Tikai viena sauja: kā valrieksti var ietekmēt organismu 0 468

Valrieksti satur alfa-linolēnskābi (ALA) — augu izcelsmes omega-3 taukskābi —, kā arī olbaltumvielas, šķiedrvielas un nelielu daudzumu melatonīna. Regulāra valriekstu iekļaušana sabalansētā uzturā var palīdzēt uzlabot tā kopējo kvalitāti un nodrošināt organismu ar vairākām nepieciešamām uzturvielām, ziņo Verywell Health.

Pētījumos tiek vērtēta arī valriekstu iespējamā saistība ar sirds un smadzeņu veselību, miegu un atsevišķu hronisku slimību riska mazināšanu. Tomēr valrieksti nav zāles, un to iespējamo labvēlīgo ietekmi nevajadzētu pārspīlēt.

1. Palīdz uzturēt sirds veselību

Valrieksti starp citiem riekstiem izceļas ar salīdzinoši augstu alfa-linolēnskābes jeb ALA saturu. Tā ir neaizstājamā omega-3 taukskābe, kuru organisms pats nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā, tāpēc tā jāuzņem ar pārtiku.

Valriekstus bieži iekļauj Vidusjūras tipa uzturā, kas tiek saistīts ar labvēlīgu ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.

Regulāra riekstu lietošana sabalansēta uztura ietvaros var palīdzēt uzturēt veselīgu lipīdu profilu un sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Tomēr būtiska nozīme ir visam uzturam un dzīvesveidam kopumā, nevis tikai vienam produktam.

2. Nodrošina organismu ar olbaltumvielām un šķiedrvielām

Valrieksti vienlaikus ir gan augu izcelsmes olbaltumvielu, gan šķiedrvielu avots.

Vienā aptuveni 28 gramu porcijā ir apmēram 4,3 grami olbaltumvielu un 1,9 grami šķiedrvielu.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā Nutrients, secināts, ka aptuveni 28 gramu valriekstu pievienošana ikdienas uzturam var uzlabot kopējo uztura kvalitāti un palīdzēt uzņemt vairāk atsevišķu uzturvielu, kuru uzturā mēdz pietrūkt.

Šķiedrvielas veicina normālu gremošanas sistēmas darbību un var palīdzēt ilgāk saglabāt sāta sajūtu.

3. Var būt noderīgi smadzeņu darbībai

Valriekstus var ēst jebkurā diennakts laikā, tomēr pētnieki atsevišķi analizējuši arī to lietošanu brokastīs.

Nelielā pētījumā, kas publicēts žurnālā Food & Function, dalībnieki, kuri brokastīs ēda valriekstus, dienas gaitā ātrāk izpildīja dažus uzdevumus, kas saistīti ar izpildfunkcijām, nekā kontroles grupas dalībnieki.

Aptuveni sešas stundas pēc brokastīm valriekstu grupai tika novēroti arī labāki rezultāti dažos atmiņas testos.

Tomēr šos secinājumus nevajadzētu interpretēt kā pierādījumu tam, ka viena valriekstu porcija automātiski uzlabo ikviena cilvēka atmiņu. Pētījums bija neliels, tāpēc nepieciešami plašāki dati.

4. Var labvēlīgi ietekmēt miegu

Valrieksti satur melatonīnu — vielu, kas organismā piedalās miega un nomoda cikla regulēšanā.

Zinātniskajās publikācijās tiek pētīts, vai melatonīnu saturoši pārtikas produkti varētu labvēlīgi ietekmēt miega kvalitāti.

Tomēr valriekstus nevajadzētu uzskatīt par līdzekli bezmiega ārstēšanai. Miega traucējumiem var būt ļoti dažādi iemesli, un, ja tie saglabājas ilgstoši, nepieciešams noskaidrot to cēloni.

5. Tiek pētīta to saistība ar vēža riska mazināšanos

Valrieksti bieži tiek minēti veselīga uztura un hronisku slimību profilakses kontekstā. Pētnieki analizē arī to iespējamo saistību ar atsevišķu vēža veidu risku.

Dažos pētījumos valriekstu lietošana tikusi saistīta ar zemāku prostatas un kolorektālā vēža risku. Pētīta arī valriekstos esošo vielu iespējamā ietekme uz procesiem, kas saistīti ar krūts audzēju attīstību.

Tomēr šādi pētījumu rezultāti nenozīmē, ka valrieksti spēj novērst vai ārstēt onkoloģiskas slimības. Neviens atsevišķs pārtikas produkts nevar garantēt aizsardzību pret vēzi, un uzturs nevar aizstāt profilaktiskās pārbaudes vai ārsta nozīmētu ārstēšanu.

Kā iekļaut valriekstus uzturā

Valrieksti nav obligāti jāēd vienkārši saujām. Sasmalcinātus tos var pievienot auzu pārslām, jogurtam, salātiem un citiem ēdieniem, izmantot smūtijos vai viegli apgrauzdēt un ēst kā uzkodu.

Par vienu standarta porciju parasti uzskata aptuveni 28 gramus jeb nelielu sauju valriekstu. Jāņem vērā, ka rieksti ir uzturvielām bagāti, taču arī enerģētiski blīvi, tāpēc nav nepieciešams tos ēst ļoti lielā daudzumā.

Vislabāk valriekstus uztvert nevis kā “superproduktu” vai zāles, bet gan kā vienu no vērtīgām daudzveidīga un sabalansēta uztura sastāvdaļām. Neliela porcija nodrošina organismu ar nepiesātinātajām taukskābēm, augu olbaltumvielām un šķiedrvielām, savukārt iespējamā labvēlīgā ietekme uz sirdi, smadzenēm un miegu ir papildu ieguvums.