Locītavas var brīdināt ilgi pirms sāpēm: sešas pirmās pazīmes, ko nevajadzētu ignorēt 0 596

Locītavas spēj ilgstoši pielāgoties pārmaiņām un palielinātai slodzei, tāpēc nopietnas problēmas ne vienmēr uzreiz izpaužas ar sāpēm. Kā norāda kosmetoloģe, osteopāte un miofunkcionālā speciāliste Ludmila Jeļisavecka, cilvēki nereti vēršas pēc palīdzības tikai tad, kad pārmaiņas locītavās jau kļuvušas izteiktas, lai gan pirmie signāli varēja parādīties daudz agrāk.

Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai acīmredzamām sāpēm, bet arī mazāk pamanāmām pārmaiņām.

Sāpes ne vienmēr ir pirmais simptoms

Ir izplatīts uzskats, ka tieši sāpes liecina par locītavu problēmu sākšanos. Tomēr tās var parādīties tikai tad, kad locītavā jau ir sācies iekaisums vai radušās izteiktākas audu pārmaiņas.

Līdz tam organisms var raidīt vājākus signālus, kurus ir viegli norakstīt uz vecumu, nogurumu, laikapstākļiem vai fizisko aktivitāšu trūkumu.

Eksperte nosauc sešas pazīmes, kurām vērts pievērst uzmanību.

1. Rīta stīvums

Pamostoties cilvēks var pamanīt, ka ceļgals, plecs vai cita locītava nekustas tik brīvi kā parasti. Ir nepieciešamas dažas minūtes, lai iekustētos un atgūtu ierasto kustību brīvību.

Ja šāda situācija atkārtojas regulāri, to nevajadzētu ignorēt. Īpaši svarīgi tai pievērst uzmanību, ja agrāk šāda stīvuma nebija, bet tagad tas parādās gandrīz katru rītu.

2. Pastāvīga krakšķēšana un klikšķi

Ne katrs klikšķis locītavā liecina par slimību. Atsevišķas skaņas var būt pilnīgi nekaitīgas un rasties locītavā notiekošu dabisku procesu dēļ.

Citādi ir tad, ja krakšķēšana dzirdama gandrīz katras kustības laikā, kļūst skaļāka vai sausāka vai arī rodas berzes sajūta.

Šādā gadījumā šīm skaņām ir vērts pievērst uzmanību. Kā norāda eksperte, šādas pārmaiņas cita starpā var būt saistītas ar skrimšļaudu stāvokli.

3. Locītavu vairs nevar pilnībā saliekt vai iztaisnot

Vēl viena pazīme, kurai jāpievērš uzmanība, ir ierastās kustību amplitūdas samazināšanās.

Piemēram, cilvēks pamana, ka vairs nevar pilnībā saliekt ceļgalu vai iztaisnot roku tikpat brīvi kā agrāk.

Pat nelielu, bet noturīgu kustību ierobežojumu nevajadzētu automātiski norakstīt uz vecumu. Ja kustības jūtami atšķiras no ierastajām, labāk noskaidrot iemeslu.

4. Locītavas reaģē uz laikapstākļu maiņu

Daži cilvēki ievēro, ka ceļgali, pleci vai citas locītavas sāk sāpēt pirms lietus vai strauju laikapstākļu pārmaiņu laikā.

Eksperte norāda, ka šādas sajūtas ne vienmēr ir iedomātas — gaisa spiediena svārstības dažiem cilvēkiem patiešām var būt saistītas ar diskomfortu.

Tomēr, ja nepatīkamās sajūtas atkārtojas regulāri vai kļūst izteiktākas, nevajadzētu aprobežoties tikai ar skaidrojumu, ka pie visa vainīgi laikapstākļi.

5. Saspringums, smaguma sajūta un diskomforts muskuļos

Reizēm pati locītava vēl nesāp, bet pārmaiņas ir jūtamas apkārtējos muskuļos.

Hronisks muskuļu saspringums var būt organisma kompensējoša reakcija — muskuļi cenšas nodrošināt papildu stabilitāti noteiktā ķermeņa zonā un uzņemas daļu slodzes.

Tādēļ cilvēks locītavas tuvumā var just smagumu, pastāvīgu saspringumu, durstīšanu vai pat tirpšanu.

Tātad problēma ne vienmēr atrodas tieši tajā vietā, kur parādās pirmās nepatīkamās sajūtas.

6. Parādās tūska

Vēl viens signāls ir pietūkums locītavas apvidū.

Pat neliela tūska, kas parādās vakarā un pēc naktsmiera izzūd, ir uzmanības vērta. Ja pietūkums saglabājas arī no rīta, eksperte iesaka vērsties pie ārsta.

Īpaši svarīgi konsultāciju neatlikt, ja tūska parādās pēkšņi, palielinās vai to pavada sāpes, apsārtums, paaugstināta ādas temperatūra vai izteikts kustību ierobežojums.

Kāpēc locītavas var ciest arī cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar intensīvu sportu

Lai rastos locītavu problēmas, nav obligāti jāskrien maratoni vai katru dienu jāceļ lieli smagumi.

Arī kustību trūkums var radīt problēmas. Ja ap locītavām esošie muskuļi nav pietiekami stipri, slodze var tikt sadalīta mazāk efektīvi. Savukārt ilgstoša mazkustība var nelabvēlīgi ietekmēt locītavu normālu darbību.

Tāpēc divas pretējas situācijas var būt vienlīdz nevēlamas: cilvēks lielāko dienas daļu pavada sēžot un gandrīz nekustas vai arī pēc ilgstošas pauzes pēkšņi sāk intensīvi trenēties bez atbilstošas sagatavošanās.

Spēcīgu sāpju neesamība vēl nenozīmē, ka problēmu nav.

Ir vērts ieklausīties arī šķietami nenozīmīgās sajūtās: kustēties kļuvis neērti, roka vairs neiztaisnojas tik brīvi kā agrāk vai ceļgals šķiet saspringts. Šādas pārmaiņas ir iemesls rūpīgāk pievērst uzmanību savam veselības stāvoklim.

Kāda loma ir mitohondrijiem

Avotā atsevišķa uzmanība pievērsta mitohondriju — šūnu struktūru, kas piedalās enerģijas ražošanā, — darbībai.

Skrimšļa šūnām jeb hondrocītiem enerģija ir nepieciešama normālai darbībai un audu uzturēšanai. Skrimšļa īpatnība ir tā, ka tam nav tiešas asinsapgādes, tāpēc nepieciešamās vielas tas saņem arī difūzijas ceļā no sinoviālā šķidruma.

Mitohondriju darbība ir saistīta arī ar oksidatīvo stresu un iekaisuma procesiem. Materiālā uzsvērts, ka organisma normālai darbībai īpaši svarīgs ir veselīgs dzīvesveids — pietiekams un kvalitatīvs miegs, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes.

Vienlaikus dažādu uztura bagātinātāju, tostarp magnija vai koenzīma Q10, lietošanu nevajadzētu uzskatīt par patstāvīgu locītavu slimību ārstēšanas veidu. Par to lietošanas nepieciešamību un piemērotību ieteicams konsultēties ar ārstu.

Locītavu problēmas ne vienmēr sākas ar stiprām sāpēm. Regulārs rīta stīvums, neparasta krakšķēšana, kustību amplitūdas samazināšanās, atkārtots diskomforts, apkārtējo muskuļu saspringums un tūska var liecināt, ka savai veselībai jāpievērš lielāka uzmanība.

Krakšķēšana, kustību amplitūdas samazināšanās, atkārtots diskomforts, apkārtējo muskuļu saspringums un tūska var liecināt par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību savai veselībai. Viens nejaušs krakšķis vai īslaicīgs stīvums pats par sevi vēl neliecina par saslimšanu. Tomēr, ja simptomi atkārtojas, pastiprinās vai sāk apgrūtināt ierastās kustības, nevajadzētu gaidīt, līdz parādās hroniskas sāpes. Šādā gadījumā ieteicams vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu simptomu cēloni.