Var lasīt par veselīgu uzturu, cik vien gribas, pētīt produktu sastāvu un zināt par iespējamām sekām, bet vakarā tik un tā atvērt čipsu paciņu vai uzlikt desu uz sviestmaizes. Izrādās, problēma ne vienmēr ir gribasspēkā: mūsu ēdiena izvēle ir atkarīga no tā, cik ātri gūstam baudu, cik noguruši esam un cik ierasts mums šķiet konkrētais produkts.
Mūsdienās lielākā daļa cilvēku droši vien nevar apgalvot, ka ēd neveselīgi tikai tāpēc, ka neko nezina par veselīgu uzturu. Informāciju par produktu sastāvu un sabalansēta uztura principiem var atrast dažu minūšu laikā. Mēs zinām, ka čipsus nevajadzētu pārvērst par ikdienas uzkodu, saldie dzērieni satur daudz cukura, bet desas un citus pārstrādātas gaļas izstrādājumus labāk lietot mēreni.
Un tomēr zināšanas bieži piekāpjas ieradumam. Var izlasīt desmitiem materiālu par uzturu, bet vakarā tik un tā atvērt čipsu paciņu. Var izlemt ēst mazāk desas, bet pēc dažām dienām atkal to nopirkt veikalā. Un tas nebūt ne vienmēr ir saistīts ar gribasspēka trūkumu. Starp problēmas apzināšanos un reālu uzvedības maiņu ir daudz faktoru, kas ietekmē mūsu izvēli.
Mēs izvēlamies to, kas sagādā baudu uzreiz
Iedomājies: tavā priekšā ir iecienītā šokolāde. Baudu no tās var gūt gandrīz acumirklī. Savukārt veselīgāka uztura sniegtais labums saistās ar nākotni — reizēm ļoti tālu nākotni.
Tieši tāpēc šiem diviem variantiem ir grūti konkurēt līdzvērtīgos apstākļos. Uztura sekas parasti nav jūtamas pēc vienām vakariņām. Cilvēks var gadiem ilgi ēst daudz saldumu, sāļu vai pārstrādātu produktu un tajā pašā laikā subjektīvi justies labi.
Brīdinājums par paaugstinātu noteiktu slimību risku izklausās daudz mazāk pārliecinoši nekā solījums par konkrētu baudu šeit un tagad. Ēdiena garšu mēs izjūtam uzreiz, bet veselība pēc daudziem gadiem šķiet kaut kas tāds, par ko varēs padomāt vēlāk.
Ierasti produkti netiek uztverti kā bīstami
Vēl viena problēma ir tā, ka pazīstams un ierasts ēdiens reti rada bīstamības sajūtu.
Desa uz sviestmaizēm, iespējams, ēsta jau kopš bērnības, čipsi atrodami gandrīz pie jebkuras veikala kases, bet saldie dzērieni tiek pārdoti kinoteātros un kafejnīcās. Šāda ierastība ļauj potenciālās ilgtermiņa sekas viegli atbīdīt otrajā plānā.
Turklāt gandrīz katram ir kāds stāsts, kas it kā apgāž statistiku: «Es to ēdu visu mūžu un jūtos labi», «mana vecmāmiņa visu cepa eļļā un nodzīvoja līdz deviņdesmit gadiem», «mans paziņa nekad nav sekojis līdzi uzturam, bet viņam ir labas analīzes».
Tomēr atsevišķs piemērs neatceļ riska pastāvēšanu. Tas, ka kāds ieradums palielina noteiktas veselības problēmas iespējamību, nenozīmē, ka šī problēma noteikti radīsies ikvienam.
Kaitīgs ēdiens bieži vien ir visērtākais
Iedomājies parastu darba dienas vakaru. Tu atgriezies mājās noguris un izsalcis. Lai pagatavotu pilnvērtīgas vakariņas, jāizdomā, ko gatavot, jāizņem produkti, tie jānomazgā, jānomizo, jāsagriež un jāpagatavo.
Turpretī blakus ir pica ar piegādi, desiņas, kuras atliek tikai uzsildīt, vai cepumi, kuru ēšanai vispār nav jāpieliek pūles.
No rīta vai mierīgā brīvdienā ir daudz vieglāk pieņemt veselībai labvēlīgāku lēmumu. Pēc smagas darba dienas situācija mainās. Uztura paradumus ietekmē ne tikai zināšanas, bet arī laiks, nauda, produktu pieejamība un pūles, kas nepieciešamas ēdiena pagatavošanai.
Ja veselīgāks variants katru reizi prasa papildu darbības, tieši no tā visvieglāk atteikties brīdī, kad enerģijas gandrīz vairs nav.
Ēdiens nav tikai olbaltumvielas, tauki un vitamīni
Uzturs ir saistīts ne tikai ar organisma fizioloģiskajām vajadzībām. Ēdiens var būt baudas avots, veids, kā pavadīt laiku kopā ar tuviniekiem, vai nozīmīgu atmiņu sastāvdaļa.
Pica var atgādināt tikšanās ar draugiem, kūka saistīties ar svētkiem, bet iecienītie našķi — kļūt par ierastu vakara sastāvdaļu, skatoties seriālu. Reizēm noteikta garša mūs atgriež bērnībā vai atgādina par cilvēku, kurš kādreiz gatavoja šo ēdienu.
Tāpēc padoms «vienkārši atteikties no kaitīgas pārtikas» izklausās daudz vienkāršāks, nekā to īstenot dzīvē. Ja šokolāde jau gadiem ilgi ir bijusi veids, kā sagādāt sev prieku pēc smagas dienas, ar zināšanām par cukura daudzumu vien nepietiks. Jāatrod arī cits veids, kā atpūsties, gūt baudu un parūpēties par sevi.
«Šodien varu» nemanāmi kļūst par ikdienas ieradumu
Pati doma «vienu reizi nekas nemainīsies» ne vienmēr ir kļūdaina. Viena čipsu paciņa nenosaka visu ēdienkarti, tāpat viens burgers nepadara visu uzturu neveselīgu. Produkti, kuru lietošanu ieteicams ierobežot, nav obligāti pilnībā jāizslēdz no ēdienkartes.
Problēma rodas tad, kad izņēmums kļūst par noteikumu.
Šodien bija grūta diena. Rīt gaidāma tikšanās ar draugiem. Piektdien gribas atpūsties. Brīvdienās nav vēlmes gatavot. Un pirmdien atkal atrodas iemesls atlikt veselīgākus paradumus.
Katrs atsevišķais lēmums šķiet pilnīgi saprotams. Taču, ja paskatās nevis uz vienu ēdienreizi, bet uz dažām nedēļām kopumā, kļūst redzams, ka īslaicīgas atkāpes var pārvērsties par pastāvīgu uzvedības modeli.
Tāpēc ir noderīgi sev jautāt ne tikai «vai es varu to apēst šodien?», bet arī «cik bieži es to esmu ēdis pēdējā laikā?». Otrais jautājums daudz precīzāk parāda reālo ainu.
Pretrunīgu padomu dēļ mēs pārstājam reaģēt uz brīdinājumiem
Situāciju sarežģī milzīgais informācijas apjoms par uzturu. Vienu dienu par bīstamu tiek pasludināts cukurs, nākamajā — glutēns, pēc tam piena produkti, kartupeļi vai kafija. Vieni autori iesaka pilnībā atteikties no ogļhidrātiem, citi piedāvā izslēgt no uztura augu eļļas.
Rezultātā pamatoti ieteikumi sajaucas ar modes teorijām un pārspīlējumiem. Cilvēks pakāpeniski sāk visus brīdinājumus uztvert vienādi un vairs nesaprot, kad patiešām ir pamats piesardzībai.
Atsevišķi jāpiemin pārstrādāta gaļa: pie tās pieskaita desas, cīsiņus, bekonu, šķiņķi, salami, gaļas konservus un citus produktus, kas ir sālīti, kūpināti, fermentēti vai citādi pārstrādāti. Starptautiskā vēža izpētes aģentūra pārstrādātas gaļas lietošanu saista ar paaugstinātu kolorektālā vēža risku.
Reizēm kaitīgi ieradumi kļūst par veidu, kā nedomāt par sevi
Cilvēks var ļoti labi saprast, ka noteikta rīcība viņam nenāk par labu, bet tomēr atlikt pārmaiņas.
«Tāpat mēs visi no kaut kā nomirsim», «negribu sev aizliegt vēl arī to», «kāda starpība» — šādas domas var kļūt par bezdarbības attaisnojumu.
Tas nebūt nenozīmē apzinātu vēlmi nodarīt sev pāri. Drīzāk cilvēks šobrīd vienkārši nevēlas domāt par sekām, kas varētu rasties nākotnē.
Pēc līdzīgas loģikas mēs varam doties gulēt vēlu naktī, atlikt zobārsta apmeklējumu vai pavadīt visu dienu bez kustībām, lai gan apzināmies iespējamās sekas. Nevērība pret sevi reti izpaužas kā viens liels lēmums. Biežāk tā veidojas no daudziem maziem «tagad negribu par to domāt».
Veselīgs uzturs nav jāpārvērš par sarežģītu projektu
Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki neko nemaina, ir priekšstats, ka veselīgs uzturs nozīmē nepieciešamību pilnībā pārkārtot savu dzīvi.
Gatavot visu pašam, uz visiem laikiem atteikties no saldumiem un pusfabrikātiem, pētīt katru etiķeti, skaitīt olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus, pirkt tikai dārgus produktus — šāda pieeja tiešām var šķist pārāk sarežģīta un laikietilpīga.
Taču starp ideālu uzturu un nelieliem uzlabojumiem ir milzīga atšķirība.
Nav obligāti uz visiem laikiem atteikties no desas — var vienkārši pārstāt to ēst katru rītu. Nav obligāti sev aizliegt čipsus — var nepirkt mājām uzreiz vairākas paciņas. Nav obligāti katru dienu gatavot sarežģītas veselīgas vakariņas — var izvēlēties dažus vienkāršus ēdienus, kuru pagatavošana aizņem aptuveni 15 minūtes.
Viena regulāra ieraduma maiņa dažkārt ir daudz praktiskāka nekā pilnīga uztura pārveidošana, no kuras cilvēks atteiksies jau pēc nedēļas.
Vienkāršāk ir mainīt apstākļus, nekā pastāvīgi paļauties uz gribasspēku
Ja vakaros cilvēks gandrīz vienmēr izvēlas ātrāko ēdiena variantu, nav jēgas katru reizi paļauties tikai uz gribasspēku.
Daudz efektīvāk ir padarīt veselīgāko variantu tikpat vienkāršu un pieejamu. Mājās var turēt produktus, no kuriem dažu minūšu laikā iespējams pagatavot vakariņas, iepriekš sasaldēt daļu gatava ēdiena vai pirkt dārzeņus, kuru pagatavošana neprasa daudz laika.
Darbojas arī pretējais princips. Ja noteikti našķi pastāvīgi atrodas virtuves plauktā, iespēja, ka tie tiks apēsti, palielinās. Ja pēc tiem būs speciāli jādodas uz veikalu, spontāna našķošanās kļūst mazāk iespējama.
Tātad dažkārt pietiek nedaudz mainīt apkārtējo vidi, nevis katru dienu mēģināt demonstrēt dzelžainu disciplīnu.
Veselībai nevajadzētu kļūt par vienīgo ēdiena izvēles kritēriju
Stingri noteikumi bieži izrādās nereālistiski tieši tāpēc, ka cilvēks no dzīves vēlas ne tikai rūpēties par veselību. Ēdienam ir jāsniedz arī bauda, tikšanās ar draugiem nedrīkst pārvērsties tikai par produktu sastāva analizēšanu, un reizēm vienkārši gribas apēst kaut ko gardu.
Tāpēc veselīgs uzturs ne vienmēr nozīmē pilnīgu atteikšanos no produktiem, kurus nevar nosaukt par veselīgiem. Daudz svarīgāk ir tas, kāds ir cilvēka uzturs kopumā un ko viņš ēd lielāko daļu laika.
Ja vēlies mainīt uzturu, vēl viens biedējošs raksts par čipsu kaitīgumu, visticamāk, problēmu neatrisinās — nepieciešamo informāciju cilvēks, iespējams, jau zina. Daudz noderīgāk ir noteikt ieradumu, kas atkārtojas pārāk bieži, un saprast, kādi apstākļi liek pie tā atgriezties atkal un atkal.
Robežu starp «es zinu, kā būtu pareizi» un «es patiešām tā rīkojos» reti var izskaidrot tikai ar informācijas trūkumu. Uztura paradumus ietekmē bauda, ieradumi, nogurums, ēdiena pieejamība, nauda, laiks un emocionālā saikne ar noteiktiem produktiem.
Tāpēc uztura maiņa nav obligāti jāsāk ar stingriem aizliegumiem. Reizēm daudz efektīvāk ir izvēlēties vienu ieradumu, kas atkārtojas pārāk bieži, un padarīt veselīgāku alternatīvu pēc iespējas vienkāršāku. Galu galā ilgtermiņā tieši nelielas pārmaiņas, kuras izdodas saglabāt, var kļūt par stabilu ikdienas sastāvdaļu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru