Skaistas augstpapēžu kurpes, balerīnas vai iecienītās iešļūcenes var kļūt par papēžu sāpju, pirkstu deformāciju un citu pēdu problēmu cēloni. Pēdu ķirurgs nosaucis septiņus apavu veidus, ar kuriem jābūt īpaši uzmanīgiem, un izskaidrojis, kam pievērst uzmanību, iegādājoties jaunu pāri.
Kad pacienti vēršas pie speciālista ar sūdzībām par sāpēm papēžos, tā dēvētajiem kauliņiem vai nervu kairinājumu, viens no pirmajiem ārsta jautājumiem ir par apaviem. Daži populāri modeļi patiešām var radīt papildu slodzi pēdām, īpaši, ja tos valkā regulāri, norāda portāla “Pandit Foot & Ankle” eksperti.
1. Kurpes ar augstiem papēžiem
Augstpapēžu kurpes ir viens no izplatītākajiem sāpju cēloņiem pēdas priekšējā daļā. Jo augstāks ir papēdis, jo lielāka ķermeņa svara daļa tiek novirzīta uz priekšu — uz zonu zem kāju pirkstiem.
Rezultātā palielinās spiediens uz pēdas pleznas kauliem. Regulāra šādu apavu valkāšana var veicināt sāpes, nervu kairinājumu un pēdas deformāciju attīstību, tostarp tā dēvētā kauliņa veidošanos. Lielas un ilgstošas slodzes gadījumā pieaug arī stresa lūzumu risks.
Noteikums ir vienkāršs: jo augstāks papēdis, jo lielāka slodze uz pēdas priekšējo daļu.
2. Iešļūcenes
Vasarā šādi apavi šķiet gandrīz ideāli: tos ir viegli uzvilkt, tie ir piemēroti pludmalei un peldbaseinam. Taču ilgstošai staigāšanai parastās iešļūcenes nav labākā izvēle.
Lielākajai daļai modeļu gandrīz pilnībā trūkst pēdas velves atbalsta, papēža fiksācijas un pietiekamas amortizācijas.
Turklāt ejot cilvēkam ir nedaudz jāsaliec un jāsasprindzina kāju pirksti, lai iešļūcenes turētos pie pēdas. Ilgstoši valkājot šādus apavus, var palielināties slodze uz muskuļiem un cīpslām un rasties sāpes, tostarp tādas, kas saistītas ar plantāro fascītu.
Tāpēc šādus apavus labāk atstāt īsām pastaigām — piemēram, no viesnīcas līdz pludmalei vai peldbaseinam.
3. Balerīnas
Arī balerīnas, kas pirmajā brīdī šķiet ērtas, ir iekļuvušas nevēlamo apavu sarakstā. Daudzu modeļu galvenā problēma ir ļoti plāna zole un gandrīz pilnīgs pēdas atbalsta trūkums.
Katra soļa laikā muskuļiem un plantārajai fascijai jāuzņem papildu slodze. Laika gaitā tas var izraisīt pēdu nogurumu, sāpes papēžos un pārmērīgu pēdas velves noslodzi.
No balerīnām nav obligāti jāatsakās pilnībā. Speciālists iesaka izvēlēties modeļus ar amortizējošu zoli un pietiekamu pēdas velves atbalstu.
4. Kurpes ar smailu purngalu
Šaurs un smails purngals izskatās eleganti, taču liek kāju pirkstiem atrasties nedabiskā un saspiestā stāvoklī.
Pastāvīga pirkstu saspiešana var veicināt tā dēvētā kauliņa attīstību, āmurveida pirkstu deformāciju un Mortona neiromu — sāpīgu stāvokli, kas saistīts ar nervu ieskaujošo audu kairinājumu un sabiezēšanu.
Ja kāju pirksti regulāri ilgstoši atrodas pārāk šaurā telpā, laika gaitā var mainīties arī to dabiskais stāvoklis.
5. Pilnīgi plakani apavi
Tas vien, ka apaviem nav papēža, vēl nenozīmē, ka tie ir veselīgi pēdām. Modeļi ar pilnīgi plakanu zoli un bez pēdas velves atbalsta arī var radīt papildu slodzi plantārajai fascijai.
Tas var kļūt par vienu no plantārā fascīta attīstību veicinošajiem faktoriem. Plantārais fascīts ir viens no izplatītākajiem sāpju cēloņiem papēža apvidū.
Ikdienas staigāšanai labāk izvēlēties apavus ar mērenu amortizāciju un konstrukciju, kas nodrošina pietiekamu pēdas atbalstu.
6. Veci un nolietoti sporta apavi
Pat viskvalitatīvākie sporta apavi nekalpo mūžīgi. Laika gaitā starpzoles materiāls nolietojas, apavu amortizācija pasliktinās, un tie zaudē sākotnējo stabilitāti.
Rezultātā var rasties sāpes papēžos un apakšstilbos, kā arī palielināties slodze uz locītavām.
Avota materiālā ieteikts skriešanas vai pastaigu apavus mainīt aptuveni pēc 300–500 jūdzēm jeb aptuveni 480–800 kilometriem. Tomēr jāņem vērā arī konkrētā apavu pāra stāvoklis, jo nolietojuma intensitāte ir atkarīga no modeļa, seguma, cilvēka ķermeņa svara un staigāšanas vai skriešanas īpatnībām.
7. Pārāk šauri apavi
Daudzi cilvēki gadiem ilgi valkā apavus, kas viņiem patiesībā ir par mazu vai pārāk šauri.
Sekas var sākties ar tulznām un ādas bojājumiem, taču ar to problēmas nebeidzas. Pastāvīgs spiediens var izraisīt nagu problēmas un laika gaitā veicināt kāju pirkstu deformāciju.
Starp garāko kājas pirkstu un apava purngalu vēlams atstāt nelielu brīvu vietu — aptuveni 1–1,3 centimetrus. Vienlaikus kāju pirkstiem jāspēj brīvi kustēties, un tie nedrīkst būt saspiesti no sāniem.
Kā izvēlēties apavus, kas mazāk kaitē kājām
Nav jāatsakās no skaistiem apaviem un jāpāriet tikai uz ortopēdiskiem modeļiem. Daudz svarīgāk ir pievērst uzmanību apavu konstrukcijai un tam, cik labi konkrētais pāris der jūsu pēdām.
Labiem ikdienas apaviem jābūt ar pietiekami plašu priekšējo daļu, amortizējošu zoli, stabilu papēža daļu un konkrētajam cilvēkam piemērotu pēdas velves atbalstu. Ir lietderīgi arī mainīt dažādus apavu pārus — tas palīdz katru dienu nepakļaut pēdas vienveidīgai slodzei.
Ja sāpes papēdī vai pēdā nepāriet, parādās dedzinoša sajūta vai tirpšana kāju pirkstos, ievērojami mainās pirkstu stāvoklis vai nepatīkamās sajūtas pastiprinās staigāšanas laikā, ieteicams vērsties pie speciālista.
Apavi patiešām var ietekmēt ne tikai pēdu veselību, bet arī staigāšanas komfortu un cilvēka ikdienas kustīgumu. Tāpēc galvenais princips ir vienkāršs: moderni apavi ne vienmēr ir kaitīgi, taču tie nedrīkst saspiest pēdu, atstāt to bez nepieciešamā atbalsta vai ilgstoši turēt nedabiskā un neērtā stāvoklī.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru