Daudzi domā, ka aizmāršība, palēnināta reakcija un koordinācijas problēmas ir neizbēgami novecošanas pavadoņi. Tomēr neiroloģe Marija Privalova norāda: veselu smadzeņu darbībai nav obligāti būtiski jāpasliktinās tikai vecuma dēļ, un līdzīgi simptomi bieži var liecināt par slimībām, kuras ir svarīgi atklāt pēc iespējas agrāk.
Daudzi uzskata, ka pēc 65 gadu vecuma atmiņas pasliktināšanās un palēnināta reakcija ir dabiska novecošanas sastāvdaļa. Tomēr ārsti norāda, ka tas nav gluži tā.
Pēc neiroloģes, medicīnas zinātņu kandidātes Marijas Privalovas teiktā, smadzenes nenoveco tāpat kā āda vai muskuļi. Ja tām tiek nodrošināta pietiekama asinsapgāde un tās neskar slimības, smadzeņu funkcijas var saglabāties ilgu laiku.
Viens no biežākajiem ar vecumu saistītu smadzeņu darbības traucējumu iemesliem ir asinsvadu problēmas. Pasliktinoties smadzeņu asinsapgādei, var pavājināties atmiņa un uzmanība, kā arī palēnināties domāšanas ātrums. Tāpēc aizmāršību nevar uzskatīt par normu tikai tāpēc, ka cilvēkam apritējuši 65 gadi.
Papildus asinsvadu slimībām smadzeņu darbību var ietekmēt kaitīgi ieradumi, pārciestas infekcijas, galvas traumas un citas slimības. Kā piemēru speciāliste min Parkinsona slimību, kuras attīstības risks dažos gadījumos var būt saistīts ar atkārtotām galvas traumām. Viens no zināmākajiem piemēriem ir leģendārais bokseris Muhameds Ali.
Vēl viena satraucoša pazīme ir kustību koordinācijas, smalkās motorikas un līdzsvara traucējumi. Arī šādas pārmaiņas nevajadzētu automātiski uzskatīt par dabiskām novecošanas izpausmēm, jo tās var būt saistītas, piemēram, ar smadzenīšu asinsapgādes pasliktināšanos. Ārste norāda: jo ātrāk cilvēks vēršas pēc palīdzības, jo lielākas ir iespējas laikus atklāt problēmu un palēnināt traucējumu attīstību.
Vienlaikus speciāliste uzsver, ka ne katra aizmāršības epizode liecina par slimību. Ja cilvēks jau kopš jaunības bijis izklaidīgs, tā var būt viņa individuāla iezīme. Taču, ja atmiņa pēkšņi pasliktinās vai problēmas kļūst arvien pamanāmākas, īpaši kopā ar citiem simptomiem, vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt.
Ir arī vienkāršs veids, kā pašam novērtēt savu atmiņu. Ārste iesaka mēģināt detalizēti atcerēties notikumus, kas risinājušies pirms trim dienām: ko jūs ēdāt brokastīs, ar ko tikāties, kur devāties un ko darījāt vakarā. Ja to izdarīt ir grūti, īpaši tad, ja agrāk šādu grūtību nebija, būtu vērts konsultēties ar speciālistu.
Eksperte arī vērš uzmanību uz to, ka daži cilvēki pastāvīgi šaubās, vai ir izslēguši gludekli, aizslēguši durvis vai paņēmuši līdzi nepieciešamās lietas. Nereti tas ir saistīts ne tik daudz ar atmiņas pasliktināšanos, cik ar paaugstinātu trauksmi. Tomēr, ja šādas situācijas atkārtojas regulāri un sāk traucēt ikdienas dzīvi, arī tām būtu jāpievērš uzmanība.
Speciālisti iesaka atmiņas, uzmanības un koordinācijas pasliktināšanos vai domāšanas palēnināšanos automātiski nenorakstīt uz vecumu. Jo ātrāk izdodas atklāt smadzeņu asinsapgādes traucējumus vai citas slimības, jo lielākas ir iespējas saglabāt skaidru prātu, labu atmiņu un augstu dzīves kvalitāti vēl daudzus gadus.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru