Kad vislabāk ēst zivis, lai uzņemtu omega-3 un rūpētos par sirds veselību 0 3794

Omega-3 taukskābes organismā uzkrājas pakāpeniski. Regulāri iekļaujot uzturā ar šīm taukskābēm bagātus produktus, iespējams uzturēt pietiekamu omega-3 līmeni neatkarīgi no tā, kurā diennakts laikā zivis tiek ēstas, ziņo Health.

Atšķirībā no dažām vielām, kas salīdzinoši ātri var ietekmēt, piemēram, miegu vai pašsajūtu, omega-3 iedarbība izpaužas pakāpeniski. Tāpēc, runājot par sirds veselību, smadzeņu darbību un citiem iespējamiem ilgtermiņa ieguvumiem, būtiskākais ir regulāri uzņemt šīs taukskābes.

Pētījumi liecina, ka ilgstoša omega-3 saturošu pārtikas produktu lietošana var labvēlīgi ietekmēt triglicerīdu līmeni asinīs un citus sirds un asinsvadu veselības rādītājus. Savukārt uztura bagātinātāju lietošana un to devas būtu jāvērtē atsevišķi, īpaši tad, ja cilvēkam jau ir kādas veselības problēmas vai viņš lieto medikamentus.

Kā omega-3 ietekmē sirdi

Omega-3 taukskābes, galvenokārt eikozapentaēnskābe (EPA) un dokozaheksaēnskābe (DHA), piedalās dažādos organisma procesos, tostarp iekaisuma reakciju regulēšanā, un palīdz uzturēt normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību.

Tās var labvēlīgi ietekmēt arī lipīdu līmeni asinīs, īpaši palīdzot samazināt paaugstinātu triglicerīdu līmeni. Sabalansēts uzturs, kurā regulāri iekļautas zivis, ir viens no faktoriem, kas var palīdzēt mazināt sirds un asinsvadu slimību risku.

Pietiekama omega-3 uzņemšana tiek saistīta arī ar labvēlīgu ietekmi uz asinsspiedienu un asinsvadu veselību. Tomēr jāņem vērā, ka sirds un asinsvadu slimību risku ietekmē daudzi faktori — uzturs, fiziskās aktivitātes, smēķēšana, ķermeņa masa, asinsspiediens, holesterīna līmenis un iedzimtība.

Amerikas Sirds asociācija iesaka ēst zivis, īpaši treknās zivis, vismaz divas reizes nedēļā.

Kuras zivis ir īpaši vērtīgas sirds veselībai

Lasis. Tas ir bagāts ar EPA un DHA omega-3 taukskābēm. Lasis ir arī labs olbaltumvielu, kālija, B12 vitamīna un selēna avots, tāpēc tas var būt vērtīga sabalansēta uztura sastāvdaļa.

Sardīnes. Tās satur daudz EPA un DHA. Tā kā sardīnes barības ķēdē atrodas salīdzinoši zemu, tajās parasti uzkrājas mazāk dzīvsudraba nekā lielajās plēsīgajās zivīs, tāpēc tās ir piemērotas regulārai iekļaušanai uzturā.

Varavīksnes forele. Tā ir labs omega-3 taukskābju un olbaltumvielu avots un parasti satur salīdzinoši maz dzīvsudraba. Forele satur arī D vitamīnu, kas organismam nepieciešams daudzu svarīgu funkciju nodrošināšanai.

Siļķe. Šī treknā zivs ir bagāta ar omega-3 taukskābēm un B12 vitamīnu. B12 vitamīns piedalās homocisteīna vielmaiņā, savukārt paaugstināts homocisteīna līmenis var būt saistīts ar lielāku sirds un asinsvadu slimību risku. Arī dzīvsudraba saturs siļķēs parasti ir salīdzinoši zems.

Anšovi. Tie ir bagāti ar omega-3 taukskābēm un satur arī kalciju, īpaši tad, ja tiek ēsti kopā ar asakām. Kalcijs organismam nepieciešams ne tikai kaulu veselībai, bet arī normālai muskuļu un nervu sistēmas darbībai. Dzīvsudraba saturs anšovos parasti ir zems.

Arktiskais palija. Šī zivs satur omega-3 taukskābes, kvalitatīvas olbaltumvielas, D vitamīnu, kāliju un citas uzturvielas, kas nepieciešamas normālai organisma, tostarp sirds un asinsvadu sistēmas, darbībai.

Tātad — kad vislabāk ēst zivis?

Īpašas «ideālās stundas» zivju ēšanai nav. Tās var ēst gan pusdienās, gan vakariņās, un omega-3 uzņemšanas ziņā konkrētajam diennakts laikam nav izšķirošas nozīmes.

Daudz svarīgāk ir zivis padarīt par regulāru un daudzveidīgu uztura sastāvdaļu. Ja tās galdā parādās vismaz divas reizes nedēļā, tas sirds veselības ziņā ir būtiskāk nekā izvēle starp pusdienām un vakariņām.