Kā atjaunot zarnu darbību pēc antibiotikām: ar vienu jogurtu nepietiks 0 346

Pēc antibiotiku kursa daudzi cilvēki gandrīz automātiski sāk lietot probiotikas vai cenšas ēst vairāk kefīra un jogurta, cerot, ka tādējādi izdosies ātri atjaunot zarnu mikrofloru. Taču ar vienu produktu vai uztura bagātinātāju vien parasti nepietiek.

Antibiotikas nomāc pret konkrēto medikamentu jutīgās baktērijas, un tās nespēj atšķirt tā dēvētās «labās» baktērijas no slimību izraisošajiem mikroorganismiem. Rezultātā antibiotiku lietošanas laikā var samazināties zarnu mikrobiotas daudzveidība.

Īpaši izteiktas pārmaiņas iespējamas pēc plaša spektra antibiotiku lietošanas. Daļa mikrobiotas pēc ārstēšanas pakāpeniski atjaunojas, taču izmaiņas tās sastāvā var saglabāties vairākus mēnešus, bet atsevišķu mikroorganismu atjaunošanās var prasīt vēl ilgāku laiku.

Turklāt pēc antibiotiku lietošanas atbrīvojušās nišas zarnu mikrobiotā var aizņemt nosacīti patogēni mikroorganismi. Tāpēc pēc ārstēšanas svarīgi nevis mēģināt dažu dienu laikā «atjaunot mikrofloru», bet radīt apstākļus, kuros zarnu mikrobiota var pakāpeniski atgūties.

Vai pēc antibiotikām nepieciešamas probiotikas?

Probiotikas satur dzīvus mikroorganismus, taču, izvēloties šādus preparātus, nevajadzētu vadīties tikai pēc tā, cik miljardu baktēriju norādīts uz iepakojuma.

Daudz svarīgāki ir konkrētie mikroorganismu celmi un tas, vai ir pietiekami pierādījumi par to efektivitāti konkrētajā situācijā. Dažādiem probiotiku celmiem var būt atšķirīgas īpašības, tāpēc lielāks baktēriju skaits pats par sevi vēl nenozīmē, ka konkrētais preparāts būs piemērotāks.

Ja probiotikas tiek lietotas jau antibiotiku kursa laikā, tās parasti iesaka nelietot vienlaikus ar antibiotikas devu. Starp antibiotikas un probiotikas lietošanu var ievērot aptuveni divu līdz trīs stundu intervālu.

Ja rodas šaubas par konkrēta probiotiku preparāta izvēli vai tā lietošanu kopā ar nozīmētajām antibiotikām, drošāk ir konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Ar ko «barot» labās baktērijas

Zarnu mikrobiotas atjaunošanās procesā liela nozīme ir ne tikai probiotikām, bet arī prebiotikām — uztura sastāvdaļām, kas kalpo par barības avotu zarnās dzīvojošajiem mikroorganismiem.

Prebiotisko vielu un šķiedrvielu avoti var būt cigoriņi, topinambūri, sīpoli, ķiploki, sparģeļi, banāni, auzas un mieži.

Tomēr pēc antibiotiku kursa nevajadzētu vienā dienā krasi palielināt uzņemto šķiedrvielu daudzumu. Ja gremošanas sistēma ir jutīga, pēkšņas uztura pārmaiņas var izraisīt vēdera uzpūšanos, gāzu veidošanos un diskomfortu.

Tāpēc šķiedrvielu daudzumu uzturā labāk palielināt pakāpeniski, vērojot organisma reakciju.

Kefīrs un jogurts var palīdzēt, taču ar tiem vien nepietiek

Uzturu pēc antibiotiku kursa var papildināt ar fermentētiem produktiem. To vidū ir kefīrs, dabīgais jogurts bez pievienota cukura, skābēti kāposti, kimči un miso.

Tomēr arī fermentētos produktus nevajadzētu uztvert kā brīnumlīdzekli, kas dažu dienu laikā spēj pilnībā atjaunot antibiotiku ietekmēto mikrobiotu.

Zarnu mikroorganismiem svarīgs ir daudzveidīgs uzturs, tāpēc daudz lielāka nozīme ir kopējam ikdienas ēšanas paradumu kopumam, nevis vienam konkrētam produktam.

Citiem vārdiem sakot, jogurts vai kefīrs var būt daļa no sabalansēta uztura, taču nav pamata gaidīt, ka ar vienu glāzi kefīra vai vienu jogurta porciju vien pietiks, lai «atjaunotu zarnas».

Ko pēc antibiotikām labāk ierobežot

Pēc antibiotiku kursa ir vērts īpaši pievērst uzmanību arī produktiem, kuru uzturā varētu būt par daudz.

Ieteicams ierobežot rafinētā cukura daudzumu un ultraprocesētus produktus, priekšroku dodot daudzveidīgam un pilnvērtīgam uzturam.

Pēc antibiotiku lietošanas ir saprātīgi izvairīties arī no alkohola, īpaši tad, ja gremošanas sistēma vēl nav atguvusies vai turpinās kādu medikamentu lietošana.

Ikdienas uzturā vienlaikus jābūt pietiekamam olbaltumvielu un šķiedrvielu daudzumam. Par olbaltumvielu avotiem var kalpot, piemēram, olas, zivis un putnu gaļa.

Svarīgi ir arī uzņemt pietiekami daudz šķidruma.

«Zarnu tīrīšana» nav nepieciešama

Pēc antibiotiku kursa nevajadzētu mēģināt paātrināt atjaunošanos ar dažādām tā dēvētajām zarnu attīrīšanas metodēm.

Nav ieteicams bez medicīniskas nepieciešamības veikt klizmas vai hidrokolonoterapiju ar mērķi «iztīrīt» zarnas pēc antibiotiku lietošanas.

Šādas procedūras neatjauno antibiotiku ietekmē mainīto mikrobiotu un var radīt papildu problēmas. Organismam pēc ārstēšanas nepieciešams laiks un piemēroti apstākļi pakāpeniskai atjaunošanai, nevis agresīva «attīrīšana».

Kad noteikti jāvēršas pie ārsta

Pēc antibiotiku lietošanas dažkārt var rasties īslaicīgas gremošanas sistēmas problēmas, taču noteiktus simptomus nevajadzētu ignorēt.

Ja pēc antibiotiku kursa caureja nepāriet vai kļūst izteikta, īpaši, ja tai pievienojas stipras sāpes vēderā, paaugstināta temperatūra, asinis izkārnījumos, izteikts vājums vai dehidratācijas pazīmes, nepieciešams sazināties ar ārstu.

Medicīniska konsultācija nepieciešama arī tad, ja gremošanas traucējumi ilgstoši nepāriet, parādās neizskaidrojams svara zudums vai citi neparasti simptomi.

Tas ir svarīgi tādēļ, ka caureja pēc antibiotiku lietošanas ne vienmēr nozīmē tikai īslaicīgas mikrobiotas pārmaiņas. Atsevišķos gadījumos tā var būt saistīta ar komplikācijām, kurām nepieciešama ārsta izvērtēšana un ārstēšana.

Zarnām nepieciešams laiks

Galvenais pēc antibiotiku kursa ir nemēģināt atjaunot zarnu mikrobiotu dažu dienu laikā. Tās sastāva normalizēšanās var būt pakāpenisks process, un nav viena produkta vai uztura bagātinātāja, kas spētu to paveikt uzreiz.

Atjaunošanās pamatā vajadzētu būt daudzveidīgam un pilnvērtīgam uzturam, pakāpeniskai šķiedrvielu daudzuma palielināšanai, saprātīgai fermentēto produktu lietošanai un pietiekamai šķidruma uzņemšanai.

Savukārt probiotiku izvēli nevajadzētu balstīt tikai uz reklāmu vai pēc iespējas lielāku baktēriju skaitu uz iepakojuma. Ja pēc antibiotiku lietošanas saglabājas izteikti gremošanas traucējumi vai rodas satraucoši simptomi, pareizākais risinājums ir nevis turpināt eksperimentēt ar uztura bagātinātājiem, bet konsultēties ar ārstu.