Daudzi ir pieraduši sēdēt, sakrustojot kājas, pat neaizdomājoties par iespējamām sekām. Šī poza bieži tiek vainota vēnu varikozes, asinsrites traucējumu un muguras problēmu izraisīšanā. Tomēr speciālisti skaidro, ka veselam cilvēkam šāds ieradums pats par sevi parasti nerada nopietnus draudus. Daudz kaitīgāka ir ilgstoša sēdēšana bez kustībām.
Birojā, sabiedriskajā transportā vai mājās pie televizora cilvēki bieži automātiski sakrusto kājas. Saistībā ar šo ierasto pozu ir radušās daudzas bažas: tiek uzskatīts, ka tā var veicināt vēnu varikozes attīstību, pasliktināt asinsriti vai pat kaitēt mugurkaulam.
Kā raksta „Entrevue”, ja vesels cilvēks dažas minūtes sēž sakrustotām kājām, šāda poza parasti nerada nopietnu kaitējumu. Galvenā problēma rodas tad, ja cilvēks ilgstoši atrodas vienā un tajā pašā pozā.
Kas notiek ar asinsriti
Sakrustojot kājas, dažas vēnas var tikt saspiestas, tādēļ venozā attece īslaicīgi palēninās. Cilvēkiem, kuriem jau ir venozā nepietiekamība, šāda poza var pastiprināt smaguma sajūtu kājās vai veicināt tūskas veidošanos.
Tomēr kāju sakrustošana pati par sevi netiek uzskatīta par tiešu vēnu varikozes, trombozes vai plaušu embolijas cēloni.
Šo veselības problēmu risks drīzāk ir saistīts ar citiem faktoriem — vecumu, iedzimtību, grūtniecību, lieko svaru, noteiktām slimībām un ilgstošu mazkustīgumu.
Kas notiek ar mugurkaulu
Ja cilvēks ilgstoši sēž, pastāvīgi sakrustojot kājas vienā un tajā pašā virzienā, iegurnis īslaicīgi ieņem asimetrisku stāvokli.
Tas var izraisīt augšstilbu un jostasvietas muskuļu saspringumu. Tomēr šāda poza pati par sevi parasti nebojā mugurkaulu un netiek uzskatīta par tiešu starpskriemeļu diska trūces rašanās iemeslu.
Tāpēc speciālisti galvenokārt iesaka ilgstoši nepalikt vienā pozā un regulāri mainīt ķermeņa stāvokli.
Kāpēc kāja var tirpt
Ilgstoši sēžot sakrustotām kājām, ceļa apvidū var tikt saspiests fibulārais nervs.
Tā rezultātā cilvēks var sajust kājas tirpšanu vai nejutīgumu. Parasti šīs sajūtas pāriet pēc ķermeņa stāvokļa maiņas, kad izzūd spiediens uz nervu.
Ja tirpšana rodas bieži vai ilgstoši nepāriet arī pēc pozas maiņas, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Galvenais — nesēdēt stundām ilgi
Tātad veselam cilvēkam nav pilnībā jāatsakās no ieraduma sēdēt sakrustotām kājām. Svarīgāk ir sekot līdzi tam, cik ilgu laiku cilvēks pavada bez kustībām.
Speciālisti iesaka regulāri mainīt ķermeņa stāvokli, izkustināt pēdas un potītes, pastaigāties un vismaz uz dažām minūtēm piecelties aptuveni reizi stundā.
Bīstamība slēpjas ne tik daudz pašā pozā „kāja pār kāju”, cik ilgstošā sēdēšanā bez kustībām. Regulāra pozas maiņa un neliela fiziskā aktivitāte palīdz samazināt slodzi uz muskuļiem, nerviem un asinsrites sistēmu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru