Aizmāršība tiek uzskatīta par vienu no pazīstamākajiem demences simptomiem, taču izmaiņas var parādīties krietni pirms nopietnām atmiņas problēmām. Ārsti iesaka pievērst uzmanību arī tam, kā cilvēks pērk pārtikas produktus, gatavo ēdienu, ēd un izturas pret ierastajiem ēdieniem. Viens neparasts simptoms vēl nenozīmē slimību — svarīga ir izmaiņu noturība un to kombinācija ar citām pazīmēm.
Kad gados vecāks radinieks pie galda sāk uzvesties neierasti, to viegli var norakstīt uz vecumu vai rakstura īpatnībām. Tomēr dažas izmaiņas ēšanas paradumos patiešām var būt saistītas ar smadzeņu darbības traucējumiem.
Neirologi uzsver: ar šiem simptomiem vien nepietiek, lai patstāvīgi noteiktu diagnozi. Līdzīgas izmaiņas var rasties arī citu iemeslu dēļ — piemēram, depresijas, trauksmes, zāļu blakusparādību, zobu problēmu vai ožas pavājināšanās dēļ.
Taču, ja cilvēka ieradumi ir būtiski mainījušies un tas turpinās ilgstoši, situāciju ir vērts pārrunāt ar ārstu.
1. Cilvēks pārstāj gatavot ierastos sarežģītos ēdienus
Ja cilvēks daudzus gadus pats gatavojis zupas, ceptus ēdienus vai citus sarežģītākus ēdienus, bet pēc tam pakāpeniski pāriet uz pēc iespējas vienkāršāku uzturu, tam ir vērts pievērst uzmanību.
Sarežģīta ēdiena pagatavošana prasa vairākas prasmes vienlaikus: izplānot procesu, nopirkt produktus, ievērot darbību secību un kontrolēt gatavošanu. Dažu demences formu gadījumā tieši šīs spējas var tikt traucētas vēl pirms atmiņas traucējumi kļūst acīmredzami.
Īpaši pamanāmi tas var kļūt situācijās, kad cilvēks vispirms vienkāršo receptes, pēc tam pārstāj pirkt nepieciešamos produktus, bet galu galā vispār atsakās no ēdiena gatavošanas.
Tas pats par sevi vēl nenozīmē demenci. Iespējams, cilvēkam vienkārši kļūst grūtāk ilgstoši stāvēt pie plīts vai ir mainījušies viņa ikdienas ieradumi. Tomēr straujas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīvesveidu ir iemesls pievērst uzmanību arī citām izmaiņām.
2. Ēdiens pārstāj raisīt interesi
Vēl viens iespējamais signāls ir ievērojama apetītes samazināšanās vai intereses zudums par iecienītajiem ēdieniem.
Dažu slimību gadījumā, kas saistītas ar kognitīviem traucējumiem, var mainīties oža un garšas uztvere. Rezultātā ierastais ēdiens vairs nesagādā iepriekšējo prieku un var šķist bezgaršīgs vai vienmuļš.
Turklāt apetīti var ietekmēt depresija, kas nereti pavada kognitīvus traucējumus.
Reizēm ēšana kļūst grūtāka cita iemesla dēļ: ēdienreizes laikā vienlaikus jālieto galda piederumi, jāseko ēdienam, jārunā un jāreaģē uz apkārtējo vidi. Cilvēkam ar kognitīviem traucējumiem visas šīs darbības var radīt papildu slodzi.
3. Cilvēks aizmirst paēst
Ja gados vecāks cilvēks regulāri izlaiž ēdienreizes, lai gan agrāk tā nav bijis, ir vērts noskaidrot iemeslu.
Atmiņas traucējumu gadījumā cilvēks vienkārši var neatcerēties, ka ir pienācis pusdienu vai vakariņu laiks. Reizēm viņš var tik ļoti aizrauties ar kādu nodarbi, ka aizmirst par ēšanu.
Citās situācijās cilvēkam kļūst grūtāk atpazīt sava organisma signālus — piemēram, saprast, vai viņš patiešām ir izsalcis.
Īpaši satraucoši tas kļūst, ja ēdienreižu izlaišanu pavada arī citas izmaiņas: aizmāršība, grūtības veikt ikdienas darbus, orientēšanās traucējumi vai neparasta uzvedība.
4. Cilvēks aizmirst, ka jau ir paēdis
Arī pretēja situācija var būt iemesls pievērst uzmanību.
Gados vecs cilvēks var apgalvot, ka vēl nav ēdis, lai gan maltīte bijusi pavisam nesen. Rezultātā viņš var sākt ēst vairākas reizes pēc kārtas vai, gluži pretēji, atteikties no ēdiena, jo ir pārliecināts, ka jau paēdis.
Viena atsevišķa epizode neko neapliecina — tā var gadīties ikvienam.
Tomēr, ja cilvēks regulāri neatceras, ka ēdis pirms dažām stundām, īpaši kopā ar citiem atmiņas traucējumiem, to ir vērts pārrunāt ar speciālistu.
5. Mainās ierastā attieksme pret pārtikas produktiem
Vēl viens iespējamais rādītājs ir neparastas izmaiņas ēšanas gaumē un uzvedībā pie galda.
Cilvēks var pēkšņi sākt izvēlēties pilnīgi citus pārtikas produktus, pastāvīgi vēlēties vienu un to pašu ēdienu, izrādīt neparasti lielu interesi par saldumiem vai pārstāt ievērot ierastos ēšanas paradumus.
Svarīgs ir ne tik daudz pats gaumes maiņas fakts, cik šo pārmaiņu apmērs. Ja cilvēks visu mūžu devis priekšroku sāļiem ēdieniem un tagad tos vienkārši izvēlas biežāk, tas vēl nav saistāms ar demenci.
Uzmanība jāpievērš tad, ja izmaiņas ir straujas un nav izskaidrojamas, un vienlaikus parādās arī citas uzvedības vai ikdienas pašaprūpes spēju izmaiņas.
Kāpēc ar vienu simptomu nepietiek
Neirologi uzsver būtisku lietu: izmaiņas ēšanas paradumos pašas par sevi nenozīmē demences diagnozi.
Apetītes zudums var būt saistīts ar zāļu lietošanu vai depresiju. Atteikšanās no ēdiena gatavošanas — ar fizisku nogurumu. Garšas izmaiņas — ar zobu problēmām vai ožas pavājināšanos.
Tāpēc daudz būtiskāka ir kopējā aina.
Ja vienlaikus parādās aizmāršība, grūtības ar plānošanu, problēmas veikt ierastos mājas darbus, dezorientācija, rakstura izmaiņas un neierasta ēšanas uzvedība, ir vērts vērsties pie ārsta un pastāstīt par visām novērotajām izmaiņām.
Kad jāpievērš īpaša uzmanība
Radiniekiem ir svarīgi pamanīt nevis atsevišķas epizodes, bet gan pastāvīgas izmaiņas cilvēka ierastajā uzvedībā.
Ja cilvēks gadu desmitiem gatavojis pats, bet tagad nespēj sastādīt pārtikas preču sarakstu; agrāk regulāri ieturējis maltītes, bet tagad aizmirst par ēdienreizēm; pastāvīgi pērk vienus un tos pašus produktus vai neatceras, ka jau ir ēdis — šādas izmaiņas nevajadzētu vienkārši norakstīt uz vecumu.
Jo ātrāk speciālists izvērtēs situāciju, jo ātrāk būs iespējams noskaidrot patieso notiekošā iemeslu.
Un galvenais — nevajadzētu pašiem biedēt cilvēku ar iespējamām diagnozēm. Ēšanas paradumu izmaiņām var būt daudz dažādu skaidrojumu, un nebūt ne visi no tiem ir saistīti ar demenci. Tomēr, ja uzvedība patiešām ir kļuvusi ievērojami atšķirīga un šīs pārmaiņas nepāriet, labāk noskaidrot to cēloni, nevis minēt.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru