Nauda ir, bet tērēt bail: 8 ieradumi, kas var saglabāties pēc bērnības trūkumā 0 2771

1. Vienmēr meklējat viszemāko cenu

Ja bērnībā no pārtikas vai apģērba cenas bija atkarīgs tas, vai ģimenei pietiks naudas līdz mēneša beigām, ieradums salīdzināt cenas var saglabāties ilgu laiku. Ar gadiem atlaižu un izdevīgu piedāvājumu meklēšana kļūst gandrīz automātiska.

Tomēr atlaide ne vienmēr nozīmē reālu ietaupījumu. Dažkārt pievilcīga cena mudina iegādāties lietu, kas patiesībā nemaz nav vajadzīga.

2. Jūtaties vainīgs, tērējot naudu sev

Jauns telefons, vakariņas labā restorānā vai pat dārgāka kafija var tikt uztverta kā nepamatota greznība. Īpaši tad, ja bērnībā cilvēks bieži dzirdējis: «Mums tam nav naudas.»

Pieaugušā vecumā cilvēks var turpināt citu vajadzības likt augstāk par savējām un ilgi apsvērt visus «par» un «pret» pirms katra pirkuma. Pat tad, kad ienākumi kļuvuši stabili, var saglabāties sajūta, ka naudu labāk pataupīt nebaltai dienai.

3. Labprātāk vienmēr gatavojat mājās

Cilvēki, kuri uzauguši ģimenēs ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem, reizēm arī vēlāk kafejnīcu un restorānu apmeklējumus uztver kā nevajadzīgu greznību, pat ja tagad var tos atļauties.

Tas pats var attiekties uz pārtikas izvēli. Tā vietā, lai izmēģinātu jaunu un dārgāku produktu, cilvēks var automātiski izvēlēties ierasto un lētāko variantu — vienkārši tāpēc, ka tā savulaik darīja ģimenē.

4. Nauda kontā šķiet svarīgāka par pirkumiem

Vieni uzkrājumus uztver kā iespēju nākotnē atļauties kaut ko vēlamu, bet citi — pirmām kārtām kā drošības garantiju.

Ja ģimene savulaik dzīvoja no algas līdz algai, naudas esamība kontā pieaugušā vecumā var radīt drošības sajūtu un kalpot kā aizsardzība pret neparedzētām situācijām. Tāpēc pat neliels pirkums var izraisīt satraucošu domu: ja nu rīt nauda būs nepieciešama ārstēšanai, remontam vai citiem neplānotiem izdevumiem?

5. Lietojat mantas līdz pēdējam

Izspiest pēdējo šampūna pilienu no pudeles, salabot vai aizšūt vecu apģērbu, nevis iegādāties jaunu, izmantot produktus līdz pēdējam — šādi ieradumi var būt saglabājušies no bērnības.

Cilvēks pierod pie principa: nedrīkst izmest to, ko vēl teorētiski iespējams izmantot. Un šo principu turpina ievērot arī tad, kad ekonomiskas nepieciešamības to darīt vairs nav.

6. Taupāt uz siltuma un komforta rēķina

Karstā laikā vieglāk šķiet atvērt logu, nevis ieslēgt kondicionieri. Ziemā — uzvilkt vēl vienu džemperi, nevis paaugstināt temperatūru mājoklī, ja apkures sistēma to ļauj.

Ja vecāki pastāvīgi uztraukušies par komunālo maksājumu apmēru, bērns var agri iemācīties vienkāršu sakarību: siltums un elektrība maksā naudu, tāpēc tie ir jātaupa. Šis ieradums var saglabāties arī tad, kad finansiālā situācija ir ievērojami uzlabojusies.

7. Cenšaties nekad neaizņemties

Vecāku pastāvīgas sarunas par kredītiem, parādiem un naudas trūkumu var uz ilgu laiku nostiprināt piesardzīgu vai pat ļoti noraidošu attieksmi pret jebkādām finansiālām saistībām.

Pieaugot cilvēks var izvēlēties atteikties no pirkuma, nevis izmantot kredītu. Piesardzībā attiecībā uz aizņemšanos nav nekā slikta, tomēr reizēm bailes no parādiem kļūst tik spēcīgas, ka traucē mierīgi un racionāli izvērtēt finanšu lēmumus.

8. Jums ir grūti pieņemt dārgas dāvanas un palīdzību

Ja kāds piedāvā apmaksāt rēķinu vai uzdāvina dārgu lietu, prieka vietā var rasties neērtības sajūta. Cilvēkam var šķist, ka tagad viņam noteikti jāatbild ar līdzvērtīgu dāvanu vai kā citādi jāatlīdzina saņemtā palīdzība.

Šāda attieksme var veidoties cilvēkiem, kuri jau agrā vecumā pieraduši galvenokārt paļauties uz sevi un redzējuši, kā vecāki cīnās ar finansiālām grūtībām.

Ieradumi, kas izveidojušies naudas trūkuma dēļ, paši par sevi ne vienmēr ir slikti. Taupība, piesardzība attiecībā uz kredītiem un spēja nepirkt nevajadzīgas lietas var būt ļoti noderīgas īpašības. Problēmas var sākties tad, ja finansiālā situācija jau sen ir mainījusies, bet bailes tērēt naudu joprojām rada pastāvīgu satraukumu un neļauj cilvēkam izmantot iespējas, ko viņš patiesībā jau var atļauties.