Maz kas zina: tabletes lietošanas laiks var ietekmēt ārstēšanas rezultātu 0 228

Hronoterapija ir medicīnas pieeja, kurā, izvēloties zāļu lietošanas laiku, tiek ņemti vērā organisma bioloģiskie ritmi. Farmācijas eksperte un uzņēmuma «Озон Фармацевтика» mārketinga direktore Valentīna Milovanova skaidro, ka cilvēka organisms visas diennakts laikā nedarbojas vienādi. Daudzi procesi ir pakļauti cirkadiālajiem ritmiem — organisma iekšējam bioloģiskajam pulkstenim, kas regulē miegu un nomodu, ķermeņa temperatūru, hormonu izdalīšanos un daudzu enzīmu aktivitāti.

Pēc speciālistes teiktā, arī daļa gēnu, kas saistīti ar zāļu vielmaiņu, darbojas atbilstoši diennakts ritmiem. Tas nozīmē, ka vienas un tās pašas zāles dažādos diennakts laikos var atšķirīgi uzsūkties, izplatīties organismā, metabolizēties un izdalīties.

Diennakts laikā mainās vairāki organismam svarīgi procesi. Var atšķirties zāļu uzsūkšanās ātrums kuņģa un zarnu traktā, kā arī aknu enzīmu aktivitāte. Viens no tiem ir CYP3A4, kas piedalās ļoti daudzu medikamentu pārstrādē organismā. Mainīties var arī to receptoru jutība, uz kuriem iedarbojas konkrēti medikamenti.

Atsevišķām zālēm šīs diennakts svārstības var būt klīniski nozīmīgas. Tomēr to ietekme ir atkarīga no konkrētā preparāta, tā darbības ilguma, devas, pacienta veselības stāvokļa un citiem faktoriem. Tādēļ nevar pieņemt, ka jebkuras zāles noteikti iedarbosies labāk no rīta vai vakarā.

Tieši tāpēc dažu medikamentu lietošanas laiks ir īpaši svarīgs.

Tas attiecas arī uz atsevišķiem medikamentiem asinsspiediena pazemināšanai. Arī asinsspiedienam raksturīgs diennakts ritms: daudziem cilvēkiem pēc pamošanās tas paaugstinās, savukārt miega laikā pazeminās.

Agrāk tika izteikts pieņēmums, ka antihipertensīvo zāļu lietošana vakarā varētu labāk pasargāt no bīstama asinsspiediena paaugstinājuma rīta stundās. Tomēr lielos klīniskajos pētījumos nav iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka vakara režīms būtu labāks visiem pacientiem.

Tādēļ mūsdienās speciālisti uzsver, ka lielākajai daļai pacientu daudz svarīgāk ir zāles lietot regulāri un ievērot ārsta noteikto ārstēšanas shēmu, nevis patvaļīgi pārcelt to lietošanu uz rītu vai vakaru.

Dažus statīnus joprojām iesaka lietot vakarā. Tas galvenokārt attiecas uz īsākas darbības statīniem, jo holesterīna sintēze organismā pastiprinās nakts laikā. Savukārt ilgstošas darbības statīniem lietošanas laiks var nebūt tik būtisks. Tādēļ jāievēro tieši konkrētā preparāta instrukcija un ārsta norādījumi.

Savukārt protonu sūkņa inhibitorus, ko lieto ar kuņģa skābes izraisītiem traucējumiem saistītu simptomu un slimību ārstēšanai, parasti iesaka lietot pirms ēdienreizes. Daudzus šīs grupas preparātus lieto pirms brokastīm, jo tā iespējams efektīvāk nomākt kuņģa skābes sekrēciju. Taču arī šajā gadījumā konkrētais lietošanas režīms ir atkarīgs no preparāta un ārsta noteiktās terapijas.

Arī antidepresantu lietošanas laiks var atšķirties. Preparātus ar izteiktu nomierinošu iedarbību ārsts var ieteikt lietot vakarā vai pirms gulētiešanas, lai mazinātu miegainību dienas laikā. Savukārt dažiem antidepresantiem var būt aktivizējoša iedarbība, tāpēc tos biežāk lieto no rīta. Šo zāļu lietošanas laiku nevajadzētu mainīt bez konsultēšanās ar ārstu.

Sistēmiskos glikokortikosteroīdus, ja tie jālieto vienu reizi dienā un ārsts nav noteicis citādi, bieži iesaka lietot no rīta. Šāda pieeja vairāk atbilst organisma dabiskajam kortizola diennakts ritmam un noteiktās situācijās var palīdzēt mazināt nevēlamu ietekmi uz organisma hormonālo regulāciju.

Tomēr, neraugoties uz vispārīgajiem ieteikumiem, vienota noteikuma, kas būtu piemērojams visām zālēm, nav.

Speciāliste uzsver, ka galvenais orientieris vienmēr ir konkrēto zāļu oficiālā lietošanas instrukcija un ārsta norādījumi. Ja norādīts konkrēts lietošanas laiks — no rīta, vakarā, pirms gulētiešanas, pirms vai pēc ēšanas — šīs prasības ir jāievēro.

Ja konkrēts diennakts laiks nav norādīts, tas vēl nenozīmē, ka ārstēšanas režīmu drīkst brīvi mainīt. Īpaši tad, ja cilvēks vienlaikus lieto vairākus medikamentus, par piemērotāko lietošanas režīmu vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Īpaši svarīgi patvaļīgi nemainīt ārstēšanas shēmu cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Izrakstot kardioloģiskos medikamentus, ārsts atsevišķos gadījumos var ņemt vērā diennakts asinsspiediena monitorēšanas vai Holtera elektrokardiogrammas monitorēšanas rezultātus. Šādi izmeklējumi ļauj novērtēt, kā konkrētā pacienta asinsspiediens vai sirdsdarbība mainās dažādos diennakts periodos, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.

Patvaļīga šo zāļu lietošanas laika maiņa var ietekmēt ārstēšanas efektivitāti un dažos gadījumos palielināt nevēlamu blakusparādību vai komplikāciju risku.

Speciālisti brīdina, ka norādījumu par zāļu lietošanas laiku neievērošana atsevišķos gadījumos var radīt reālas sekas. Piemēram, ja zāles, kuru uzsūkšanos būtiski ietekmē ēdiens, tiek lietotas neatbilstoši instrukcijai, organisms var saņemt mazāku vai, gluži pretēji, lielāku aktīvās vielas daudzumu, nekā paredzēts.

Arī asinsspiedienu pazeminošo zāļu lietošanas režīma neievērošana var pasliktināt asinsspiediena kontroli. Savukārt atsevišķu statīnu gadījumā novirzīšanās no ieteiktā lietošanas laika var ietekmēt to efektivitāti. Taču tas nav attiecināms uz visiem šīs grupas preparātiem, tāpēc būtiski ievērot konkrēto zāļu lietošanas instrukciju.

Ne mazāk svarīgs ir jautājums par izlaistu zāļu devu.

Pēc Valentīnas Milovanovas teiktā, arī šeit nav viena universāla algoritma. Dažām zālēm izlaisto devu iesaka lietot, tiklīdz cilvēks par to atceras, ja līdz nākamajai devai vēl ir pietiekami daudz laika. Citu preparātu gadījumā izlaisto devu var būt nepieciešams izlaist un turpināt ārstēšanu ierastajā laikā.

Tādēļ vispirms jāiepazīstas ar konkrēto zāļu lietošanas instrukciju. Ja tajā nav skaidri norādīts, kā rīkoties izlaistas devas gadījumā, jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Īpaši svarīgi ir bez ārsta vai zāļu instrukcijā ietvertas norādes nelietot dubultu devu, lai kompensētu iepriekš izlaisto. Atsevišķu medikamentu gadījumā tas var būt bīstami un palielināt pārdozēšanas vai nopietnu blakusparādību risku.

Zāļu lietošanas laika ievērošana var būt tikpat nozīmīga ārstēšanas sastāvdaļa kā pareizi izvēlēta deva un lietošanas biežums. Tāpēc speciālisti atgādina, ka ārstēšanas shēmu nevajadzētu mainīt patstāvīgi. Ja rodas šaubas par to, kad konkrētās zāles lietot, visdrošāk ir pārbaudīt lietošanas instrukciju un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.