9 slēpta iekaisuma pazīmes: kad organisms sūta signālus, kurus viegli nepamanīt 0 589

Atšķirībā no akūta iekaisuma, kas rodas, piemēram, pēc traumas vai infekcijas un parasti pāriet, kad tiek novērsts tā cēlonis, hronisks iekaisums var saglabāties mēnešiem un pat gadiem. Tajā pašā laikā cilvēks ne vienmēr apzinās, ka organismā notiek izmaiņas.

Hronisks iekaisums pats par sevi nav konkrēta diagnoze. Tas var būt saistīts ar dažādām slimībām, tostarp sirds un asinsvadu slimībām, autoimūnām slimībām un vielmaiņas traucējumiem. Tāpēc svarīgi pievērst uzmanību nevis vienam atsevišķam simptomam, bet gan simptomu kombinācijai un to ilgumam.

1. Pastāvīgs nogurums

Uzmanību vajadzētu pievērst nogurumam, kas nepāriet pat pēc pilnvērtīga miega un atpūtas. Ja cilvēkam pastāvīgi trūkst spēka ierastajiem ikdienas darbiem, lai gan agrāk tā nebija, par to būtu vērts aprunāties ar ārstu.

Šādam stāvoklim var būt daudzi iemesli — no anēmijas un vairogdziedzera darbības traucējumiem līdz miega problēmām un hroniskām slimībām, tāpēc ar pašdiagnostiku nodarboties nevajadzētu.

2. Stīvums un sāpes locītavās

Īpaša uzmanība jāpievērš sāpēm, ko pavada pietūkums, siltuma sajūta locītavas apvidū un rīta stīvums.

Dažām iekaisuma slimībām ir raksturīgi, ka nepatīkamās sajūtas pastiprinās pēc ilgstoša miera, bet, sākot kustēties, kļūst mazāk izteiktas.

3. Neizskaidrojamas svara izmaiņas

Svara zudums bez diētas ievērošanas un fiziskās slodzes palielināšanas ir simptoms, kuru nevajadzētu ignorēt.

Iemesls konsultēties ar ārstu var būt arī būtiskas un neizskaidrojamas ķermeņa masas svārstības. Tās ne vienmēr ir saistītas ar iekaisumu, tāpēc nepieciešams noskaidrot, kas tieši notiek organismā.

4. Ilgstošas ādas problēmas

Izsitumiem, apsārtumam, niezei un citām ādas izmaiņām var būt daudz dažādu iemeslu.

Tomēr, ja simptomi pastāvīgi atkārtojas, izplatās vai nepāriet vairākas nedēļas, ieteicams vērsties pie ārsta. Dažas iekaisuma un autoimūnas slimības patiešām var izpausties ar ādas izmaiņām.

5. Miega traucējumi

Slikts miegs un iekaisuma procesi var būt savstarpēji saistīti. Īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad cilvēks regulāri mostas naktī sāpju vai citu nepatīkamu sajūtu dēļ.

Arī miega trūkums pats par sevi var negatīvi ietekmēt veselību, tāpēc hronisku bezmiegu nevajadzētu uzskatīt par nekaitīgu īpatnību.

6. Pastāvīga nespēka sajūta

Vēl viens iespējamais signāls ir ilgstoša sajūta, ka cilvēks „nav īsti vesels”, lai gan nav acīmredzamu saaukstēšanās vai citas akūtas slimības pazīmju.

Vājums, samazinātas darbspējas un enerģijas trūkums, kas saglabājas ilgstoši, prasa noskaidrot to cēloni.

7. Gremošanas problēmas

Periodisks diskomforts vēderā ir pazīstams daudziem cilvēkiem, un tas ne vienmēr liecina par nopietnu slimību.

Taču ilgstošas vai atkārtotas sāpes, ilgstoša caureja un jo īpaši asiņu parādīšanās izkārnījumos ir simptomi, kuru gadījumā nepieciešams vērsties pie ārsta. Tos nevajadzētu skaidrot tikai ar uzturu vai stresu.

8. Neizskaidrojama ķermeņa temperatūras paaugstināšanās

Atkārtota ķermeņa temperatūras paaugstināšanās bez acīmredzamas infekcijas arī ir iemesls konsultēties ar ārstu.

Šādam simptomam var būt daudz dažādu iemeslu, tāpēc nevajadzētu pašam izdarīt secinājumu, ka paaugstināta temperatūra noteikti ir saistīta ar hronisku iekaisumu.

9. „Smadzeņu migla”

Cilvēkam kļūst grūtāk koncentrēties, noturēt uzmanību, ātri atcerēties nepieciešamo informāciju vai veikt ierastas intelektuālas darbības.

Tā sauktā „smadzeņu migla” nav atsevišķa slimība un var rasties daudzu iemeslu dēļ — no miega trūkuma un stresa līdz medikamentu lietošanai un dažādām slimībām.

Kāpēc nevajadzētu pašam interpretēt analīžu rezultātus

Ja ir aizdomas par iekaisuma procesu, ārsts var nozīmēt laboratoriskos izmeklējumus. Starp rādītājiem, ko izmanto diagnostikā, ir C reaktīvais proteīns (CRP) un eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ).

Tomēr viena rādītāja izmaiņas vien neļauj noteikt konkrētu slimību. Analīžu rezultāti jāvērtē kopā ar cilvēka sūdzībām, slimības vēsturi un citu izmeklējumu datiem.

Tas pats attiecas uz autoantivielu analīzēm: pozitīvs rezultāts pats par sevi vēl nenozīmē konkrētas autoimūnas slimības esamību.

Kas patiešām var palīdzēt

Dažādu „detoksikācijas programmu” vietā speciālisti iesaka ievērot labi izpētītus veselīga dzīvesveida principus: regulāri kustēties, apvienot aerobās aktivitātes ar spēka vingrinājumiem, pilnvērtīgi un sabalansēti ēst, atteikties no smēķēšanas, uzturēt veselīgu ķermeņa masu un pietiekami daudz gulēt.

Vienlaikus minētās deviņas pazīmes nedrīkst uzskatīt par mājas apstākļos izmantojamu testu hroniska iekaisuma noteikšanai. Katra no tām var rasties pilnīgi cita iemesla dēļ. Taču, ja simptomi parādījušies nesen, saglabājas ilgstoši, pastiprinās vai traucē ikdienas dzīvi, labāk vērsties pie ģimenes ārsta un noskaidrot to cēloni.