Cik soļu jūs sperat minūtē? Vienkāršs tests fiziskās formas novērtēšanai pēc 60 gadu vecuma 0 375

Iešana tiek uzskatīta par vienu no pieejamākajiem fiziskās aktivitātes veidiem. Tai nav nepieciešams īpašs aprīkojums, un regulāras pastaigas palīdz stiprināt muskuļus un kaulus, kā arī uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas veselību.

Tomēr nav obligāti katru dienu tiekties sasniegt leģendāros 10 000 soļu. Pat neliela ikdienā noieto soļu skaita palielināšana var kļūt par vērtīgu aktīva dzīvesveida sastāvdaļu.

Ko parāda vienas minūtes tests

Sertificēta personīgā un skriešanas trenere Marva Ahmeda iesaka cilvēkiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pievērst uzmanību tam, cik soļu viņi spēj spert vienā minūtē sev ērtā tempā.

Pēc treneres teiktā, šāds tests ļauj novērtēt vairākas fiziskās formas sastāvdaļas: nervu un muskuļu koordināciju, gaitas kvalitāti, līdzsvaru, izturību, kāju spēku un locītavu kustīgumu.

Vecāka gadagājuma cilvēku gaitas ātrums patiešām var būt svarīgs funkcionālā stāvokļa rādītājs. Tomēr vienas minūtes testa rezultāts pats par sevi nav medicīniska diagnoze.

100–120 soļu minūtē — labs rezultāts

Ahmeda norādīja šādus aptuvenos rādītājus:

• 100–120 vai vairāk soļu minūtē ērtā tempā — labs rezultāts;
• vairāk nekā 130 soļu minūtē — ļoti augsts līmenis;
• mazāk nekā 90 soļu minūtē — iespējams iemesls pievērst uzmanību savai gaitai un fiziskajai formai.

Ja cilvēks vienā minūtē nespēj sasniegt 90 soļu robežu, trenere iesaka noskaidrot iespējamo iemeslu. Tas var būt saistīts ar līdzsvara traucējumiem, locītavu stāvokli, nepietiekamu muskuļu spēku vai citiem faktoriem.

Tomēr šos skaitļus nevajadzētu uztvert kā stingru normu, kas piemērojama ikvienam. Soļu biežumu ietekmē individuālās īpatnības, tostarp augums un soļa garums. Piemēram, garāki cilvēki var iet garākiem soļiem, tāpēc to biežums var būt mazāks.

Kā veikt testu mājās

Vispirms piecas minūtes pastaigājieties mierīgā tempā pa līdzenu virsmu, lai iesildītos. Pēc tam iestatiet taimeri uz vienu minūti un sāciet iet ierastajā, ērtajā tempā.

Saskaitiet visus soļus, ko sperat šajās 60 sekundēs. Testam nevajadzētu pārvērsties par sacensībām: tā mērķis ir novērtēt ierasto gaitu, nevis mēģināt sasniegt personisko rekordu.

Ieteicams izvēlēties tādu intensitāti, lai cilvēks vēl spētu sarunāties, lai gan garāku frāžu izteikšana jau kļūtu nedaudz grūtāka.

Ja ir līdzsvara problēmas, testu labāk veikt pie sienas vai cita droša atbalsta. Savukārt, ja ir izteikts reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai nopietnas grūtības staigāt, pirms testa veikšanas ieteicams konsultēties ar ārstu.

Ar vienu minūti nepietiek galīgajiem secinājumiem

Lai nejauši labs vai slikts pašsajūtas brīdis neietekmētu kopējo vērtējumu, Ahmeda iesaka testu atkārtot divas vai trīs reizes nedēļas laikā un pēc tam salīdzināt rezultātus.

Šo mājas testu ieteicams izmantot nevis sacensībai ar citiem, bet gan sava fiziskā stāvokļa uzraudzīšanai. Ja pēc dažiem mēnešiem vienādos apstākļos spējat spert vairāk soļu minūtē, tas var liecināt par fizisko spēju uzlabošanos.

Savukārt ievērojama un ilgstoša ierastā gaitas ātruma samazināšanās, īpaši kopā ar līdzsvara traucējumiem, vājumu vai sāpēm, ir iemesls ne tikai pievērst lielāku uzmanību fiziskajām aktivitātēm, bet arī pārrunāt šīs pārmaiņas ar speciālistu.