Probiotikas šodien nopērkamas gandrīz visur, un sociālajos tīklos tām nereti piedēvē spēju uzlabot gremošanu, stiprināt imunitāti un pasargāt no ļoti dažādām slimībām. Tomēr epidemiologs Gideons Mejerovics-Kacs brīdina: pārliecinošu pierādījumu par probiotisko piedevu ikdienas lietošanas ieguvumiem ir ievērojami mazāk, nekā varētu šķist, ziņo ScienceAlert.
Probiotikas var atrast aptiekās, lielveikalos un veselīgas pārtikas veikalos. Ražotāji aktīvi uzsver “labvēlīgo baktēriju” klātbūtni dažādos produktos, savukārt internetā netrūkst padomu, kas mudina probiotikas lietot regulāri vai pat pastāvīgi.
Taču vai tās patiešām ir nepieciešamas veseliem cilvēkiem? Pēc Mejerovica-Kaca teiktā, zinātniskā aina ir daudz sarežģītāka.
Ko vispār sauc par probiotikām
Par probiotikām parasti dēvē dzīvus mikroorganismus, galvenokārt baktērijas, kuras noteiktos apstākļos var labvēlīgi ietekmēt veselību.
Dažos pētījumos noteiktu baktēriju klātbūtne zarnu mikrobiomā tikusi saistīta ar labvēlīgākiem veselības rādītājiem. Piemēram, lielāks bifidobaktēriju daudzums atsevišķos pētījumos saistīts ar zemāku aptaukošanās izplatību, savukārt izmaiņas dažu laktobaktēriju daudzumā — ar sirds un asinsvadu veselības rādītājiem.
No tā radusies pievilcīga ideja: ja cilvēkam papildus dot “labās” baktērijas un tādējādi mainīt zarnu mikrobiomu, iespējams, varētu uzlabot veselību un samazināt dažādu slimību risku.
Taču zarnu mikrobioms ir ārkārtīgi sarežģīta ekosistēma, kurā savstarpēji mijiedarbojas milzīgs skaits mikroorganismu. Viena vai dažu baktēriju celmu pievienošana ir salīdzinoši vienkārša iejaukšanās ļoti sarežģītā sistēmā.
Mejerovics-Kacs min salīdzinājumu, ko reiz dzirdējis: mēģināt uzlabot mikrobiomu ar vienu probiotiku ir aptuveni tāpat kā Amazones mežā iestādīt tūkstošiem vienas sugas koku un cerēt, ka tas automātiski atrisinās visas ekosistēmas problēmas.
Šāda iejaukšanās var izrādīties noderīga, taču tās efekts ne vienmēr ir paredzams.
Pētījumu ir daudz, taču to kvalitāte atšķiras
Probiotikām veltīts ļoti liels skaits zinātnisku publikāciju, un starp tām netrūkst arī pētījumu ar pozitīviem rezultātiem.
Tomēr eksperts norāda, ka daudzi darbi ir nelieli, atšķiras pēc izmantotajiem baktēriju celmiem, devām un pētījuma metodēm, tāpēc to rezultātus ir grūti salīdzināt un vispārināt.
Turklāt probiotiku pētniecībā bijušas arī zinātniskās uzticamības problēmas: vairāki randomizēti pētījumi vēlāk atsaukti no zinātniskajiem žurnāliem.
Savukārt lielākos un metodoloģiski stingrākos pētījumos gaidītais efekts nereti izrādījies neliels vai nav konstatēts vispār.
Pret saaukstēšanos pārliecinošs efekts netika atrasts
Vienā no lielākajiem pētījumiem par probiotiku lietošanu saaukstēšanās profilaksei, kas publicēts 2021. gadā, būtiska atšķirība starp probiotiku un placebo grupu pēc galvenā rādītāja — saaukstēšanās smaguma — netika konstatēta.
Arī attiecībā uz ekzēmu dati nav pietiekami pārliecinoši, lai probiotikas varētu uzskatīt par universāli efektīvu līdzekli.
Liels randomizēts pētījums, kurā piedalījās 618 priekšlaikus dzimuši bērni, arī neatklāja gaidīto ieguvumu no konkrētā probiotiku režīma.
Tas vēlreiz parāda, ka jēdziens “probiotikas” pats par sevi neko daudz nepasaka — svarīgi ir, kāds tieši mikroorganismu celms tiek lietots, kādā devā un kādam mērķim.
Arī caurejas gadījumā rezultāti nav viennozīmīgi
Varētu šķist, ka visacīmredzamākais probiotiku ieguvums būtu sagaidāms stāvokļos, kas tieši saistīti ar zarnu darbību, piemēram, infekciozas caurejas gadījumā.
Tomēr arī šeit rezultāti nav viennozīmīgi.
- gadā publicētā lielā sistemātiskā pārskatā tika apkopoti 82 pētījumi ar vairāk nekā 12 tūkstošiem dalībnieku. Autori nekonstatēja pietiekami pārliecinošus pierādījumus, ka probiotikas būtiski uzlabotu akūtas infekciozas caurejas iznākumu kopumā.
Vienlaikus ir dati, ka konkrēti probiotiku celmi noteiktos gadījumos var būt noderīgi, piemēram, antibiotiku lietošanas laikā radušās caurejas riska mazināšanai.
Taču šādus rezultātus nevar automātiski attiecināt uz jebkuru probiotiku preparātu un jebkuru cilvēku.
Dažos gadījumos iespējams arī risks
Pierādījumu trūkums nav vienīgais jautājums.
Cochrane 2021. gada pārskatā par probiotiku lietošanu gestācijas diabēta profilaksei netika atrasti pārliecinoši pierādījumi par būtisku ieguvumu. Vienlaikus autori secināja, ka dažos pētījumos probiotiku lietošana bija saistīta ar iespējamu preeklampsijas riska pieaugumu.
Citā Cochrane pārskatā, kurā analizētas sievietes ar jau diagnosticētu gestācijas diabētu, tika novēroti atsevišķi iespējamie pozitīvi efekti.
Tomēr arī šie rezultāti jāvērtē piesardzīgi, jo daļa pētījumu vēlāk nonāca zinātniskās uzticamības jautājumu lokā.
Tas nenozīmē, ka probiotikas kopumā ir bīstamas, taču tas parāda, ka arī šādas piedevas nevajadzētu automātiski uzskatīt par pilnīgi nekaitīgām un piemērotām ikvienam.
“Probiotikas” ir pārāk plašs jēdziens
Viena no galvenajām problēmām ir pats termins “probiotikas”.
Ar šo nosaukumu tiek pārdoti ļoti dažādi preparāti, kas satur atšķirīgas baktēriju sugas un celmus dažādās kombinācijās un devās. To iedarbība organismā var būt ļoti atšķirīga.
Iespējams, konkrēta efekta sasniegšanai nepieciešams precīzs noteiktu baktēriju celmu sastāvs un deva. Tāpat nav izslēgts, ka nākotnē probiotikas tiks izvēlētas individuālāk, ņemot vērā konkrētā cilvēka mikrobioma īpatnības.
Taču pašlaik zinātnei vēl nav pietiekami daudz datu, lai šādu pieeju plaši izmantotu ikdienas praksē.
Probiotikas piedāvā gandrīz pret visu
Mūsdienās probiotiskās piedevas tiek pētītas un reklamētas ļoti dažādiem mērķiem — no gremošanas problēmām un imunitātes “stiprināšanas” līdz hronisku slimību profilaksei.
Raksta autors atzīst, ka atsevišķās medicīnas jomās konkrēts probiotiku celms patiešām var būt noderīgs konkrētā situācijā.
Tomēr, vērtējot visu pieejamo pierādījumu kopumu, īpaši lielus randomizētus pētījumus, nav pamata secināt, ka probiotikas būtu universāls līdzeklis veselības uzlabošanai.
Stāvokļos, kas tieši saistīti ar zarnu darbību, atsevišķas probiotiku formas var būt noderīgas. Savukārt pierādījumi par plašu ieguvumu lielākajai daļai citu mērķu joprojām ir ierobežoti.
Bet kā ar jogurtu, kimči un skābētiem kāpostiem?
Eksperts neiesaka atteikties no pārtikas produktiem, kas dabiski satur dzīvus mikroorganismus.
Jogurts, kefīrs, kimči, skābēti kāposti un citi fermentēti produkti var būt pilnvērtīga daudzveidīga uztura sastāvdaļa.
Turklāt šādi produkti satur ne tikai mikroorganismus, bet arī citas uzturvielas — olbaltumvielas, vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas un dažādus fermentācijas laikā radušos savienojumus.
Tāpēc fermentēts pārtikas produkts nav gluži tas pats, kas kapsula vai pulveris ar vienu vai dažiem baktēriju celmiem.
Daudz kritiskāk eksperts vērtē probiotiskās piedevas, kas sola vienlaikus uzlabot mikrobiomu, gremošanu, imunitāti un vispārējo veselību.
Saskaņā ar pašlaik pieejamajiem pierādījumiem lielākajai daļai veselu cilvēku nav pamata probiotikas lietot katru dienu bez konkrēta iemesla. Atsevišķi celmi noteiktos gadījumos var būt noderīgi, taču probiotikas nav universāls līdzeklis zarnu mikrobioma, imunitātes vai kopējās veselības uzlabošanai.
Savukārt fermentētus produktus, piemēram, jogurtu, kefīru un skābētus kāpostus, var droši saglabāt daudzveidīgā un sabalansētā uzturā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru