Ne siers un ne sviests: kuru piena produktu dietologi uzskata par vienu no sliktākajiem sirdij 0 1820

Sirds un asinsvadu slimības bieži attīstās gadiem ilgi bez acīmredzamām pazīmēm. Tieši tāpēc uzturam un fiziskajai aktivitātei ir liela nozīme profilaksē, norādīja izdevuma Parade aptaujātie speciālisti. Uzturs ar pārmērīgu cukura, sāls un piesātināto tauku daudzumu var palielināt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus.

Kāpēc tieši saldējums

Pēc reģistrētās dietoloģes Džūlijas Zumpano no Klīvlendas klīnikas Cilvēka uztura centra teiktā, saldējums pieder pie tiem produktiem, kuru lietošanā cilvēkiem mēdz būt grūti ievērot mērenību.

Speciāliste pievērš uzmanību arī tam, ka tas ir pārstrādāts produkts, kura garšas īpašības var veicināt vēlmi apēst vēl vienu porciju.

Taču galvenā problēma nav pats saldējuma lietošanas fakts, bet gan tā sastāvs un apēstais daudzums. Dietologi izceļ uzreiz trīs faktorus: pievienoto cukuru, piesātinātos taukus un augsto enerģētisko blīvumu.

Liels pievienotā cukura daudzums

Atšķirībā no augļiem, kuros cukurs ir dabiska produkta sastāvdaļa, saldējumam salduma iegūšanai parasti pievieno cukuru.

Piemēram, puse tasītes šokolādes saldējuma var saturēt vairāk nekā 20 gramus kopējā cukura. Konkrētais pievienotā cukura daudzums ir atkarīgs no izvēlētā produkta.

Ja saldējumam papildus pievieno šokolādes sīrupu, konfekšu gabaliņus un citas saldas piedevas, cukura daudzums kļūst vēl lielāks.

Amerikas Sirds asociācija iesaka ierobežot pievienotā cukura patēriņu: sievietēm — līdz aptuveni 100 kilokalorijām dienā jeb aptuveni sešām tējkarotēm, bet vīriešiem — līdz 150 kilokalorijām jeb aptuveni deviņām tējkarotēm.

Piesātinātie tauki un holesterīns

Ne visi tauki organismu ietekmē vienādi. Tomēr tradicionālais krējuma saldējums satur samērā daudz piesātināto tauku.

Profilaktiskās kardioloģijas dietoloģe Mišela Rutenšteina skaidro, ka to galvenais avots saldējumā ir krējums.

Pārmērīga piesātināto tauku uzņemšana var veicināt zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna — tā dēvētā «sliktā» holesterīna — un apolipoproteīna B (ApoB) līmeņa paaugstināšanos.

Paaugstināts ZBL holesterīna un ApoB līmenis ir saistīts ar aterosklerotisko plātnīšu veidošanos artērijās, asinsvadu sašaurināšanos un paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku.

Nemanot var apēst ļoti daudz kaloriju

Trešā problēma ir porcijas lielums.

Neliela saldējuma porcija pati par sevi var saturēt salīdzinoši mērenu kaloriju daudzumu. Tomēr praksē cilvēki bieži apēd daudz vairāk.

Dietoloģe Destinija Mūdija min ilustratīvu piemēru: liela saldējuma iepakojuma enerģētiskā vērtība var pārsniegt 800 kilokalorijas. Ja sastāvā ir šokolādes gabaliņi, cepumu drupačas un citas piedevas, visa iepakojuma enerģētiskā vērtība var pārsniegt pat 1000 kilokaloriju.

Regulāra pārmērīga kaloriju uzņemšana var veicināt svara pieaugumu un aptaukošanos, kas savukārt ir saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku.

Nav pilnībā jāatsakās no saldējuma

Tajā pašā laikā speciālisti neiesaka pilnībā atteikties no iecienītā deserta.

«Neierobežojiet sevi pilnībā,» iesaka Rutenšteina. Stingrs aizliegums var radīt pretēju efektu, tāpēc saprātīgāk ir kontrolēt, cik bieži un kādā daudzumā cilvēks ēd saldējumu.

Viens no variantiem — neturēt mājās lielu saldējuma iepakojumu, ja ir grūti apstāties pēc nelielas porcijas. Tā vietā var nopirkt nelielu porciju vai mazāku iepakojumu.

Speciālisti iesaka pievērst uzmanību gan porcijas lielumam, gan lietošanas biežumam. Rutenšteina iesaka orientēties aptuveni uz pusi tasītes saldējuma un tajā esošos piesātinātos taukus ņemt vērā kopējā dienas uzturā. Reizēm saprātīga deserta porcija var pilnībā iekļauties sabalansētā ēdienkartē.

Ar ko aizstāt saldējumu

Ja gribas aukstu un saldu desertu, dietologi piedāvā vairākas alternatīvas.

Viens no variantiem ir sasaldēti banāni. Tos var sablendēt ar nelielu daudzumu piena, iegūstot krēmīgu konsistenci, kas atgādina saldējumu. Turklāt banāni ir kālija avots.

Cits variants ir tā dēvētais nice cream — deserts, ko gatavo no sasaldētiem augļiem bez tradicionālās krējuma bāzes. Gatavojot to mājās, iespējams izvairīties arī no pievienotā cukura.

Vēl viena alternatīva, ko iesaka Rutenšteina, ir sasaldēts grieķu jogurts ar mellenēm un pistācijām. Tam var pievienot arī citas ogas, riekstus, sēklas, kakao vai vaniļu.

Speciālisti uzsver: nav obligāti jāizvēlas «veselīgāks» aizstājējs, kas cilvēkam nemaz negaršo. Veselīgākai alternatīvai ir jēga tikai tad, ja tā patiešām garšo un palīdz ilgtermiņā ievērot sabalansētu uzturu.