Ne tikai zupai: seši iemesli biežāk ēst ķirbi 0 239

Par sešām ķirbja vērtīgajām īpašībām raksta izdevums Health, atsaucoties uz diplomētiem uztura speciālistiem. Eksperti uzsver, ka šis produkts var papildināt sabalansētu uzturu, taču tas neaizstāj ārstēšanu un pats par sevi nepasargā no slimībām.

Veicina gremošanu

Ķirbis satur šķiedrvielas, kas nepieciešamas normālai zarnu darbībai. Tās palīdz uzturēt zarnu mikrofloru, veicina regulāru vēdera izeju un ļauj ilgāk saglabāt sāta sajūtu.

Šķiedrvielu daudzums ir atkarīgs no produkta un tā pagatavošanas veida. Piemēram, dažos konservēta ķirbja biezeņa veidos šķiedrvielu ir ievērojami vairāk nekā tādā pašā daudzumā svaiga ķirbja mīkstuma. Tāpēc precīzu uzturvielu daudzumu labāk pārbaudīt uz iepakojuma.

Nodrošina organismu ar antioksidantiem

Ķirbja oranžo krāsu piešķir karotinoīdi — augu pigmenti ar antioksidatīvām īpašībām. Tie palīdz aizsargāt šūnas pret bojājumiem, kas saistīti ar oksidatīvo stresu.

Dažos pētījumos antioksidantiem bagātu produktu lietošana saistīta ar zemāku noteiktu hronisku slimību risku. Tomēr nevar apgalvot, ka ķirbis vai tā sēklas pašas par sevi novērš vēzi, jo trūkst kvalitatīvu pētījumu ar cilvēkiem, kas apstiprinātu šādu iedarbību.

Palīdz imūnsistēmas darbībai

Ķirbis satur C vitamīnu, karotinoīdus un nelielu daudzumu dažu imūnsistēmas darbībai svarīgu minerālvielu. Turklāt ķirbja mīkstums aptuveni par 90 % sastāv no ūdens.

Imūnsistēmas darbībai var būt nozīmīgas arī ķirbī esošās šķiedrvielas, jo zarnu mikrofloras stāvoklis ir saistīts ar organisma aizsargmehānismiem.

Var palīdzēt kontrolēt svaru

Tase sagriezta svaiga ķirbja mīkstuma satur aptuveni 30 kilokalorijas. Tā kā ķirbis satur maz kaloriju, bet tam ir salīdzinoši liels apjoms, tas dažos ēdienos var aizstāt kalorijām bagātākas sastāvdaļas.

Šķiedrvielas veicina sāta sajūtu, tomēr rezultāts ir atkarīgs no pagatavošanas veida. Ķirbju pīrāgu, saldu ķirbju dzērienu ar pienu vai biezeni ar lielu krējuma un cukura daudzumu vairs nevar uzskatīt par mazkaloriju produktiem.

Palīdz uzturēt redzes veselību

Ķirbis ir bagāts ar beta karotīnu, ko organisms pārvērš A vitamīnā. Tas ir nepieciešams normālai redzes orgānu darbībai.

Ķirbja mīkstumā ir arī luteīns un zeaksantīns. Šie karotinoīdi uzkrājas acs tīklenē, tostarp tās centrālajā daļā — makulā. Pētījumos pietiekama šo vielu uzņemšana tiek saistīta ar acu veselības saglabāšanu, tomēr ķirbis nevar aizstāt oftalmologa nozīmētu ārstēšanu.

Var palīdzēt uzturēt normālu asinsspiedienu

Ķirbis satur kāliju, magniju un kalciju — minerālvielas, kas nepieciešamas normālai sirds un asinsvadu darbībai. Turklāt šis produkts dabiski satur maz nātrija.

Tomēr ieguvums ir atkarīgs no receptes. Liels sāls, trekna siera, krējuma vai gatava buljona daudzums var būtiski mainīt ēdiena uzturvērtību. Cilvēkiem ar nieru slimībām, kā arī tiem, kuriem ārsts ieteicis ierobežot kālija uzņemšanu, uzturs jāsaskaņo ar speciālistu.

Kā iekļaut ķirbi uzturā

Ķirbi var:

• cept šķēlēs ar nelielu daudzumu eļļas un garšvielu;

• pievienot zupām, sautējumiem vai putrām;

• pagatavot no tā nesaldinātu biezeni;

• sajaukt ar jogurtu, augļiem un kanēli;

• izmantot konditorejas izstrādājumu gatavošanā;

• apgrauzdēt nomizotas ķirbja sēklas un ēst tās kā uzkodu.

Dažas ķirbju šķirnes var gatavot kopā ar mizu, ja tā termiskās apstrādes laikā kļūst mīksta. Pirms gatavošanas ķirbis rūpīgi jānomazgā. Arī sēklas ir ēdamas, taču tās satur ievērojami vairāk kaloriju nekā mīkstums.

Ķirbis ir drošs lielākajai daļai cilvēku, tomēr liela šķiedrvielu porcija dažkārt var izraisīt vēdera uzpūšanos, pastiprinātu gāzu veidošanos vai krampjus. Ja ikdienā tiek uzņemts maz šķiedrvielu, ķirbja daudzumu uzturā labāk palielināt pakāpeniski. Galvenais ieguvums rodas nevis no ķirbja šķietamā “ārstnieciskā efekta”, bet gan no tā iekļaušanas daudzveidīgā un sabalansētā uzturā.