Ko asins analīzes var pastāstīt par organisma novecošanos 0 530

Zinātnieki turpina izstrādāt tā sauktos bioloģiskos pulksteņus, pētot DNS īpatnības, asins olbaltumvielas un dažādu rādītāju kombinācijas. Tomēr ikdienas medicīnas praksē pagaidām nav analīzes, kas ļautu ticami salīdzināt cilvēka hronoloģisko vecumu ar viņa bioloģisko vecumu.

Asins analīzes ļauj novērtēt, vai audi saņem pietiekami daudz skābekļa, vai organismā ir pietiekamas dzelzs rezerves, vai nav iekaisuma un vai asinsrades sistēma darbojas normāli. Par to pastāstīja hematologs un terapeits Oļegs Kuzņecovs.

Ko rāda pilna asinsaina

Vērtējot rezultātus, ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai hemoglobīna līmenim. Nozīme ir arī eritrocītu skaitam, izmēram, piesātinājumam ar hemoglobīnu un izmēru atšķirībām.

Reizēm hemoglobīna līmenis joprojām ir normas robežās, taču eritrocītu indeksi jau sāk mainīties. Tās var būt agrīnas dzelzs, B12 vitamīna vai folskābes trūkuma pazīmes.

Tomēr nav ieteicams pašam sev nozīmēt vitamīnus vai dzelzs preparātus, pamatojoties tikai uz vienu rezultātos redzamu “bultiņu”. Viens un tas pats rādītājs var mainīties dažādu iemeslu dēļ, tāpēc analīžu rezultāti jāvērtē ārstam, ņemot vērā pacienta sūdzības, blakusslimības un citu izmeklējumu rezultātus.

Nogurums ne vienmēr ir saistīts ar vecumu

Darbspēju samazināšanos, vājumu un pilnīga izsīkuma sajūtu dienas beigās cilvēki bieži skaidro ar vecumu. Šo simptomu iemesls patiešām var būt pārmērīga slodze, hronisks miega trūkums vai dažādas slimības. Taču reizēm aiz tiem slēpjas anēmija vai dzelzs deficīts, kas vēl nav izraisījis hemoglobīna līmeņa pazemināšanos.

Hemoglobīna līmenis rāda, cik efektīvi organisms attiecīgajā brīdī pārnēsā skābekli, savukārt feritīna līmenis palīdz novērtēt dzelzs rezerves. To var salīdzināt ar automašīnu, kas vēl turpina braukt, lai gan degvielas indikators jau brīdina par gandrīz tukšu tvertni.

Vienlaikus feritīna līmeni nedrīkst vērtēt atrauti no citiem rādītājiem. Iekaisuma gadījumā tas var paaugstināties, radot maldīgu iespaidu, ka dzelzs rezerves ir pietiekamas.

Kādas izmaiņas nedrīkst norakstīt uz vecumu

Ar gadiem asinsrades sistēmas darbība patiešām var mainīties. Tomēr tas nenozīmē, ka katru novirzi analīžu rezultātos drīkst skaidrot tikai ar cilvēka vecumu.

Noturīga leikocītu vai trombocītu skaita palielināšanās vai samazināšanās, kā arī anēmijas parādīšanās prasa cēloņa noskaidrošanu. Īpaši svarīgi ir vērtēt rādītāju dinamiku: ja hemoglobīna līmenis pakāpeniski pazeminās, eritrocīti kļūst lielāki vai trombocītu skaits gadu no gada samazinās, nepieciešami papildu izmeklējumi.

Viena analīze parāda organisma stāvokli tikai konkrētā brīdī. Vairākas analīzes, kas veiktas dažādos laikos, ļauj novērtēt izmaiņu virzienu. Tāpēc analīžu rezultātus ieteicams saglabāt, lai ārsts tos varētu salīdzināt ar iepriekšējiem datiem.

Kā hronisks iekaisums ietekmē organismu

Ilgstošs, vājš iekaisums tiek uzskatīts par vienu no faktoriem, kas saistīts ar organisma novecošanos. Parasti imūnsistēma aktivizējas, kad rodas apdraudējums, bet pēc tam atgriežas ierastajā darbības režīmā.

Hroniska iekaisuma gadījumā aizsargreakcija it kā pilnībā neizslēdzas. Organisms turpina patērēt resursus, bet audiem pastāvīgi jāatjaunojas.

Tomēr paaugstināts eritrocītu grimšanas ātrums vai augsts C reaktīvā olbaltuma līmenis pats par sevi neapliecina paātrinātu novecošanos. Šie rādītāji var mainīties infekciju, autoimūno slimību, liekā svara un daudzu citu veselības traucējumu gadījumā. Tos var interpretēt tikai kopā ar citiem izmeklējumu rezultātiem un pacienta kopējo klīnisko ainu.

Anēmija nav neizbēgamas vecuma sekas

Ārsts pastāstīja par pacienti, kurai bija vairāk nekā 50 gadu un kura vairākus mēnešus jutās vāja un piedzīvoja elpas trūkumu pat ikdienišķas pastaigas laikā. Sieviete uzskatīja, ka šo simptomu iemesls ir vecums un saspringts darbs.

Analīzes atklāja anēmiju, bet turpmākie izmeklējumi — dzelzs deficītu. Kad ārsti noskaidroja dzelzs zuduma cēloni un nozīmēja ārstēšanu, pacientes spēki atgriezās. Līdz tam viņa bija pārliecināta, ka pašsajūtas pasliktināšanās ir neatgriezeniska.

Tātad anēmiju nevar uzskatīt par normālu “maksu” par vecumu. Tā prasa diagnostiku un, ja nepieciešams, ārstēšanu.

Vai asinis iespējams “atjaunot”

Nav speciālu zāļu vai infūziju, kas varētu padarīt asinis jaunākas. Ja izmeklējumos tiek atklāts noteiktu vielu trūkums, iekaisums vai asinsrades traucējumi, jānoskaidro to cēlonis un, ja iespējams, tas jānovērš.

Pēc dzelzs vai B12 vitamīna trūkuma novēršanas, kā arī hroniskas slimības ārstēšanas asins rādītāji var normalizēties. Līdz ar to bieži uzlabojas arī vispārējā pašsajūta.

Runa nav par asins “atjaunošanu” burtiskā nozīmē, bet gan par organismam trūkstošo vielu papildināšanu un normālas organisma darbības atjaunošanu.

Kādas analīzes veikt pēc 40–50 gadu vecuma

Universāla “jaunības paneļa” nav. Parasti izmeklēšanu sāk ar pilnu asinsainu un galvenajiem bioķīmiskajiem rādītājiem.

Feritīna līmeni, dzelzs vielmaiņas rādītājus, B12 vitamīna un folskābes līmeni, C reaktīvo olbaltumu un citus izmeklējumus nozīmē ārsts, ņemot vērā simptomus, pacienta veselības stāvokli un pamata analīzēs atklātās izmaiņas.

Nav jābaidās no katra rādītāja, kas pārsniedz atsauces intervālu. Neliela novirze vēl nenozīmē slimību, savukārt normāls rezultāts ne vienmēr pilnībā izslēdz veselības problēmu.

Asins analīzes nevar noteikt precīzu cilvēka bioloģisko vecumu vai paredzēt dzīves ilgumu. Taču tās palīdz laikus pamanīt noteiktu vielu trūkumu, iekaisumu un asinsrades traucējumus. Jo agrāk tiek atklāti un novērsti šo traucējumu cēloņi, jo lielākas ir iespējas saglabāt labu pašsajūtu un dzīves kvalitāti.