Kļūda brokastīs pēc 40 gadu vecuma var būt saistīta ar par 29 % lielāku priekšlaicīgas nāves risku 0 719

Pētījumā, kas publicēts žurnālā European Journal of Clinical Nutrition, tika analizēti dati par vairāk nekā 31 000 pieaugušo vecumā no 40 gadiem. Zinātnieki pētīja, cikos dalībnieki dienas laikā pirmo un pēdējo reizi uzņēma pārtiku, un salīdzināja šos datus ar mirstības rādītājiem.

Rezultāti atklāja noteiktu likumsakarību: cilvēkiem, kuri pirmo maltīti ieturēja vēlāk, tika novērots augstāks priekšlaicīgas nāves risks.

Pētījumā par atskaites punktu tika izmantotas brokastis laikā no plkst. 7.00 līdz 8.00. Cilvēkiem, kuri pirmo maltīti ieturēja no plkst. 8.00 līdz 10.00, priekšlaicīgas nāves risks jebkāda iemesla dēļ bija aptuveni par 10 % lielāks.

Savukārt tiem, kuri pirmo reizi dienā ēda laikā no plkst. 10.00 līdz 12.00, šis rādītājs bija par 19 % lielāks.

Lielākā atšķirība — tiem, kuri pirmo maltīti ieturēja pēc pusdienlaika

Visizteiktākā atšķirība tika novērota to cilvēku vidū, kuri dienas pirmo ēdienreizi atlika līdz pēcpusdienai.

Cilvēkiem, kuri pirmo maltīti ieturēja pēc plkst. 12.00, priekšlaicīgas nāves risks jebkāda iemesla dēļ bija par 29 % lielāks salīdzinājumā ar tiem, kuri brokastoja laikā no plkst. 7.00 līdz 8.00.

Vēl izteiktāka saistība tika konstatēta, analizējot mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Cilvēkiem, kuri pirmo maltīti ieturēja pēc pusdienlaika, risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām, tostarp infarkta un insulta, bija par 46 % lielāks nekā tiem, kuri brokastoja laikā no plkst. 7.00 līdz 8.00.

Pēc 50 gadu vecuma — atšķirība gandrīz 2,5 gadi

Pētnieki analizēja arī saistību starp pirmās ēdienreizes laiku un paredzamo dzīves ilgumu.

Dalībniekiem, kuri bija vecāki par 50 gadiem, vēlāks pirmās ēdienreizes laiks bija saistīts ar vidēji gandrīz par 2,5 gadiem īsāku dzīves ilgumu.

Tomēr arī šo rezultātu nevajadzētu interpretēt tā, ka vēlas brokastis pašas par sevi cilvēkam atņem vairākus dzīves gadus. Pētījuma rezultāti parāda statistisku saistību, taču nepierāda, ka tieši ēšanas laiks ir dzīves ilguma atšķirību cēlonis.

Vēlas brokastis var būt nevis cēlonis, bet signāls

Zinātnieki īpaši uzsver, ka pētījums neļauj secināt, ka pirmās maltītes ieturēšana vēlākā dienas laikā tieši izraisa priekšlaicīgu nāvi.

Iespējams arī pretējs skaidrojums. Piemēram, cilvēki, kuriem jau ir noteiktas veselības problēmas, var vēlāk pamosties, retāk būt fiziski aktīvi un attiecīgi arī brokastot vēlāk.

Šādā gadījumā vēlāks ēšanas laiks varētu būt nevis veselības problēmu cēlonis, bet gan viens no faktoriem, kas ar tām saistīts.

Tieši tāpēc, interpretējot pētījuma rezultātus, ir svarīgi nenošķirt ēšanas paradumus no cilvēka kopējā dzīvesveida un veselības stāvokļa.

Nozīme var būt arī organisma bioloģiskajam pulkstenim

Arī iepriekš veiktos pētījumos vēlākas brokastis pusmūžā un vecākā vecumā ir saistītas ar depresiju, nogurumu un atsevišķām veselības problēmām.

Regulāra ēdienreižu pārcelšana uz vēlāku dienas laiku var būt saistīta arī ar organisma diennakts jeb cirkadiāno ritmu.

Cilvēka ķermenis darbojas saskaņā ar iekšējo bioloģisko pulksteni, kas ietekmē miegu, hormonu izdalīšanos, vielmaiņu un citus procesus. Tādēļ arī ēšanas režīms var būt viens no faktoriem, kas saistīts ar šo ritmu.

Pētnieki norāda, ka maltīšu laiks var būt saistīts arī ar cukura līmeņa regulāciju asinīs un stresa hormonu darbību.

Pētnieki brīdina nesteigties ar secinājumiem

Viens no pētījuma autoriem Žilei Šans uzsver, ka iegūtos rezultātus nevajadzētu interpretēt kā pierādījumu tiešai cēloņsakarībai starp vēlām brokastīm un priekšlaicīgu nāvi.

Vēlāku pirmās ēdienreizes laiku drīzāk var uzskatīt par potenciālu veselības riska marķieri un, iespējams, arī par dzīvesveida faktoru, kuru cilvēks var mainīt.

Tādējādi pētījums nenozīmē, ka brokastis pēc noteikta pulksteņa laika pašas par sevi saīsina dzīvi. Tāpat no rezultātiem nevar secināt, ka cilvēks automātiski samazinās priekšlaicīgas nāves risku par 29 %, vienkārši pārceļot brokastis uz agrāku rīta stundu.

Tomēr pēc 40 gadu vecuma regulāra dienas pirmās maltītes atlikšana līdz pusdienlaikam vai vēlāk var būt iemesls pievērst lielāku uzmanību savam ēšanas režīmam, diennakts ritmam, dzīvesveidam un vispārējam veselības stāvoklim.