Apsārtums, nieze, neparasta pigmentācija vai izsitumi visbiežāk skaidrojami ar alerģiju, kairinājumu vai dermatoloģisku slimību. Tomēr reizēm ādas izmaiņas var liecināt arī par iekšējo orgānu darbības traucējumiem. Noteikt cēloni tikai pēc izskata nav iespējams — nepieciešama ārsta apskate un izmeklējumi.
Ādas krāsas izmaiņas
Izteiktu ādas bālumu var novērot anēmijas, nieru vai vairogdziedzera darbības traucējumu gadījumā. Tomēr tā var būt arī individuāla īpatnība vai noguruma un aukstuma sekas.
Ādas un acu baltumu iedzeltenums rodas, paaugstinoties bilirubīna līmenim, un var būt saistīts ar aknu, žultsvadu, asins vai aizkuņģa dziedzera slimībām.
Lūpu, mēles vai sejas zilgana nokrāsa var liecināt par nepietiekamu skābekļa daudzumu asinīs. Ja tā parādās pēkšņi un to pavada elpas trūkums, sāpes krūtīs, reibonis vai apziņas traucējumi, nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Neparasta ādas satumšana dažkārt novērojama virsnieru slimību vai dzelzs uzkrāšanās organismā gadījumā. Taču pēc pigmentācijas vien šādu diagnozi noteikt nevar.
Nieze un pūslīši
Simetriski izsitumi ar stipru niezi un sīkiem pūslīšiem uz elkoņiem, ceļiem, sēžamvietas vai galvas matainajā daļā var liecināt par herpetiformo dermatītu — celiakijas izpausmi ādā. To konstatē aptuveni 10 % cilvēku ar šo slimību. Diagnozi apstiprina ar analīzēm un ādas biopsiju.
Pirms izmeklējumiem nav ieteicams pāriet uz bezglutēna diētu, jo uztura maiņa var ietekmēt diagnostikas rezultātus.
Niezei bez pamanāmiem izsitumiem var būt dažādi iemesli — no ādas sausuma un alerģijas līdz aknu, nieru vai vairogdziedzera darbības traucējumiem. Iemesls vērsties pie ārsta ir ilgstoša vai arvien stiprāka nieze.
Iespējamie zarnu slimību simptomi
Krona slimība un čūlainais kolīts reizēm var izpausties arī ar sāpīgiem zemādas mezgliem, čūlām mutē un citām iekaisīgām ādas izmaiņām. Tomēr līdzīgas izpausmes var rasties arī infekciju, asinsvadu un autoimūno slimību gadījumā.
Sāpīgi, sarkani mezgli zemādas taukaudos retos gadījumos var būt saistīti ar smagu aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Parasti tos pavada arī citi simptomi, tostarp stipras sāpes vēderā un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās.
Ko āda var pavēstīt par sirds veselību
Nelieli, sāpīgi mezgliņi uz pirkstiem, nesāpīgi sarkani plankumi uz plaukstām un pēdām, kā arī punktveida asinsizplūdumi reizēm tiek novēroti infekciozā endokardīta gadījumā. Taču šīs pazīmes ir retas un pašas par sevi slimību neapstiprina. Kādā pētījumā ādas izpausmes tika konstatētas mazāk nekā 12 % pacientu ar endokardītu.
Par bīstamu uzskatāma situācija, kad līdzīgi izsitumi rodas kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, drebuļiem, vājumu, elpas trūkumu vai sāpēm krūtīs. Šādā gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Nagu izmaiņas un nieru slimības
Hroniskas nieru slimības gadījumā dažkārt mainās nagu krāsa: to apakšējā daļa kļūst gaiša, bet augšējā — sārta vai brūngana. Tomēr līdzīgs nagu izskats var rasties arī citu iemeslu dēļ, tāpēc tas jānovērtē ārstam.
Nieze nieru slimību gadījumā parasti ir plaša un ilgstoša. Tā nenozīmē, ka cilvēkam noteikti ir traucēta nieru darbība, tomēr tā var būt iemesls veikt izmeklējumus, īpaši tad, ja niezi pavada tūska, vājums vai urinēšanas izmaiņas.
Retas audzēju pazīmes
Ciets mezgls nabas apvidū retos gadījumos var izrādīties vēža metastāze no vēdera dobuma vai iegurņa orgāniem. Jebkurš jauns veidojums šajā apvidū jāparāda ārstam, lai gan daudz biežāk tā cēlonis ir trūce, cista, iekaisums vai labdabīgs audzējs.
Ādas satumšana un sabiezēšana kroku vietās parasti nav saistīta ar vēzi, bet gan ar insulīna rezistenci, aptaukošanos vai hormonāliem traucējumiem. Tomēr pēkšņa šādu izmaiņu parādīšanās un strauja izplatīšanās pieaugušam cilvēkam dažkārt prasa pārbaudes, lai izslēgtu ļaundabīgu procesu.
Pastāv arī citas retas paraneoplastiskas dermatozes, piemēram, migrējoši gredzenveida izsitumi vai izteikta plaukstu un pēdu ādas lobīšanās. Pēc šīm pazīmēm vien ļaundabīgu audzēju noteikt nevar — tās jāizvērtē dermatologam.
Pie ārsta jāvēršas, ja plankums vai izsitumi strauji palielinās, maina krāsu vai formu, asiņo vai nedzīst, kā arī tad, ja tos pavada stipra nieze, sāpes, drudzis, svara zudums vai vispārējās pašsajūtas pasliktināšanās. Lielākā daļa ādas izmaiņu nav saistītas ar vēzi vai smagām iekšējo orgānu slimībām, taču noturīgas un neparastas pazīmes labāk neignorēt.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru