar tekošu ūdeni. Nav nepieciešams lietot cepamo sodu vai etiķi, turklāt tie var mainīt produkta garšu.
Ieteicams mazgāt arī augļus ar mizu, kuru nav paredzēts ēst. Piemēram, arbūzu ir vērts nomazgāt pirms griešanas: netīrumi no mizas virsmas var nokļūt uz naža un pēc tam — uz mīkstuma.
Universāla noteikuma «nogriezu pelējumu — tagad var ēst» nav. Cietu ābolu vai bumbieri ar nelielu bojātu laukumu dažkārt patiešām var izglābt, rūpīgi izgriežot bojāto daļu. Taču ar mīkstiem un sulīgiem augļiem labāk neriskēt: persiku, apelsīnu vai citu mīkstu augli ar pelējuma pazīmēm drošāk izmest pilnībā.
Un galvenais — nevajadzētu vadīties tikai pēc redzamā plankuma lieluma. Produktos ar augstu mitruma saturu pelējums var izplatīties iekšpusē daudz agrāk, nekā tas kļūst redzams neapbruņotai acij.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru